Jaunais pamatizglītības standarts – otra svešvaloda 4. klasē, bērni apgūs arī drāmu

Viņš skaidroja, ka pamatizglītības standarts ir pirmais no lielajiem saturiskajiem dokumentiem. Tas noteiks veidu, kādā skolēni nākotnē Latvijā apgūs pamatizglītību.

Jaunā satura mērķis visās izglītības pakāpēs ir izglītība mūsdienīgai lietpratībai, lai cilvēki ne tikai zina faktus, bet arī prot pielietot zināšanas, teica VISC vadītājs. "Sākot darbu ar saturu, vadījāmies pēc principa, kādus vēlamies redzēt Latvijas nākotnes cilvēkus," viņš uzsvēra, piebilstot, ka cilvēkiem jābūt atbildīgiem sabiedrības locekļiem, radošiem darītājiem un lietpratējiem izaugsmē.

Catlaks skaidroja, ka kopējā iezīme visos satura dokumentos ir vispusīgi attīstīts skolēns, kas ir ieinteresēts paša attīstībā, mācās ar prieku un interesi, ir sociāli atbildīgs, ar iniciatīvu apveltīts un Latvijas patriots.

Dokumentu caurvij arī komplekss – sasniedzamais rezultāts, kas paredz, ka zināšanas, prasmes un attieksmes tiek veidotas kopā. Katrā ikdienas stundā skolēniem kopā ar skolotājiem, vecākiem jāattīsta sasniedzamais rezultāts, pastāstīja Catlaks.

Būtiska inovācija ir, ka sasniedzamie rezultāti definēti tematiskajās jomās, nevis atsevišķos mācību priekšmetos, turklāt visās jomās integrētas caurviju prasmes, kā arī attieksmes un tikumi, viņš teica.

VISC direktors arī pastāstīja, ka jaunais saturs ir daudz integrētāks un pārskatāmāks. Viņaprāt, ir novērsta satura pārblīvētība un dublēšanās, kas bijusi līdzšinējos standartos.

Pārmaiņas ieviestas arī stundu sarakstā. Viena no izmaiņām saistīta ar to, ka otras svešvalodas apguve tiks sākta 4. klasē. Tāpat jaunajā standartā paredzēts Latvijas un pasaules vēsturi mācīt kopā, nevis atsevišķi. Savukārt literatūra iekļauta kultūras izpratnes un pašizpausmes mākslā mācību jomā.

Jaunajā mācību saturā iekļauts arī jauns mācību modulis – drāma, kā arī tehnoloģiju mācību joma. Paredzēts, ka 1. līdz 9. klasē būs jauns mācību priekšmets "Dizains un tehnoloģijas", "Datorika". 7. klasē tiktu piedāvātas inženierzinības, bet vidusskolā – datorika, dizaina un tehnoloģiju moduļi padziļinātai apguvei.

Catlaks pastāstīja, ka līdz ar jauno saturu tiks ieviesta lielāka skolu patstāvība mācību procesa organizācijā. Standartā tiks noteikts kopējais stundu skaits mācību priekšmetam trīs gadiem. Skolai katru gadu būs jāveido stundu plāns, kā arī būs iespēja mainīt stundu skaitu mācību priekšmetos 10 procentu robežās. Tas nozīmē, ka skolām būs iespēja elastīgi plānot mācību saturu un organizēt mācību procesu. Catlaks norādīja, ka lielāka brīvība ļaus skolām nodrošināt, piemēram, latgaliešu valodas apguvi izglītības iestādēs.

Jāsamazina standartizētu testu izmantošana, teica Catlaks. Pārbaudījumiem jāveidojas tā, lai tie būtu saistīti ar to, kā skolēns mācās katru dienu un lai skolēns saprastu, vai viņam ir progress un kas vēl jāuzlabo. Papildus jāiemācās vērtēt arī caurviju prasmes un ieradumus. Vērtēšanai jākļūst pietuvinātākai mācību procesam, skaidroja Catlaks. Beidzot 9. klasi, skolēniem būtu jākārto eksāmeni latviešu valodā, svešvalodā un matemātikā. Tāpat plānots vēl viens pārbaudes darbs, kuru noteiks katru gadu atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem par valsts pārbaudes darbu norises laiku.

1. līdz 3. klasē paredzēta jauna vērtēšanas metodika, kurā iestrādāta jauna vērtēšanas matrica ar iespēju vērtēt programmas apguves līmeņus, kas savukārt ļaus detalizēti noteikt, kas skolēnam padodas vai nepadodas.

Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādāto Ministru kabineta noteikumu projektu "Noteikumi par valsts pamatizglītības standartu un pamatizglītības programmu paraugiem" ceturtdien plānots izsludināt valsts sekretāru sanāksmē un divu nedēļu laikā interesenti būs aicināti sniegt savus priekšlikumus un komentārus tā pilnveidei.

Jaunajā standartā mācību saturs organizēts septiņās cilvēka dzīves darbībai nozīmīgās mācību jomās – valodu, sociālajā un pilsoniskajā, kultūras izpratnes un pašizpausmes mākslā, dabaszinātņu, matemātikas, tehnoloģiju, veselības un fizisko aktivitāšu jomā. Katrā no tām izvirzīti būtiskākie pamatjēdzieni, kas skolēnam jāapgūst, lai viņam veidotos vienota izpratne par apkārtējo pasauli un sevi tajā, kā arī mācību jomai raksturīgas prasmes. Īpaša uzmanība veltīta mācību satura pārskatīšanai kopumā, vērtējot, lai zināšanas, temati un prasmes dažādos mācību priekšmetos nepārklātos, pēc iespējas mazinot līdzšinējo satura sadrumstalotību.

Jaunā mācību satura pakāpeniska ieviešana skolās sāksies no 2020. gada 1. septembra.