Dāvidam simptomi parādījās vienā vakarā, taču līdz baisajai diagnozei – mīksto audu vēzis – pagāja krietns laiciņš, un šī vēsts satrieca visu ģimeni, taču viņi ir stipri, turas braši un cīnās ar slimību, cik vien spēj, jo ir taču cerība. Cerība, ka viss būs labi, ka Toms uz dārziņu varēs doties roku rokā ar vienšūnas dvīņu brāli un mazajam Jānītim mājās visu laiku būs vēl viens aktīvs rotaļu biedrs, vēl viens dzīvespriecīgs vecākais brālis.
Tētis Jānis savulaik profesionāli spēlējis handbolu, vairāk nekā 10 gadus bijis Latvijas handbola izlases bāzes komandas Rīgas ASK sastāvā, tad pārcēlies uz dzīvi Vācijā, Austrijā un Norvēģijā. Tur arī piedzima visi Pavloviču bērni, un tieši bērnu dēļ ģimene nolēma atgriezties Latvijā. Dvīņiem toreiz bija divarpus gadi, un visi nolēma atgriezties Jāņa dzimtajā pilsētā Rēzeknē. Trīs dēlu mamma Mona gan nāk no Ogres un ar Jāni iepazinās, kad strādāja viesnīcā Rīgā, kurā toreiz uz treniņnometnes laiku bija izmitināta handbola komanda. Jānis stāsta, ka abiem bijis aktīvs randiņu laiks, bet, kad viņš pārcēlies uz Norvēģiju, Mona bija gatava sekot savai mīlestībai. Viss šķita kā pasakā, un jātic, ka tā arī būs, ka šis stāsts būs ar vislaimīgākajām beigām, bet, iesācies brīnišķīgi, tas tomēr kādā brīdī nesa savu rūgtuma devu – vecākā dēla slimību. Jā, Dāvids par savu brāli Tomu ir tieši par 13 minūtēm vecāks.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
