Jau pēc pāris dienām visās Latvijas skolās sāksies jaunais mācību gads, kas iezīmēs arī būtisku problēmu – pedagogu trūkumu virknē no tām. Virkne pētījumu apliecina arī to, ka pedagogu profesijai ir zems prestižs, kas ir viens no iemesliem pedagogu trūkumam, taču situāciju ir iespējams uzlabot. To apņēmusies darīt Neatkarīgā izglītības biedrība, noskaidrojot, kāpēc pedagogu prestižs Latvijā ir zemāks nekā citās Eiropas valstīs, vienlaikus sekmējot sabiedrības, skolēnu, mediju un pašu pedagogu attieksmi pret šo profesiju.
Šobrīd Latvijā pedagoga profesijai ir salīdzinoši zems prestižs, taču, apzinoties, kas izraisījis šo situāciju, to ir iespējams mainīt. Kā liecina sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS veiktā aptauja, kurā respondentiem tika lūgts novērtēt dažādas profesijas skalā no 1 līdz 10, kur 1 nozīmē, ka profesijai nemaz nav prestiža, bet 10 – tā ir ļoti prestiža, tikai divi procenti no respondentiem pedagoga profesiju bija novērtējuši ar 10 punktiem. Pieci procenti tai bija devuši tikai vienu punktu, seši procenti - tikai divus punktus, 13 procenti – tikai trīs punktus, 12 procenti - tikai četrus punktus. Attiecīgi 36 procenti respondentu to bija novērtējuši zem vidējā līmeņa. Analizējot pedagogu profesijas prestižu kontekstā ar citām profesijām, jāmin, ka SKDS pētījumā tā ierindota 13. vietā no 15 dažādām profesijām, apsteidzot tikai šoferus un pārdevējus. Topa augšgalā ir advokāti, arhitekti, uzņēmēji, banku darbinieki un ārsti.
Neatkarīgā izglītības biedrība, kurā darbojas pieredzējuši nozares eksperti, ir pārliecināta, ka situāciju ir iespējams mainīt, skaidrojot profesijas nozīmīgumu, iepazīstinot ar veiksmes stāstiem no visas Latvijas, akcentējot pozitīvos profesijas aspektus un plašās iespējas, kā arī veicinot komunikācijas uzlabošanos.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!