Bez bārbijām un ar domu brīvību – pieredzes stāsts par izglītošanās ceļu Valdorfa pedagoģijā  (14)

Par to, kā Katrīna sešu gadu vecumā pārdzīvoja, ka viņai vecāki nepērk lelli Bārbiju, par skolotāju cieņu pret skolēniem, par azartu parastā skolā, par stereotipiem sabiedrībā un to pieņemšanu ar smaidu – sarunā stāsta Katrīna. Taču viedokļus par Valdorfa pedagoģiju un to, kādiem bērniem šī sistēma ir piemērotāka, sniedz Latvijas Universitātes (LU) Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes Pedagoģijas nodaļas profesore Sarmīte Tūbele un LU Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes Pedagoģijas nodaļas docente Ilze Šūmane.

Pirmā Valdorfa skola tika dibināta 1919. gadā Vācijā. Šī izglītības metodika radās, pateicoties tabakas rūpnīcas "Waldorf Astoria" pārvaldniekam Emīlam Moltam, kurš, noklausījies antropozofa Rūdolfa Šteinera lekcijas, uzaicināja viņu dibināt skolu rūpnīcas strādnieku bērniem. Pasaulē kopumā ir ap 600 šādu skolu, bet ir valstis, kurās Valdorfa pedagoģija pat ir aizliegta. Latvijā bērni var mācīties Rīgas Valdorfskolā, kas ir pašvaldības finansēta izglītības iestāde ar iespēju iegūt pamatskolas izglītību, kā arī Ādažu Brīvajā Valdorfa skolā, kas ir privātskola un piedāvā mācīties arī vidusskolas programmā. Pie abām skolām ir izveidots bērnudārzs, izglītības programmas ir licencētas, un skolēni, tāpat kā visās pārējās Latvijas skolās, kārto centralizētos eksāmenus. Bērnudārzu programmu īsteno arī citos dārziņos.