Bērna vēlmi mācīties ietekmē vide, norāda pirmsskolas direktore

Īpaši būtiski tas ir agrīnā vecumā, proti, pirmklasnieka posmā, kad nepieciešama gan iespēja mācīties, pavadīt laiku rotaļās, būt svaigā gaisā, nodarboties ar sportiskām aktivitātēm, gan pabūt klusumā ar kādu grāmatu vai spēli, uzsver pirmsskolas "Patnis" direktore Inguna Vārtiņa. Lūk, viņas skatījums par to, cik būtiska ir vide, kurā bērns gūst izglītību!

"Protams, septiņus gadus vecs bērns vairs neuzskata sevi par mazu un nevēlēsies gulēt diendusu, bet no pieredzes teikšu, ka liela daļa no viņiem dienas gaitā kādu brīdi labprāt pavadīs, mierīgi lasot vai zvilnot, un lielā skolā, kurā mācās bērni no 1. klases līdz 12. klasei, tas diemžēl nav iespējams. Šāds formāts patiesībā būtu ļoti vēlams bērniem līdz pat 6. klasei.

Esam raduši dzirdēt par tiem Latvijas reģioniem, kuros bērnu trūkuma dēļ skolas tiek slēgtas vai telpas tiek atvēlētas arī piecgadnieku un sešgadnieku apmācībām, taču notiek arī pretējais - vietās, kurās skolas ir pārpildītas un nākas meklēt alternatīvus risinājumus, 1. klasi var apgūt arī pirmsskolā. Viena no šādām vietām ir Ādaži, kur pirmklasnieki var mācīties sev ierastajā pirmsskolas vidē.

Pavisam drīz skolas gaitas uzsāks daudzi pirmklasnieki. Skolās ar lielu bērnu skaitu ne vienmēr ir iespējams nodrošināt personīgu pieeju katram, taču ir saprotams, ka ikviens vecāks vēlas, lai viņa bērnam skolā tiek veltīta uzmanība un rūpes. Turklāt, izvēloties skolu, vecākiem bažas radīja jautājums – kur un kā mazie bērni pavadīs dienas daļu pēc stundām? Domāju, ka ar šādu problēmu saskaras daudzas Latvijas ģimenes – ne visās skolās tiek nodrošinātas pagarinātās grupas, un arī tās nav bezizmēra. Ir būtiski, lai mazie bērni ir pieskatīti arī pēc mācību beigām, lai kāds uzrauga un palīdz ar mājas darbiem, bet ne visiem ir vecmāmiņas vai auklītes.

Pirmsskola var nodrošināt mazajam pirmklasniekam mācību vielas apguvi viņiem ierastajā vidē. Laikā, kad Izglītības un zinātnes ministrija sāka diskusijas par sešgadnieku sūtīšanu skolā, daudzi eksperti un mediķi plašsaziņas līdzekļos skaidroja, cik liela nozīme ir videi, kurā bērns mācās - ka tieši vide var būtiski ietekmēt viņa vēlmi mācīties, spēju koncentrēties, sekmes, kā arī garīgo un fizisko veselību kopumā. Pirmklasniekam nereti ir grūti ilgstoši koncentrēties vienai nodarbei. Ir nepieciešama nodarbes maiņa, miksējot gan dinamiskas, gan mierīgas lietas.

Bērnu attīstības līmenis septiņu gadu vecumā nereti ir krasi atšķirīgs – ir bērni, kuri jau 1. klases sākumā ir gatavi un pietiekami nobrieduši pat 2. klasei, taču ir arī 2. klases skolēni, kuri nespēj tikt līdzi citiem un vairāk atbilst pirmklasnieka līmenim. Analizējot šādus gadījumus, mēs aizvien vairāk domājam par tā sauktajām saimes klasēm. Klasēm, kurās kopā mācās septiņus un astoņus gadus veci bērni un kurās skolotāja koordinē apgūstamo vielu, pielāgojot to katram skolēnam pēc viņa spējām un attīstības līmeņa.

Nenoliedzami, šāds formāts darbosies tikai mazās klasēs, ne gadījumā ar 30 skolēniem un vienu pedagogu. Bet šāda veida klasēm ir daudz priekšrocību, piemēram, bērniem ir papildus motivācija tiekties pēc grūtākiem un sarežģītākiem uzdevumiem, īpaši zēniem, kuriem sacensības gars ir izteiktāks.

Pavadot pirmos skolas gadus šādā vidē, bērnam veidojas spēcīga personība, viņš ir pašpietiekams, pārliecināts par sevi, spēj pieņemt lēmumus un vēlas būt kopā ar saviem vienaudžiem. Jāņem vērā, ka bērni ir ļoti dažādi – vieni vairāk vēlas mierīgu vidi, citi – vairāk rotaļu un dinamikas, taču nevajadzētu uzskatīt, ka bērns, kurš sākotnēji mācījies mazā skolā, pirmo klašu vielu ir apguvis pirmskolā, būs kā siltumnīcas augs. Bērns būs nobriedusi un brīva personība. Un šādas personības mums ir nepieciešamas!"