Vāja imunitāte, aptaukošanās, alerģijas – nepareizs uzturs bērna pirmajos gados būtiski ietekmē viņa veselību nākotnē, norāda pediatre Anna Birka. Taču liela daļa jauno vecāku nemaz nezina, kā tad īsti bērnam būtu jāēd. Marinēti un sālīti produkti, bulciņas un saldināti dzērieni, pusfabrikāti, našķi starp ēdienreizēm – šie ir visnotaļ ierasti pieaugušo ēšanas paradumi, taču jāatceras, ka mazais nav lielais un bērnam, ilgstoši piekopjot šādus ēšanas paradumus, var rasties dažādas veselības problēmas, piemēram, aptaukošanās, par ko satraucas daudzi vecāki.
"Aptamil3" pētījums "Vecāku aptauja par 1–3 gadus vecu bērnu uztura paradumiem" uzrāda satraucošu tendenci - teju 91 procents no 560 aptaujātajiem vecākiem Latvijā pilnībā pārtrauc gatavot bērnam pielāgoto uzturu, kad mazais ir sasniedzis vienu līdz vienu ar pus gada vecumu, ziņo "Aptamil" zīmola vadītāja Agnese Uzrauga. Salīdzinot ar iepriekšējo vecāku aptauju 2016. gada martā, vērojams, ka vecāku informētības trūkums laika gaitā nemainās, jo arī iepriekšējā pētījumā 92 procenti vecāku atzina to pašu. Savukārt 88 procenti aptaujāto vecāku satrauc bērnu aptaukošanās (salīdzinājumam – 2016. gadā tie bija 74 procenti). Tajā pat laikā aptaujātie vecāki ir vienisprātis – pilnvērtīgs un sabalansēts uzturs ir vissvarīgākais faktors, lai bērns izaugtu vesels.
Pieaugušo ēšanas paradumus lielākoties nosaka dzīvesveids un dienas režīms, kas nereti patērētos produktus liek izvēlēties pēc tā, cik ātri un vienkārši tos ir pagatavot. Tomēr pētījumi rāda, ka pieaugušie mēdz aizmirst – mazais nav lielais – un tādu pašu pārtiku piedāvā arī saviem bērniem. Vairāk nekā puse vecāku savu mazo sāk ēdināt kā lielo jau gada vecumā. Lai gan, sasniedzot vienu gadu, bērns drīkst ēst visu grupu produktus, pāreja uz pilna spektra ēdienkarti jāveic gudri.
"Protams, vienkāršāk ir visai ģimenei gatavot vienu un to pašu, sevišķi, kad mazākais bērns jau paaudzies, patstāvīgi ēd un teorētiski var uzturā lietot to pašu, ko ģimenes lielākie bērni un pieaugušie. Taču vecāki aizmirst, ka maza bērna kuņģis ir aptuveni piecas reizes mazāks nekā pieaugušajam, tomēr nepieciešamo uzturvielu daudzums – ievērojami lielāks, jo to prasa augošais organisms," norāda uztura speciāliste Guna Rijkure.
Ja vecāki grib, lai bērns ēstu veselīgi, pareizi, turklāt garšīgi, izaicinājumu netrūkst. Uz vienu ķermeņa kilogramu bērnam nepieciešams daudz vairāk uzturvielu nekā pieaugušajam. Turklāt ēdiena izvēles ziņā bērni ir daudz konservatīvāki par pieaugušajiem. Tas nozīmē, ka ēdiena porcijai jābūt ievērojami mazākai, vienlaikus no uzturvērtības viedokļa – krietni kvalitatīvākai un daudzveidīgākai, un vēl jāpierunā bērns to visu apēst. "Ja bērns ikdienā neuzņem visas nepieciešamās uzturvielas, tas rada veselības riskus nākotnē – aptaukošanos, alerģijas, zobu slimības, gastroenteroloģiskās saslimšanas. Pārāk daudz sāls var veicināt asinsspiediena paaugstināšanos, pārāk daudz piesātināto tauku – izraisīt sirds slimības, pārāk liels uzņemtā cukura daudzums – ietekmēt zobu veselību un palielināt aptaukošanās risku," brīdina pediatre Anna Birka.
Uztura speciāliste uzsver, ka bērns vecumā no viena līdz trim gadiem joprojām ir ļoti mazs: "Vecāki bieži vien nenovērtē nepareiza uztura riskus, kā arī to, cik ļoti pirmie dzīves gadi var ietekmēt bērna svaru, vielmaiņu un ēšanas paradumus nākotnē. Piemēram, viena saldināta dzēriena porcija var saturēt pusi no ieteicamā dienas kaloriju daudzuma, tajā pašā laikā tam nav nekādas uzturvērtības, tāpēc tas uzkrājas kā tauku rezerves. Tāpat, ja, labu gribot, mazais regulāri tiek pārbarots vai tieši otrādi – nesaņem nepieciešamās uzturvielas, pēc tam visu mūžu cilvēkam var būt problēmas ar lieko svaru un aptaukošanos. Tāpēc pret bērnu uzturu jāizturas ļoti atbildīgi."
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
