10 frāzes, kuras nedrīkst teikt bērnam vecāku šķiršanās procesā  (8)

Vairumā gadījumu šķiršanās ir stress abiem partneriem, pat tās iniciatoram. Emocijas sit augstu vilni, bet spēja sevi noturēt rāmjos, samazinās. Tomēr, ja pārim ir bērni, ir vērts dziļi ieelpot un iepauzēt, pirms pateikt ko tādu, ko vēlāk nāksies nožēlot. Portāls "Fatherly" piedāvā iepazīties ar tām 10 frāzēm, ko noteikti vajadzētu paturēt pie sevis un emociju uzplūdā nepateikt bērnam.

Apvainojumi, kas adresēti partnerim, bērnu nostāda briesmīgā stāvoklī, viņš atrodas krustugunīs. Lai ko nebūtu izdarījis tavs partneris, bērniem ar to nav nekāda sakara.

"Bērns ir pusīte no katra vecāka. Kad tu lamā sava bērna tēvu vai māti, tu vienlaikus lamā arī savu bērnu. Viņš to jūt un sāk aizsargāt sevi un šo vecāku, kuru aizvaino. Turklāt tavas attiecības ar bērnu tikai sabojāsies," norāda bērnu psiholoģe Nensija Mramora.

Vecāki parasti ar to domā, ka skumst pēc bērna. Bet tu ar šādu frāzi it kā paziņo, ka tava laime un labsajūta kaut kādā veidā ir atkarīga no bērna. Viņš izjūt spiedienu. "Nepadari bērnu par atbildīgo par savu laimi. Bērniem nav jācenšas padarīt tevi laimīgu vai mazāk vientuļu un just vainu par to, ka viņš pavada laiku ar otru vecāku," uzsver speciālists ģimeņu tiesībās Benžamins Valensija.

"Paskaidrot, ka jūsu stāvoklis ir mainījies vai to, ka kaut kādus tēriņus nāksies ierobežot, ir normāli. Bet bērnam nav jānoslogo ar pieaugušo problēmām un finanšu peripetijām ar savu bijušo partneri. Lai bērni bauda bērnību, kamēr tu kā pieaugušais risini šīs problēmas patstāvīgi," viedokli pauž Nensija Mramora.

Šis ir vēl viens veids, kā bērnu piespiest izvēlēties starp vienu no vecākiem, lai gan varbūt tu to dari neapzināti. "Apvainojot otru vecāku, tu vēl vairāk bērnam sajauc galvu jau tā nebūt ne vienkāršajā situācijā. Viņš var izjust skumjas un šaubīšanos. Tu bērnam it kā nodod vēstījumu: "tev jāizvēlas mani, jo šajā šķiršanās ir vainojams tavs tēvs/māte"," skaidro psihoterapeite Nadīna Greja.

Šāda veida izteicieni jeb apvainojumi var nodarīt kaitējumu bērnam nākotnē, radot negatīvus priekšstatus par pretējo dzimumu. "Bērni tevi novēro daudz uzmanīgāk, nekā tu domā. Vai tiešām tu vēlies, lai tavi bērni attiecībās pieļautu tās pašas kļūdas," vaicā Mramora.

Šķiršanās procesa laikā bērniem ir tendence sevi vainot, un līdzīgas frāzes tikai pastiprinās šīs sajūtas.

"Tikt galā ar stresu un nogludināt domstarpības šķiršanās laikā ir pieaugušo uzdevums, nevis bērnu. Tādi vārdi piespiež bērnu domāt, - ja vien viņš būtu bijis labāks, tad vecākiem nerastos tik daudz problēmu, un viņi nebūtu izšķīrušies," skaidro bērnu un pusaudžu psihoterapeite Ofra Obejasa.

Izvairies no "baltajiem" meliem vai noslēpumainām atbildēt uz bērna jautājumiem. Pasaki bērnam patiesību, un dari to viņa vecumam atbilstošā veidā.

"Bērniem nepieciešams saprast, ka viņi dzīvo paredzamā pasaulē, tad viņiem ir iespēja apzināties un daudz maz paredzēt nākotni. Tev nāksies paskaidrot, kāpēc otrs vecāks ir pametis mājas, pretējā gadījumā bērns atradīsies neparedzamības atmosfērā. Vecākiem ir jāvienojas par kopīgu un vienotu versiju, un tā arī jāievēro. Tas palīdzēs bērnam tikt galā ar šo ne vieglo periodu," iesaka psihiatrs Alekss Dimitrijs.

Redzēt bērna ciešanas un saprast, ka to iemesls ir šķiršanās, ir grūti. Bet ļauj bērnam izrādīt emocijas un nevaino viņu par to.

"Vecāku šķiršanās biedē bērnus. Īpaši, ja viņi vēl nav pietiekami pieauguši, lai skaidri izteiktu jūtas. Aizliedzot viņiem raudāt, skumt vai dusmoties, tu piespied bērnu visas emocijas turēt sevī, kas var kaitēt psihei," brīdina speciāliste skumju pārvarēšanā Šelbija Forstija.

Iespējams, tu vēlies bērnā ieaudzināt atbildības sajūtu, tomēr netieši paziņo, ka tagad bērnam jāuzņemas pieaugušā loma, kas viņam, protams, nav pa spēkam.

"Bērni šādus vārdus uztver burtiski. Nevienam bērnam, lai cik gadu viņam nebūtu, nav jādzīvo ar sajūtu, ka viņam jāuzņemas pieauguša cilvēka pienākumi," uzsver grāmatas "Kad sliktas lietas notiek ar labām sievietēm" autore Kerola Brodija Flita.