Pēdējā laikā aktualizējies jautājums par to, vai un kad būtu iespējams Latvijā pilnībā likvidēt bērnu namus. Taču cilvēkiem, kuri saskārušies ar to, ka savā ģimenē uzņem šos bērnus, ir arī savi novērojumi. "Mūsu bērnu namu sistēma, kas acīmredzot balstās uz padomju laiku sistēmu, neļauj bērnam neko gribēt, viņi nav iemācīti kaut ko gribēt, un šī sistēma salauž bērnu divu gadu vecumā, raidījumā "Sieviete. Personīgi" atzīst režisors Uldis Cipsts.
"Viņi dzīvo noteiktos rāmjos, bez iespējas realizēt kādu savu vēlēšanos. Bērni neprot neko gribēt. Ja mūsu bērni, piemēram, grib saldējumu, viņi to izsit jebkādos veidos, bet bērnu nama bērni nav pieraduši kaut ko gribēt. Mēs sapratām, ka šo bērnu nevaram audzināt, mums pašiem ir trīs bērni, un mums nepietiek tik daudz laika, lai šo bērnu mainītu, jo viņš prasa pavisam citādāku attieksmi. Viņa bija iemācīta tā, ka es pateicu: "Pasēdi tur". Un mēs atnācām pēc divām stundām, viņa turpat sēž," no pieredzes stāsta režisors, kurš to neuzskata par normālu situāciju, jo ģimenē augušie bērni jau sen būtu aizgājuši citviet.
Ulda dzīvesbiedre Diāna Cipste, piecu bērnu mamma, stāsta, ka šai meitenītei no bērnu nama, kas ienāca viņu ģimenē, bijis jau iestrādājies – kamēr viņai neatļāva aiziet uz tualeti, viņa negāja. "Viņa varētu arī trīs nedēļas izturēt. Tikai tad, kad atļauj. Kādi pamperi! Divi gadi – nekādi pamperi! Bērns ir ļoti traumēts," saka Diāna.