Lai gan daļa jauniešu mūsdienās par savu ķermeni un pilnvērtīgu attiecību veidošanu zina daudz, tikpat lielai daļai zināšanu līmenis par cilvēku seksuālo un reproduktīvo veselību ir satraucoši zems. Īstā vieta, kur zināšanu robus aizpildīt ar uzticamu un pareizu informāciju, būtu skola, taču šī brīža izglītības sistēmā šiem tik svarīgajiem jautājumiem nav atvēlēts pietiekami daudz laika, negatīvi ietekmējot jauniešu veselību un spēju veidot cieņpilnas savstarpējās attiecības, uzskata Solvita Melne, Rīgas Teikas vidusskolas bioloģijas skolotāja.
Lūk, Melnes viedoklis par pašreizējo situāciju saistībā ar jautājumu par veselību mācīšanos skolās!
Kam jārunā ar jauniešiem par svarīgiem jautājumiem?
"Ikdienā bieži neaizdomājamies par to, cik patiesībā kritiski svarīgi ir izglītot jauniešus par viņu seksuālo un reproduktīvo veselību. Laikā, kad ievērojamas pārmaiņas ik dienu skar gan jaunā cilvēka ķermeni, gan viņa emocionālo pasauli, turklāt veidojas vērtību sistēma, kas lielā mērā ietekmēs viņu izvēlēto dzīves ceļu, ir nepiedodami nerunāt par tādām tēmām kā higiēna, pubertāte, seksualitāte, kontracepcija vai seksuāli transmisīvās infekcijas.
Politiķi uzskata, ka zināšanas par savu ķermeni, higiēnu un reproduktīvo veselību jauniešiem ir jārod ģimenē. Protams, ģimenei ir milzīga loma pusaudžu izglītošanā, taču ne visi vecāki ir atvērti vai pietiekami kompetenti tik jūtīgu tēmu apspriešanai. Turklāt bieži mūsdienu vecākiem pat pašiem nav visu atbilžu par cilvēku seksuālo un reproduktīvo veselību, kas nepieciešamas īstā skatupunkta radīšanai, un laika trūkums tiek minēts kā attaisnojums nerunāšanai ar bērnu. Tādēļ nav pareizi visu atbildību uzvelt vecākiem. Realitātē jaunieši lielāko daļu sava laika pavada skolā. Mācību iestādes ir lieliska vieta, kur jauniešiem mērķtiecīgi organizēt nodarbības, lai radītu padziļinātu izpratni par cilvēka seksuālo un reproduktīvo veselību, bet tas diemžēl nenotiek vai notiek kampaņveidīgi...
Jo mazāk laika skolotājiem, jo sliktākas zināšanas skolēniem
Skolotāji ik dienu cīnās ar katastrofālu laika trūkumu, kas neļauj atbildēt uz visiem jautājumiem, kas skolēniem rodas. Tādējādi rodas liels informācijas iztrūkums, jo tā netiek nodrošināta nedz mājās, nedz skolā. Tā kā interese par seksualitātes tēmām ir liela, jaunieši atbildes meklē internetā, kur sniegtā informācija bieži neatbilst patiesībai un tiek kultivēti muļķīgi mīti un aizspriedumi. Savukārt nepietiekama un nepareiza informācija par cilvēku seksuālo un reproduktīvo veselību var būtiski ietekmēt jaunieša nākotni. Pastāv daudz maldīgu priekšstatu par stāšanos seksuālās attiecībās. Puiši un meitenes izdara neapdomīgas izvēles tikai tāpēc, ka nav atbilstošu zināšanu un viņi nav piemēroti tam sagatavojušies. Piemēram, jaunieši uzskata, ka dzimumakts bez izsargāšanās var izraisīt tikai nevēlamu grūtniecību, nepadomājot, ka ir iespēja inficēties ar seksuāli transmisīvajām infekcijām, tai skaitā HIV/AIDS.
Skolēnu nepietiekamais zināšanu līmenis nojaušams no viņu uzdotajiem jautājumiem. Piemēram, pat 6. klases meitenes mēdz nezināt, ka menstruācijas nav vienreizējs pasākums un turpmāk būs katru mēnesi, savukārt, mācoties par menstruālo ciklu, skolēniem ir liels pārsteigums, ka grūtniecība var iestāties jebkurā mēneša dienā. Bieži nākas kliedēt mītu, ka ar seksuāli transmisīvu slimību inficējies cilvēks arī izskatās slims, tādēļ par inficēšanos nav jāuztraucas, kamēr vien ārēji nekas nemainās. Daudziem jauniešiem arī nav skaidrības, kas ir hepatīts un kā ar to var inficēties.
Pilnvērtīga izglītība – sabiedrības labklājības pamats
Mācību stundu skaits šobrīd ne tuvu nav pietiekams, lai skolu pedagogi spētu organiski piemeklēt atbilstošas metodes, ar kādām radīt atvērtu un drošu vidi, lai jaunietis justos brīvs apspriest sev interesējošas tēmas. Turklāt Izglītības likuma 10. pantā veiktie grozījumi liedz veidot izvērstu diskusiju ar skolēniem arī tiem skolotājiem, kas to vēlētos vai spētu atrast papildu laiku. Lai neriskētu ar savu karjeru un darba vietu, pedagogi izvēlas par jūtīgām tēmām nerunāt, liedzot jauniešiem iespēju saņemt pilnvērtīgas zināšanas par savu veselību un savstarpējām attiecībām.
Sabiedrības labklājības un ilgtspējas interesēs ir izglītoti cilvēki. Bērnam ir vajadzīga droša vide, kur veidot izpratni par savu ķermeni. Dzīvojot laikmetā, kad visapkārt ir ārkārtīgi daudz informācijas avotu, vecāki tiek mudināti palīdzēt jauniešiem saprast, kas no uzzinātā atbilst patiesībai un kas ir tikai nepatiess izdomājums. Tomēr ne visas ģimenes var vai vēlas parūpēties par to, lai informācijas trūkums nebūtu galvenais iemesls neplānotām bērnu grūtniecībām vai smagām saslimšanām, tādēļ īpaša uzmanība jāpievērš jauniešu izglītošanai skolās. Traģisks un nepieļaujams ir valstī un valdībā bieži sastopamais uzskats, ka "problēma neeksistē, ja par to nerunā" jautājumos, kas skar cilvēka seksuālo un reproduktīvo veselību."
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
