Ar ģimeni tiekos Daces un Gata meistardarbnīcā, kur top Lielvārdes jostas, tiek šūdināti tautiski tērpi, aizkari, galdauti, darinātas rokassprādzes, bet ne tikai... Turpat stūrī stāv arī bungu komplekts, un šeit arī visa ģimene kopā darbojas – kurš auž, kurš šuj vai gludina mežģīnes, bet kurš ar vālītēm sit pa bungu šķīvjiem. Vēl lielāku harmoniju rada ģimenes mīlule – britu īsspalvainā kaķenīte Pika, kura patiešām ir pats mīļuma iemiesojums un katru dienu tiek ņemta līdzi uz darbu. Bet nekur tālu jau nevienam nav jāiet, pirmajā stāvā ir vecāku darbavieta, bet otrajā – mājoklis. Un tas viss pašā pilsētas centrā. Lai gan mūsu tikšanās norunāta pāris dienas pēc atgriešanās no ASV, visi kā viens atzīst, ka vēl arvien nespēj adaptēties atpakaļ laika joslā, no rītiem visiem nākot miegs.
Brāļi spēlē sitaminstrumentus, paši veido muzikālus priekšnesumus. Lai gan sitaminstrumentu spēli viņi apgūst mūzikas skolā, grupas repertuāru veido paši, arī aranžējot jaunas melodijas no klasikas, populārās mūzikas. Kad mazajam brālim Miķelim vaicāju, kas viņam bez bungām vēl patīk, viņš, ne sekundi neapdomājies, attrauc: "Marimba!" Tad jāsmejas ir visiem – man, brāļiem un arī vecākiem. Un patiešām – neviens no vecākiem nekad nevienu no saviem dēliem nav virzījis uz mūzikas skolu, tā ir pašu zēnu izvēle, un to, ka mūzika viņus aizrauj, var redzēt itin visā. Bez pašu aizrautības nebūtu iespējami tādi panākumi.