'Jūs esat traka?' Rīdzinieces stāsts par eksperimentu – septiņām dienām bez plastmasas  (18)

"Tikai tad, kad mums parādījās suns, es pirmo reizi nopietni aizdomājos, cik daudz plastmasas maisiņu un cita iepakojuma izmanto mūsu ģimene. Sāku ievērot to maisiņu apjomu, ko cilvēki veikalos saņem. Maisiņos tiek likti pat tie produkti, kuriem tas nav nepieciešams. Uzmanības lokā aizvien biežāk parādījās dažādi video par to, kā šī plastmasa piesārņo mūsu planētu un kaitē mūsu veselībai."

Tiesa, atšķirībā no citiem, kuri arī redzējuši līdzīga satura video, foto un publikācijas, Aļika nolēma eksperimentēt – mēģināt kaut vienu nedēļu neizmantot maisiņus.

No vienas puses – tā bijusi ziņkāre, kas no tā sanāks, teic sieviete. No citas – viņa gribējusi dot savu mazo artavu ekoloģiskās situācijas uzlabošanā, tajā pašā laikā parādot savu mīlestību un pateicību Zemei, kas mūs baro.

"Pirmais, ko izdarīju, – mājās sameklēju lielāko vairākkārt izmantojamo auduma somu iepirkumiem.

Pēc tam sagatavoju visu, kas noderētu atbilstoši tam, ko plānoju iegādāties. Un tas bija:

Pirmās dienas padoms: izveidojiet divus sarakstus – to, ko parasti pērkat, un ar ko katrā konkrētajā gadījumā var aizstāt plastikāta maisiņus.

Laiks pārbaudīt iepirkumu somu darbībā. Vispirms izveidoju iepirkumu sarakstu. Godīgi atzīšos, tā es daru reti – esmu ļoti spontāns pircējs un bieži paķeru pavisam nevajadzīgus produktus. Bet eksperiments ir nopietna lieta, nolēmu sagatavoties. Pat telefonā ielādēju īpašu lietotni.

Mans saraksts:

Pirmā pieredze: "Veikals"

Iepakots ir praktiski viss. No sava pirkumu saraksta iegādājos tikai olas un baklažānus, griķu miltu nebija, kaut zinu, ka tie ir pieejami papīra iepakojumā. Piens kartona pakās man nepatīk, savukārt gaļa bez iepakojuma mūsu veikalā nav.

Dodos pie kases, izlieku savus baklažānus (to bija daudz) un... noklausos visu jauko, ko kasiere par mani padomājusi. "Kāpēc bez maisiņa? Jūs neredzat rindu? Man jātērē savs laiks, lai to visu sapakotu." Mierīgi atbildēju, ka palīdzēšu un mums nekur nav jāsteidzas, jo esam meitenes. Tā sasmīdināju rindā aiz manis stāvošo vīrieti.

Otrā pieredze: "Dārzeņu tirgotājs"

Palūdzu tomātus, burkānus un sīpolus. Brīdī, kad tirgotājs stiepās pēc maisiņa, mierīgi pateicu: "Paldies, man maisiņu nevajag." Pārdevējs: "Kāpēc?". "Man ir pašai savs. Mellenes arī, lūdzu," atbildēju. Pārdevējs: "Un tās arī bez maisiņa?" Atbildēju, ka man ir savs, un pasniedzu papīra turziņu. Pārdevējs: "Vai jūs esat traka?" Un ļoti nopietni uz mani palūkojās. Attraucu, ka esmu absolūti vesela, bet, ja es tagad fanātiski sākšu skaidrot par plastikāta ļaunumu, tad noteikti vairs nebūšu savā ādā."

Ar jau minēto iepirkumu sarakstu devos uz nesen atvērto beziepakojuma veikalu "Burka". Izrādījās, ka tur ir viss, kā man patīk, viss, kas man garšo, bet kas ne vienmēr patīk manai ģimenei, taču viņi to ēd, jo ir veselīgi. Bet visu pēc kārtas.

Ieejot veikalā un paņemot iepirkumu grozu, sākas ceļojums beramo produktu pasaulē. Pie katras tvertnes ir bezmaksas papīra maisiņi, kuros iebērt produktus.

Biju pārsteigta, ieraugot biešu makaronus un mauru plovu, noteikti to izmēģināšu.

Kas vēl interesanti – te var iegādāties no koka izgatavotas zobu birstes. Ik gadu Latvijā tiek izmesti seši miljoni plastmasas zobu birstīšu, nonākot dabā, ekosistēmai tiek nodarīts nopietns kaitējums.

Atsevišķi vēlos izcelt unikālu produktu – papīru ar bišu vasku. To var izmantot vairākkārt, piemēram, siera glabāšanai. Veikalā iegūtās papīra turziņas plānoju izmantot vēlreiz.

Šodien vēlos parunāt par grūtībām, ar kurām saskāros jau pirmajā dienā. Mēs ļoti reti aizdomājamies par tām ērtajām lietām, kas būtiski atvieglo dzīvi, palīdz samazināt sadzīves slogu. Bet atliek tās pazaudēt un ātri vien aptveram to vērtību un nozīmīgumu mūsu dzīvē, kā arī to, ka nevēlamies no tām atteikties pat cēlāko un humānāko ideju vārdā.

Pirmā problēma: "Atkritumu spainis"

Šajā nedēļā es izmantoju lielos papīra maisus no veikala. Taču tas ir ļoti neparocīgi un neglīti, jo maisi samirkst un plīst.

Risinājums: veikalā atradu ekomaisiņus atkritumiem. Agrāk es tos nepirku, jo cena ir divreiz lielāka. Bet tagad uzstādīju sev noteikumu – pirkt ekomaisiņus.

Otrā problēma: "Suņa ekskrementi"

Šonedēļ izmantoju papīra maisiņus, ko ieguvu, iepērkoties "Burkā".

Risinājums: "suņa lietām" pasūtīju ekomaisiņu iepakojumu.

Trešā problēma: "Vienreiz lietojamās drāniņas virtuvei"

Šī, acīmredzot, man ir ļoti dziļa problēma. Es nespēju tīrīt ar vairākkārt izmantojamajām lupatiņām.

Risinājums: risinājuma man nav, bet es nespēju atteikties no mitrajām salvetēm.

Ceturtā problēma: "Ēšana darbā"

Reizēm man nav laika normāli paēst. Tādas dienas gadās itin bieži. Parasti ieskrienu veikalā, nopērku sveramo ēdienu plastmasas kārbiņās un maizi maisiņā. Bet vakar ieskrēju veikalā un neko nevarēju sev nopirkt.

Risinājums: ņemt līdzi ēdienu savā pusdienu kastītē.

Par neparasto: nopirku kaņepju pastu, kas tika iesaiņota papīra turziņā. To gatavo pats tirgotājs un viņš pats arī iepako papīrā.

Vēl novēroju, ka neviens tirgotājs nebrīnījās par to, ka man nevajag maisiņu. Domāju, ka tas saistīts ar to, ka:

Žēl, ka pie tā tirgoņa, kur es parasti pērku putna gaļu, viss jau ir iesaiņots.

Pēc gaļas devos uz veikalu, kurā tā tiek saiņota papīrā, bet izrādījās, ka papīra vienā pusē ir plastikāta slānis.

Patiesībā tikai plastmasas iepakojumā ir vēl daudzi citi produkti, bez kuriem mūsdienu cilvēka ikdiena nav iespējama: šampūni, krēmi, tabletes, higiēnas preces u.t.t.

Secinājums: mūsu dzīvē ir lietas, ko varam mainīt. Un ir lietas, ko nevaram mainīt, pilnībā nemainot dzīves ritumu.

Rezumējot savu eksperimentu, gribu izcelt tos bonusus, kurus es un mana ģimene guvām, izdzīvojot šo pieredzi.

Naudas ekonomija. Neticēsiet, bet šajā nedēļā par pārtiku iztērējām par 80 eiro mazāk nekā parasti.

Viennozīmīgi – produkti, no kuriem šonedēļ gatavoju ēdienu, bija daudz kvalitatīvāki un vērtīgāki. Droši varu sacīt, ka tā bija īsta "dzīvā virtuve".

Mazāk atkritumu. Šajā nedēļā atkritumus iznesām tikai vienu reizi.

Jā, ikdiena bez plastikāta nav pārāk vienkāršs uzdevums. Ir nepieciešams daudz laika un pūļu. Tāpat nepieciešams laiks, lai ikdienā iegūtu jaunus paradumus. Protams, mūsdienu pasaulē ar tās neprātīgo tempu un katastrofisko laika trūkumu nav iespējams pilnībā atteikties no plastikāta, taču no šīs nedēļas savā ikdienā es noteikti paturēšu:

Visiem, kam ir iekšējā pārliecība – plastikāts kaitē mūsu planētai, iesaku pašiem īstenot šādu eksperimentu. Jūs aizdomāsieties, kādus produktus pērkat, sapratīsiet, kā barojat savu ģimeni un visdrīzāk pāriesiet uz "dzīvajiem produktiem". Būtībā atteikšanās no plastikāta būtiski maina ēšanas paradumus.

Tāpat situācija, kurā jūs nedariet kaut ko kā citi, izrādot savu individualitāti, ir laba iespēja "uztrenēt" savu pašvērtējumu. Šī iemaņa noderēs arī turpmākajā dzīvē – mācēt pateikt "nē" tam, kas nav manu vērtību sarakstā. Savukārt uz apkārtējo pretošanos pareizā reakcija ir – humors.