ģēnijs, līderis, mazulis, bērns
Foto: Shutterstock

Ja vien vispār ir temats, kas apvīts ar mītiem, tad tas ir tieši šis. Pietiek izteikt vārdu "ģēnijs", un vecākiem iztēlē uzreiz parādās mūžvecs, sirms zinātnieks, kas noņemas ar aprēķiniem, vai bērns, kura prāts ir nobriedis jau trīs gadu vecumā un kurš ikvienu klātesošo biedē ar paranormālu spēju izpausmēm.

Liela tiesa atbildības par to jāuzņemas Holivudai. Dr. Bernadeta Tainena, kura ir vairāku bērnu attīstības un audzināšanas grāmatu autore, uzsver, ka mūsdienu psiholoģiskie testi un pētījumi pierāda, ka ģenialitāte ir nevis iedzimta, bet lielākoties attīstīta. Paturi prātā, ka visi mūsdienu novērojumi liecina – pārāk vienkāršoti ir teikt, ka mēs jau piedzimstam tādi, kādi esam, un tas ir viss.

Idejai, ka mūsu nākotni nosaka tās ģenētiskās kārtis, ko daba mums iedala piedzimstot, pamatā ir teorija, ka smadzeņu intelekts un spējas ir fiksēts lielums kopš dzimšanas brīža. Turpretī mūsdienās ir nopietni pierādījumi, ka tā nav tiesa. Lūk, kāpēc! Par ģenialitāti un tās veidošanos savā grāmatā "Jūsu bērns spēj domāt kā ģēnijs" (Your Child Can Think Like a Genius: How to Unlock the Gifts in Every Child) stāsta Tainena, un mēs ielūkosimies viņas atziņās.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!