Un sāp ne tikai tas, bet arī fakts, ka bērnu iespējas iegūt izglītību ir ļoti apgrūtinātas. Ja vēl pamatskolā ir iespējams izlavierēt, paļaujoties uz skolotāju individuālu attieksmi jeb "labo sirdi", tad to nevar sacīt par vidusskolas laiku. Manas sarunu biedrenes ir mamma Ieva Ribena, kura dalīsies savā pieredzē ar dēla Dāga skolas gaitām, kā arī Latvijas Disleksijas biedrības valdes priekšsēdētāja Dr. philol. Eva Birzniece, kurai arī ir dēls ar disleksiju un labu intelektu, kas gājis cauri Latvijas izglītības sistēmai, bet tagad studē Dānijā.
Lai nodrošinātu dēlam vajadzīgo palīdzību viņa smagās disleksijas dēļ, kuru esot atteikusi Rīgas Valsts vācu ģimnāzija, Eva bija spiesta vērsties tiesā. Divu gadu laikā Rīgas dome un Izglītības un zinātnes ministrija pierādījušas, ka viņas dēlam nedrīkst izstrādāt individuālo izglītības plānu, kurā tiktu noteikta personālā datora lietošana mācību darba un pārbaudes laikā, uzstājot, ka viņam vidusskolā ir jāatjauno atzinums par disleksiju.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
