<a rel="cc:attributionURL" href="https://unsplash.com/@libs">Steven Libralon</a> / <a rel="license" href="https://creativecommons.org/publicdomain/zero/1.0/">cc</a>

Dažreiz varētu šķist, ka mūsdienās vecāku rotaļas ar bērniem ir aizstājuši datori, planšetes un telefonu. "Lego Group" pētījums liecina, ka kopīgas rotaļas padara ģimenes laimīgākas un saticīgākas. Neskatoties uz to, vairāk nekā trešdaļa (38 procenti) cilvēku atzīst, ka steidzīgajā ikdienā atrast brīvu laiku kopīgām rotaļām ir grūti gan vecākiem, gan bērniem.

"Lego" ziņojums "Priekpilnā spēlēšanās" atspoguļo ciešo saikni starp kopīgajās rotaļās pavadīto laiku un ģimenes laimes sajūtu. Deviņas no desmit ģimenēm, kuras kopā rotaļājas piecas vai vairāk stundas nedēļā, apgalvo, ka jūtas laimīgas, savukārt starp ģimenēm, kuras rotaļām velta mazāk nekā piecas stundas nedēļā, tikai septiņas no desmit (75 procenti) atzīst, ka jūtas laimīgas.

Lai noskaidrotu spēlēšanās nozīmi un veicinātu diskusijas par rotaļu lomu mūsdienās, deviņās valstīs tika aptaujāti gandrīz 13 tūkstoši vecāku un bērnu.

Rotaļu laiks tiek iespiests starp pārējām ikdienas aktivitātēm

Gandrīz trešdaļa (30 procenti) ģimeņu rotaļājas kopā mazāk nekā piecas stundas nedēļā. Un katra desmitā (10 procenti) ģimene kopā spēlējas mazāk nekā divas stundas nedēļā. Turklāt pat brīžos, kad ģimene beidzot sapulcējas, lai nodotos kopīgāk rotaļām, seši no desmit vecākiem atzīst, ka viņu uzmanību novērš citas lietas, piemēram, darbs, mājsaimniecības pienākumi un viedtālruņi.

  • Šajā rakstā lasi, kā tehnoloģijas un sociālie portāli ietekmē mūsu bērnu audzināšanu.

Ģimenes eksperte un pētījuma autore Džesika Džoelle Aleksandere stāsta: "Kopīga rotaļāšanās ir fundamentāls ģimenes dzīves stūrakmens gan bērniem, gan vecākiem. Bet, mūsdienu dzīvesveidam kļūstot arvien aizņemtākam un pieaugot uzsvaram uz formālu izglītību un strukturētām aktivitātēm, var viegli aizmirst veltīt laiku arī rotaļām. Ņemot vērā pozitīvo iespaidu, ko spēlēšanās sniedz labklājības un laimes līmenim, kopīgām rotaļām būtu jākļūst par pašu svarīgāko "mājas darbu" no visiem."

Satraucošs ir arī fakts, ka viens no pieciem bērniem saka, ka ir pārāk aizņemts, lai rotaļātos, taču četri no pieciem bērniem vēlas, lai vecāki veltītu vairāk laika kopīgām spēlēm.

Foto: Shutterstock

Ziņojums parāda, kā paaudžu maiņa izmaina rotaļāšanās modeļus, kā arī ataino bažas, ko rada šīs pārmaiņas. Lai gan vecāki vēl aizvien raizējas par rotaļu drošību digitālajā pasaulē un socializēšanās iespējām tajā (88 procenti aptaujāto uztraucas par drošību tiešsaistē, savukārt 70 procenti raizējas, ka tehnoloģijas padara bērnus mazāk spējīgus domāt neatkarīgi), ziņojums atklāj, ka jaunā paaudze māca mums pieņemt un izmantot unikālās iespējas, ko sniedz tehnoloģijas. Bērni paši sākuši ieviest jaunu "plūstošo rotaļu" tipu – viņi dabiski iesaistās rotaļās, kas vienmērīgi sapludina reālo pasauli, iztēli un digitālo pieredzi. Bērniem tā ir vienkārša spēlēšanās.

Digitālās rotaļas neietekmē tradicionālās rotaļāšanās aktualitāti

Pētījumā secināts, ka digitālās pasaules rotaļu integrēšana neiespaido tradicionālāku rotaļāšanās veidu aktualitāti. Lielākā daļa bērnu (81 procenti) vēl aizvien priekšroku dod rotaļām kopā ar ģimeni nevis vienatnē, un trīs no četriem bērniem labāk izvēlas spēlēties kopā ar draugiem vienā telpā nevis tiešsaistē.

Par spīti nomācošajām bažām vecāki tomēr pieņem bērnu domāšanas veidu – vairāk nekā puse (59 procenti) vecāku tic, ka tehnoloģijas var satuvināt ģimeni, un trīs no četriem (77 procenti) uzskata, ka rotaļas digitālajā pasaulē var būt pat ļoti radošas. Arī Bristoles Universitātes izglītības psiholoģijas vecākā lektore Elena Hoicka uzskata, ka digitālās rotaļas var apvienot ar tradicionālajām: "Visi rotaļu veidi var lieliski savstarpēji eksistēt. Mūsdienās bērni vēl vairāk nekā iepriekšējās paaudzes uztver reālo un digitālo pasauli par vienu lielu, iekšēji saistītu rotaļu vietu. Tāpēc, lai iegūtu visvairāk no kopīgām rotaļām, arī vecākiem jāspēj pieņemt šāds domāšanas veids."

Foto: Shutterstock

Rotaļu pozitīvā ietekme

Fakts, ka rotaļas palīdz bērniem mācīties, ir neapstrīdams. Gandrīz visi aptaujātie vecāki (95 procenti) tic, ka spēles ir būtiskas bērnu labklājībai un ka tās ir vitāls izglītības instruments. Četri no pieciem vecākiem domā, ka bērni, kuri biežāk rotaļājas, nākotnē sasniegs vairāk gan mācībās, gan darbā.

Turklāt vecāki ierindo mācīšanos ar rotaļas palīdzību, kā pirmo nozīmīgāko mācīšanās tehniku, tam seko grāmatu lasīšana, mācīšanās skolā, komunicēšana ar draugiem un interneta pārlūkošana. Arī bērni piekrīt vecāku viedoklim – četri no pieciem bērniem uzskata, ka mācās labāk, ja mācīšanās procesā tiek iesaistītas spēles.

Gan vecāki, gan bērni vienlīdzīgi izjūt, cik svarīgas ir kopīgas rotaļas. Vecāki stāsta, ka rotaļas pozitīvi ietekmē arī viņu pašu labklājību un laimes sajūtu. Tāpat viņi atklāj, ka tās palīdz viņiem justies līdzsvarotākiem un satuvināties ar bērniem . Arī bērni tam piekrīt - gandrīz visi no aptaujātajiem bērniem saka, ka spēlēšanās padara viņus laimīgākus un palīdz atpūsties pēc garas dienas skolā.

Ziņojums "Priekpilnā spēlēšanās"

"Lego" ziņojums "Priekpilnā spēlēšanās" ir "Lego Group" globāls pētījums, kas prezentē vecāku un bērnu pieņēmumus par kopīgas rotaļāšanās ieguvumiem, par to, kādām spēlēm bērni dod priekšroku, par uz nākotni orientētām prasmēm, bērnu drošību digitālajā vidē un mācīšanos rotaļājoties. Visi pētījumā iegūtie dati, ja nav norādīts citādi, tika apkopoti no 9249 vecākiem ar bērniem vecumā no pusotra līdz divpadsmit gadiem un 3723 bērniem vecumā no pieciem līdz divpadsmit gadiem. Dati iegūti no kvalitatīvi veidotas, tiešsaistē 20 minūtēs aizpildāmas aptaujas, kas veikta deviņos tirgos (Ķīna, Dānija, Francija, Vācija, Meksika, Krievija, Saūda Arābija, Apvienotā Karaliste un Amerikas Savienotās Valstis) no 2018. gada februāra līdz martam.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!