skumjas, zaudējums, sēras, bērns, pārdomas
Foto: Shutterstock
Ja nelaimes nāktu brēkdamas, visticamāk, liela daļa no tām vienkārši nenotiktu, bet diemžēl traģēdijas piezogas pēkšņi un skar nežēlīgi. Pirmā reakcija parasti ir šoks, kam var sekot gan noliegums, gan dusmas un citas emocijas, taču dzīve neapstājas, ja kāds ir mūs pametis uz visiem laikiem. Ir jādzīvo tālāk. Tikai kā? Sākumā šķiet, ka tas nav iespējams. Un tā arī ir – notikušais ir jāizsēro, pretējā gadījumā sāpes tāpat dzīvos tevī.

SOS bērnu ciematu asociācija jau otro reizi organizē bezmaksas atbalsta programmu sērojošiem bērniem un viņu ģimenēm. Tās nosaukums ir "Kalniem pāri", un oktobrī sāksies jaunās grupas atlase.

Mēs piedāvājam iepazīties ar divu ģimeņu stāstiem par zaudējuma sāpēm, par to, kā neizdzīvotas emocijas atspoguļojas ikdienas dzīvē un kas mainās pēc tam, kad esi apmeklējis speciālu terapiju.

SOS ciematiLasāmgabaliCilvēkstāsti

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit