Mediācija – veids, kā risināt problēmas bez tiesas procesa

Iedvesmojoties no portāla "Veselīgsrīdzinieks", atklājam, kas ir mediācija un kā tā atšķiras no nepatīkamā tiesas procesa.

Mediācijas mērķis ir panākt, lai katra konfliktējošā puse vienotos par uz savām interesēm vērstu rezultātu. Ar mediācijas palīdzību konflikts var tikt atrisināts ātrākā nekā tiesas zālē vai arī no tā var izvairīties pavisam. Taču tas ir brīvprātīgs process, līdz ar to abām iesaistītajām pusēm jābūt ieinteresētām problēmu risināt.

Kā notiek mediācijas process? Tā laikā konfliktējošās puses ar neitrālas trešās personas palīdzību pašas mēģina atrast abām pusēm pieņemamu risinājumu. Radusies problēma tiek risināta sarunas veidā, kur uzsvars tiek likts uz abu pušu interesēm, kas slēpjas aiz viņu ieņemtajām pozīcijām, tādējādi paplašinot konflikta risinājumu iespējas. Taču nebūt nav tā, ka visu darbu izdara neitrālā trešā persona. Patiesībā tikai no pašām iesaistītajām pusēm un viņu vēlmes atrisināt radušās nesaskaņas ir atkarīgs, vai mediācijas procesa rezultāts būs veiksmīgs.

Trešā persona, kura palīdz abām pusēm risināt radušos konfliktu, sauc par mediatoru. Šī persona ir speciāli apmācīta, lai vadītu sarunu procesu un palīdzētu abām pusēm nonākt pie abpusēji izdevīga risinājuma.

Mediācija no tiesas procesa, kas ir ierastākais un pazīstamākais šķietami sarežģītu konfliktu risināšanas veids, galvenokārt atšķiras ar to, ka tiesas procesā gandrīz vienmēr ir viens uzvarētājs un viens zaudētājs, taču mediācijā tā nav. Veiksmīgas mediācijas rezultāts ir abu pušu panākta vienošanās, kur abi cilvēki jūtas kā ieguvēji. No likuma viedokļa taisnīgs lēmums var neapmierināt nevienu no pusēm, bet mediācijas laikā abpusēji apmierinošus lēmumus pieņem paši dalībnieki, tāpēc pastāv lielāka iespēja, ka viņi pildīs uzņemtās saistības.

Ar mediācijas procesa palīdzību var atrisināt daudzas radušās problēmas. Taču dažas no tām var atrisināt vienīgi tiesas zālē. Piemēram, ja kāda no strīda pusēm ir pielietojusi fizisku vardarbību pret otru pusi vai sirgst ar atkarību (vielu, spēļu u.c. atkarības formas).

Mediators vai mediatori satiekas ar strīdā iesaistītajām pusēm, izskaidro mediācijas norisi, mediatora funkcijas, pušu tiesības un mediācijas pamatprincipus. Mediators uzsāk mediāciju ar strīdā iesaistītajām pusēm, uzklausot abu viedokļus, pozīcijas, noskaidro patiesās vajadzības un priekšlikumus strīda risināšanai.

Parasti mediācijas procesā piedalās abas strīdus puses, tomēr, ja ir vēlēšanās un vajadzība, mediators var tikties ar katru no pusēm atsevišķi. Mediators nepieņem lēmumus, bet iesaista abas puses strīda risināšanā un ļauj vienoties par pieņemamāko risinājumu.

Mediācija ir konfidenciāls process – nekas no sesijā runātā netiek izpausts trešajām personām. Tāpat būtu jāzina arī tas, ka mediācija ir vienlīdzīgs process attiecībā pret abām strīdā iesaistītajām pusēm.

Ja mediācija ir noritējusi sekmīgi un noslēgusies ar abām pusēm izdevīgu strīda risinājumu, puses var parakstīt mediācijas vienošanos, ko palīdz sastādīt mediators. Ja mediācija noslēgusies bez abu vienošanās – puses nav spējušas rast abpusēji pieņemamu risinājumu, strīdu tālāk var risināt tiesā.

Ja mediācijas rezultātā tiek atsaukta prasība tiesā, tiek atmaksāta valsts nodeva 50 procentu apmērā.

Ieguvumi, ja konflikts tiek risināts mediācijā:

Rīgas pašvaldībā deklarētajām ģimenēm mediācijas pakalpojums līdz šī gada novembra beigām ir pieejams bez maksas astoņu līdz desmit stundu apmērā ar Rīgas sociālā dienesta nosūtījumu, atkarībā no konkrētā gadījuma. Potenciālajam klientam ir jāierodas uz konsultāciju Rīgas Sociālajā dienestā (informācija par tuvāko teritoriālo centru atbilstoši faktiskajai dzīvesvietai var uzzināt, zvanot uz informatīvo tālr. nr. 67105048), sociālais darbinieks izvērtēs klienta vajadzības.