Centra parkos starp baložiem, bomžiem, dzērājiem un kā krellītē savirknētiem pastaigā izvestiem bērneļiem gadās ielūkoties jauno māmiņu acīs – tajās ir izbailes. Līdzīgi ir ar tēviem. Viņi ir izdeguši. Pie dzīvības viņus uztur kafija un cerība uz vasaru, atvaļinājumu, kārtējo braucienu uz kādu kūrortu, nekas vairāk. Katrs gads ir līdzīgs nākamajam, pa vidu kāds stilīgs pasākums, bet kopumā katrs ar saviem bērniem ielienam dzīvoklītī, no Montesori un eko audzināšanas ne ziņas, ne miņas. Skarbi, bet lielpilsēta to gluži vienkārši nevar piedāvāt. Protams, brīvdienās Mežaparks, Brīvdabas muzejs, Jūrmala…
Arvien vairāk jauno ģimeņu izvēlas dzīvot Cēsīs, Kuldīgā, Siguldā, Jelgavā, Baložos, Liepājā, Rāmavā – mazpilsētās – tālāk vai tuvāk Rīgai, bet prom no pilsētas bruģa. Vairāk domā par sevi, savas ģimenes un savu iekšējo mieru, mazāk par citiem. Tālāk neironizējot, taujāšu ģimenēm, kuras ir pārcēlušās no pilsētas burzmas, vai tiešām mazpilsēta ir tā burvju nūjiņa, kas parastajam cilvēkam var atvieglot ikdienu, un kā viņiem tur patīk. Visi trīs pāri ir bijuši tuvāka vai tālāka, bet Rīgas centra iedzīvotāji.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
