Vieniem vecākiem dažādi bērni: kas nosaka bērna temperamentu  (3)

Viens no iemesliem, kāpēc bērni, kuri ir auguši vienā ģimenē un audzināti pēc līdzīgām metodēm, ir tik atšķirīgi, ir viņu temperaments. Lielākoties cilvēki no skolas laikiem atceras četrus temperamentus – holēriķi, melanholiķi, sangviniķi un flegmatiķi. Taču psiholoģe skaidro, ka reti kurš zina par deviņām temperamenta iezīmēm, kuras patiesībā veido bērna raksturu un ir iemesls, kāpēc katrs bērns, pat augot vienā ģimenē, ir tik atšķirīgs.

Taču vecākiem ir svarīgi ne tikai izprast bērna, bet arī savas temperamenta iezīmes, jo bērnam ir divi vecāki un, visticamāk, viņš attiecīgās iezīmes ir pārmantojis no mammas vai tēta, bet, vēl ticamāk, nedaudz no katra. "Pasēžot un padomājot par savām temperamenta iezīmēm, vecāki bieži vien atklāj, ka, jā, ir iezīmes, kas nāk no mammas, bet ir tādas, ko mazais ir ieguvis no tēta," skaidro psiholoģe.

Raucka-Pļaviņa skaidro, ka bieži vecākiem un bērniem rodas nesaskaņas tieši atšķirīgo temperamenta iezīmju dēļ. "Ja vecāks ir ļoti aktīvs, bet bērns ir mierīgs, tad, piemēram, no rīta, kad jāiet uz dārziņu, vecāks, kurš ir ļoti aktīvs, ātri saģērbjas, paēd un ir gatavs iet, bet bērns ir mierīgs un visu dara daudz, daudz lēnāk. Šādās situācijās parasti rodas domstarpības. Vecāki tad mēdz teikt: "Kāpēc tas bērns ir tik lēnīgs?"" skaidro psiholoģe.

Raucka-Pļaviņa stāsta – agrāk tika uzskatīts, ka bērns piedzimst kā balta lapa un visas savas rakstura un temperamenta iezīmes iegūst tikai ar laiku, iespaidojoties no apkārtējās vides. Taču šobrīd aizvien vairāk runā par to, ka bērns jau piedzimst ar konkrētām temperamenta iezīmēm.

Kopumā ir deviņas temperamenta iezīmes, kuras piemīt katram no mums, atšķiras tikai tas, cik intensīvi tās izpaužas:

Zemāk vari sīkāk lasīt par katru no temperamenta iezīmēm. Lai novērtētu, cik intensīvi katra no tām izpaužas tieši tev, vari izmantot jebkuru vērtēšanas metodi, kas tev šķiet parocīgākā, piemēram, no viens līdz pieci. Ja vērtē savu aktivitātes līmeni, tad "viens" būtu izteikti mierīgs, bet "pieci" – ļoti aktīvs.

Daļa bērnu ir ļoti aktīvi, un viņiem ir svarīgi vienmēr būt kustībā. Turpretim citi ir pasīvāki un mierīgāki, viņi labprāt nododas nesteidzīgai grāmatas lasīšanai vai citām mazāk aktīvām nodarbēm. To labi raksturo situācija, kurā bērnam ilgāku laiku jāgaida rindā pie ārsta. Var novērot, , ka viens bērns nepacietīgi izšķirsta visus uz blakus galdiņa noliktos žurnālus, bet cits visu laiku mierīgi sēž un pacietīgi gaida, kad pienāks viņa kārta.

Norāda, cik ātri vai lēni bērns adoptējas jaunā vidē. Šī temperamenta iezīme ir vairāk saistīta ar emocionālo pielāgošanos. Ir bērni, kuri ļoti ātri iejūtas jaunā bērnudārzā, skolā vai dažādos pasākumos, bet ir bērni, kuriem adaptācijas process prasa ilgāku laiku.

Tas norāda uz to, cik jutīgs ir bērns pret dažādiem stimuliem, piemēram, temperatūras maiņu, garšas dažādību un pieskārieniem. Psiholoģe skaidro, ka ir bērni, kuriem, piemēram, nepatīk spilgta gaisma. Tā viņiem rada diskomfortu un nepatīkamas sajūtas, līdz ar to bērns izvēlas uzturēties mazliet mērenākā gaismā.

Tā norāda, cik paredzama ir bērna rīcība saistībā ar bioloģiskajām funkcijām, piemēram, ēšanu un gulēšanu. Psiholoģe skaidro, ka šo temperamenta iezīmi var novērot, jau pirms mazais sāk iet bērnudārzā. Ir bērni, kas paši konkrētā laikā, kad sāk just izsalkumu, prasa ēst, taču daži var visu dienu skraidīt apkārt, spēlēties un pie galda sēdīsies tikai tad, kad mamma vai tētis aicinās to darīt. Līdzīgi ir ar gulētiešanu – vai bērns konkrētā laikā jau pats mieg ciet, vai viņam nav svarīgi, cikos viņš dodas pie miera? Pavēro savu bērnu un atklāj, vai viņa darbības ir vairāk vai mazāk regulāras, vai tomēr neregulāras!

Šī temperamenta iezīme parāda, cik viegli bērns pieņem pārmaiņas un jaunas lietas, piemēram, drēbes, ēdienus, kā arī jaunus cilvēkus. Vari pavērot, vai tavs bērns ir atvērts pagaršot kaut ko jaunu vai uzvilkt ko nebijušu.

Apskatot šo temperamenta iezīmi, pavēro, cik spēcīgas ir tava bērna emocijas neatkarīgi no tā, vai tās ir skumjas vai prieks. Piemēram, ja bērns sasit pirkstu, kāda būs viņa pirmā reakcija? Psiholoģe skaidro, ka būs bērni, kuri uzreiz sāks ļoti skaļi raudāt, bet būs bērniņi, kuri turpretim emocijas šajā brīdī izrādīs daudz mazāk.

Pavēro, cik bieži tavs bērns smaida, izrāda pozitīvu attieksmi, ir draudzīgs un atvērts pret apkārtējo vidi. Iespējams, pamanīsi, ka viņš daudz biežāk ir nomākts un raudulīgs. Psiholoģe skaidro, ka vecāki, balstoties uz savu pieredzi, bieži vien atceras, ka ir satikuši bērnus, kas vienmēr ir priecīgi un pozitīvi. Vai arī tavs bērns atstāj šādu pirmo iespaidu?

To var novērot tad, kad bērns dara kaut ko, kas viņam varētu aizņemt vairāk laika, piemēram, būvē māju no klucīšiem. Pavēro, vai tavs mazais spēj pilnībā koncentrēties uz vienu lietu un apkārt notiekošais nespēj novērst viņa uzmanību, vai ir tieši otrādi – katru reizi, kad kāds iet garām, mazais paskatās un uz mirkli novēršas.

Šī temperamenta iezīme ir ļoti līdzīga uzmanības noturībai, taču te ir būtiskas atšķirības. Piemēram var noderēt jau pieminētā situācija, kurā bērns ceļ klucīšu māju. Bērna neatlaidība parādīsies tad, kad neatkarīgi no tā, ka, iespējams, nespēj noturēt uzmanību uz kaut ko vienu, viņš neatlaidīgi turpinās būvēt māju, līdz tā būs pabeigta.

Neatlaidību un uzmanības noturību sevišķi viegli ir novērot tiem bērniem, kuri jau sākuši iet skolā, jo mājasdarbu izpildei šīs iemaņas ir ļoti nepieciešamas.

Psiholoģe piebilst, ka viss ir atkarīgs no vecāku novērojumiem. Tāpēc velti nedaudz laika tam, lai pavērotu savu bērnu un to, kā viņš reaģē uz dažādām lietām, kāds ir viņa aktivitātes līmenis un spēja pielāgoties. Protams, neaizmirsti arī par pārējām no deviņām temperamenta iezīmēm, kas palīdzēs tev vēl labāk iepazīt savu atvasi. Iespējams, šāda bērna un arī sevis iepazīšana palīdzēs turpmāk izvairīties no strīdiem un uzlabos jūsu attiecības. Tāpat vecāki var pielāgot vidi tā, lai bērns tajā justos labāk. "Zinot bērna temperamenta iezīmes, mēs spējam viņu labāk saredzēt un ar viņu labāk sadarboties. Tāpat tas palīdz saprast, kāpēc bērns ir rīkojies tieši tā," piebilst Raucka-Pļaviņa.