<a rel="cc:attributionURL" href="https://unsplash.com/@jplenio"> Johannes Plenio </a> / <a rel="license" href="https://creativecommons.org/publicdomain/zero/1.0/">cc</a>

Laikā, kad dienai un naktij vienāds garums un sākas astronomiskais un astroloģiskais rudens, baltu kalendārā ir pats rudens viducis un Maza diena. Šie, domājams, ir visbagātīgākie svētki, un, ja tiecamies dzīvot līdzi laika ritumam, tad kas mums traucē nosvinēt?

Lūk, kā šo svētku seno versiju apraksta baltu dzīvesziņas entuziasts, pirtnieks un rīkstnieks Jānis Martinsons nule iznākušajā "Dzīvesziņas gadagrāmatā 2019".

Miķeļi, kā šo gadskārtu dažkārt mēdz dēvēt, ir salīdzinoši nesen ieviests nosaukums, arī par Rudenājiem tos nodēvēja nesen. Vēl mēdz teikt – Apkūlības, dievturi saka – Apjumības, Jumji. Iespējams, senlaikos šo Lielai dienai pretējo brīdi saukuši par Mazu dienu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!