Latvija šobrīd ieņem līderpozīciju jaunatklāto HIV gadījumu skaitā Eiropas Savienībā – turklāt gandrīz 10 procenti no HIV inficētajiem ir jaunieši. Tas nav nekas, ar ko Latvija varētu lepoties, un, meklējot iemeslus šādai situācijai, diemžēl jāsecina, ka liela daļa atbildības par to jāuzņemas skolām un valsts izglītības sistēmai.
Veiksmes stāsts ir gadījumi, kad par HIV ar jauniešiem runā gan vecāki, gan skola, gan ģimenes ārsti un citi veselības jomas speciālisti, taču realitāte ir citāda – vairāk nekā puse jauniešu par seksualitātes jautājumiem nav runājuši ar vecākiem, bet HIV ir vēl retāk sastopams temats vecāku sarunās ar bērniem. Turklāt pirms pāris gadiem veikts pētījums apliecina, ka arī vecāku zināšanas par HIV nav pietiekamas. Tātad – pat, ja vecāki runā ar bērniem, ir jautājums – vai sniegtā informācija ir pareiza. Tādēļ tieši skola jaunietim bieži vien ir vienīgā vieta, kur gūt informāciju par šo infekciju un zināšanas par veidiem, kā no tās izvairīties.
Inficēšanās līmenis jauniešu vidū nenoliedzami ir augsts. Šobrīd Latvijā vecuma grupā no 13 līdz 25 gadiem ir 133 inficējušos cilvēku, tātad aptuveni viens jaunietis uz katriem 2000. Turklāt Latvijas neatkarības gados vien miruši jau 26. Tam par iemeslu lielā mērā kalpo jau iepriekšminētais zināšanu trūkums. Nav jaunāku pētījumu par jauniešu informētību, taču 2011. gadā veiktā aptauja rāda, ka zināšanas par šo vīrusu Latvijā ir ļoti zemas. Tajā nozīmīga loma ir izglītības sistēmai un nepilnībām tajā, tomēr ir arī vēl kāds cits faktors, kas noteikti veicina ne tikai jauniešu, bet arī pieaugušo iedzīvotāju inficēšanos. Proti, augstās prezervatīvu cenas, salīdzinot ar vidējiem ienākumiem valstī. Jauniešiem 5 eiro ir liela nauda un, izvēloties, kur izlietot jau tā ierobežoto budžetu, virsroku visbiežāk gūst citas prioritātes.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
