Interneta pieslēgums ir likumsakarīga izvēle, taču pirms pasniegt bērnam mobilo tālruni ar pieeju globālajam tīmeklim un sociālajiem tīkliem, ir ļoti vērtīgi pārrunāt drošības jautājumus, uzsver Maija Katkovska, "Drossinternets.lv" vadītāja.
Pirmkārt, ikvienam vecākam jāzina, ka vairumu sociālo tīklu drīkst izmantot bērni, kas sasnieguši 13 gadu vecumu. Tāpēc pirmklasniekam reģistrēties tajos nav ieteicams. Tiem vecākiem, kuru bērni jau sasnieguši attiecīgo vecumu un jau aktīvi darbojas sociālajos tīklos, ir vērts pārbaudīt, vai visi bērna konti ir privāti. Ja kāds no tiem ir publisks, tad privātuma iestatījumos jāatrod, kā kontu padarīt privātu. Jo privātāks konts – jo mazāks risks, ka kāds izmantos tajā publicēto informāciju ļaunprātīgos nolūkos. Vairāk par sociālo tīklu drošības uzstādījumiem var izlasīt šeit.
Otrkārt, jāiemāca bērnam izveidot drošu paroli. Par tādu tiek uzskatīta zīmju kombinācija, kas sastāv no astoņiem līdz deviņiem simboliem. Visdrošākā parole ir tāda, kas sastāv no mazajiem un lielajiem burtiem, cipariem un simboliem, piemēram, izsaukuma zīme vai kols. Ieteiktu izvairīties no tuvāko radinieku vai mājdzīvnieku vārda vai savas dzimšanas datuma iekļaušanas parolē. Drošā parole noteikti ir jāpieraksta (vēlams sev saprotamā šifrētā veidā) un jānoglabā citiem nepieejamā vietā. Bērniem ir tendence aizmirst izdomātās paroles, tāpēc par to jāparūpējas iepriekš. Vēlams, lai bērni savas izveidotās paroles nodod vecākiem glabāšanā.
Treškārt, ar atvasēm ir svarīgi izrunāt uzvedības noteikumus sociālajos tīklos un internetā kopumā. Noteikti ir jāpastāsta, ka internetā ievietots saturs nav izdzēšams pavisam – iespējams, tas tur būs pieejams mūžu mūžos. To redzēs gan vecāki, skolotāji, gan draugi un paziņas, gan arī pilnīgi sveši cilvēki, kas var izmantot bērna foto vai video arī savtīgiem mērķiem. Tāpat ir svarīgi pastāstīt, ka ne viss, kas ir internetā publicēts, ir patiess. Tāpēc, pirms dalīties ar kādu ziņu vai ierakstu, vērts pārbaudīt un salīdzināt, kaut vai ievadot virsrakstu "Google" meklētājā.
Ceturtkārt, noteikti jāaicina savu bērnu cienīt citus internetā – neapvainot, nepazemot kādu un nelietot rupju un aizskarošu valodu, sarakstoties vai komentējot savu vienaudžu sociālajos tīklos ievietoto saturu. Tāpat jāparāda bērnam, kā var ziņot caur sociālo tīklu platformu palīdzības rīkiem, ja viņu kāds aizvaino vai pazemo. Pie reizes vienojieties, ka bērns noteikti problēmsituācijās meklēs palīdzību pie vecākiem, skolotājiem vai zvanīs Uzticības tālrunim 116111, vai arī aizpildīs ziņojumu formu "Drossinternets.lv" mājaslapā.
Piektkārt, laiku pa laikam vecākiem kopā ar bērniem ir vērts pārskatīt viņu sociālo tīklu kontu sekotājus. Ar drošu roku ieteicams izdzēst tās personas, kuras nav pazīstamas, ar kurām nav bijusi sarakste un nekas par viņiem nav zināms. Iespējams, ka zem tiem kontiem slēpjas cilvēki, kuriem negribētos atklāt informāciju par saviem bērniem. Noteikti ir jāpabrīdina bērns, ka nekādā gadījumā bez vecāku ziņas nedrīkst satikties ar internetā iepazītu personu.
"Nobeigumā vēlos aicināt ikvienu, pat aizņemtākos vecākus regulāri aprunāties ar savu bērnu par dažādām tēmām, lai viņš jūt, ka var uzticēties vecākiem. Sarunā ir jāuzsver, ka vecākiem ir svarīgi, ko bērns domā, un ka viņš var uzticēt savas problēmas arī saistībā ar to, kas notiek sociālajos tīklos un internetā. Savstarpējā vecāku un bērnu uzticība ir viens no efektīvākajiem instrumentiem, kas ļaus saprast, ka bērns ir saskāries ar nevēlamu informāciju internetā vai ļaunprātīgu rīcību no vienaudžu vai pieaugušo puses. Atcerieties – bērna drošība sociālajos tīklos un internetā ir lielā mērā atkarīga no vecākiem," norāda Katkovska.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
