Dēls vai meita: kā dzimuma atšķirības ietekmē bērnu audzināšanu  (1)

Portālā "Professorshouse" tika veikta aptauja, kur vecākiem bija jāatbild tikai uz vienu jautājumu – ko ir vieglāk audzināt – dēlu vai meitu? No 265 aptaujātajiem 99 procenti uzskata, ka dēlu audzināt ir vieglāk nekā meitu. Kāpēc tā? Kāda ir atšķirība, vai tu audzini puiku vai meiteni? Visiem ir skaidras bioloģiskās atšķirības starp vīrieti un sievieti, bet portāls "Professorshouse" stāsta par vēl citām atšķirībām, kas liek vecākiem vienbalsīgi nolemt – dēlu audzināt ir vieglāk nekā meitu.

Paši vecāki, sevišķi tie, kuri audzina gan meitu, gan dēlu, noteikti ir pamanījuši, ka meiteni audzina citādāk nekā zēnu. Bērna dzimums nosaka to, kā mēs audzinām savu atvasi, pat tad, ja paši to neapzināmies. Piemēram, brīdī, kad mazā meitiņa-peciņa sāk staigāt, vecākiem ir tieksme viņu sargāt, neļaujot pakrist un atsisties, turpretim, kad dēls sāk staigāt, vecāki apzināti ik pa laikam ļauj viņam pakrist, tādā veidā iemācot pašam piecelties un turpināt ceļu. Kā nekā jūs taču audzināt nākamo vīrieti un negribat, lai viņš izaug par memmes dēliņu.

Tāpat meitenes, esot vēl pavisam mazas, spēj daudz labāk kontrolēt savas emocijas. Portāls "Everydayhealth" informē, ka tas ir atkarīgs no hormoniem. Zēniem, esot vēl zīdaiņa vecumā, ir augstāks testosterona līmenis, kas ir viens no iemesliem, kāpēc puišus ir daudz vieglāk nokaitināt un grūtāk nomierināt. Augstais testosterona līmenis zēnu organismā ir arī viens no iemesliem, kāpēc viņi bieži vien ir agresīvi noskaņoti. Meitenes turpretim vajadzības gadījumā spēj pašas sevi nomierināt, piemēram, sūkājot īkšķi. Šo pašnomierināšanās tehniku izmanto daudzi zīdaiņi, taču daži īkšķa vietā izvēlās mātes krūti vai knupīti.

Vecāki noteikti ir ievērojuši arī to, ka meitenes un zēni spēlējas atšķirīgi. Runa nav par to, ka zēni spēlējas ar vienām rotaļlietām, bet meitenes ar citām, bet gan par to, kā viņi rotaļājas. Piemēram, zēni lielākoties izvēlas spēlēties lielās grupās, bet meitenes turpretim labāk izvēlas laiku pavadīt mazākā pulciņā. Arī spēļu izvēle atšķiras. Kamēr zēni labprātāk nododas spēlēm, kurās ir iespēja vienam ar otru sacensties, skaitīt punktus un noteikt labākos, meitenes izvēlas spēlēt "mājās", "skolās" vai citas spēles, kuru mērķis ir veidot attiecības, neizvirzot vienu par līderi, kā to patīk darīt puišiem. Tāpēc, ja nolem spēlēties kopā ar savu dēlu vai meitu, noteikti izvēlies tās rotaļas un spēles, kuras zēna gadījumā spēs attīstīt viņa spēju konkurēt un azartu, bet meitenes gadījumā vēlmi pēc attiecību veidošanas un vienlīdzības.

Tāpat, zinot, ka tavs dēls ir tendēts uz sacensību, tu vari atrast veidus, kā likt viņam darīt lietas, kuras viņš visbiežāk atsakās veikt. Piemēram, ja tavam dēlam no rītiem ir grūtības ātri saģērbties un sataisīties, tad pamudini viņu, sarīkojot sacensības, kurš ātrāk sataisīsies uz skolu. Vajadzības gadījumā vari arī skaitīt punktus vai izdomāt kādu nelielu balviņu. Arī divu dēlu māte Barbara Fleminga portālam "Parents" stāsta, ka viņa nereti dēlu vēlmi nemitīgi sacensties izmanto savā labā. "Dažreiz es saprotu, ka varu to izmantot sev par labu, piemēram, kad viņi pošas uz miegu. Viss, ko man atliek pateikt, ir: "Klau, puikas, kurš no jums pirmais uzvilks pidžamu?", un viņiem uzreiz ieslēdzas azarts. Taču, jāatzīst, ka lielākoties tas ir vienkārši nogurdinoši," viņa atklāj.

Interesants fakts – daudzi vecāki uzskata, ka starp puišiem un meitenēm ir viena liela atšķirība – zēni šķietami dzīvo paši savā pasaulē, kur nevienu "neņem galvā". Tas nozīmē, ka dēli bieži vien neuzklausa vecākus un izvēlas nedzirdēt viņu teikto. Vai viņi konkrētā vecumā kļūst spītīgi, vai tā ir ģenētiska atšķirība? Zinātnieki ir pierādījuši, ka meitenes fiziski dzird labāk nekā zēni. Arī portāls "Parents" uzsver, ka, ja tētis vai mamma vēlas, lai dēls viņu sadzirdētu, viņiem ir jārunā sešus līdz astoņus decibelus skaļāk nekā tad, ja viņi runātu ar meitu. Šī iemesla dēļ, pirms sadusmojies uz dēlu par to, ka tev viss ir jāatkārto divreiz, padomā, iespējams, tu vienkārši runā pārāk klusu, un viņš fiziski nav spējīgs tevi sadzirdēt. Tāpat meitenes daudz labāk dzird augstos toņus, kas varētu būt viens no iemesliem, kāpēc dēls ar pirmo reizi dzird to, ko saka tētis, bet mammai savs sakāmais ir jāatkārto vairākkārt.

Tomēr lielākā atšķirība starp puišiem un meitenēm ir attīstības ātrums. Zinātnieki jau izsenis ir pierādījuši, ka meitenes attīstās ātrāk nekā zēni. Tas attiecas gandrīz uz jebkuru attīstības jomu arī valodu. Lielākā daļa zēnu skaidri sāk runāt, sasniedzot četru gadu vecumu, taču meitenes valoda kļūst skaidri saprotama jau trīs gadu vecumā.

Neskatoties uz to, bieži šī priekšrocība – skaidri runāt jau trīs gadu vecumā – mazās dāmas var pārvērst par "pļāpu tašām". Daudzus vecākus tas var nogurdināt un, iespējams, pat kaitināt. Ja arī tev šķiet, ka tava meita to tik vien dara kā runā un nespēj pat minūti nosēdēt klusumā, skaties uz to no gaišās puses. Viņa, balstoties uz savām spējām un vēlmi runāt, tev sīki un smalki izstāstīs, ko viņa domā, ko vēlas un kas viņai nepatīk. Turpretim dēls visbiežāk atbildēs īsi un konkrēti, neiedziļinoties paskaidrojumos vai sīkākās detaļās.

Iespējams, sarunājoties ar meitu esi novērojusi, ka viņa daudz vairāk cenšas veidot acu kontaktu nekā tavs dēls. Izrādās, ka meitenes daudz lielāku uzmanību pievērš acu kontaktam, un sarunas laikā tas viņām ir ļoti svarīgs, vēsta portāls "Everydayhealth". Tas nozīmē, ka, sarunājoties ar meitu, centies veidot acu kontaktu, bet sarunā ar dēlu tam vari nepievērst tik lielu uzmanību.

Meitenes viennozīmīgi ir daudz emocionālākas nekā zēni, un viņas nebūt nebaidās to izpaust. Divu bērnu māmiņa Lisa Jonga portālam "Parents" atzīst: "Mana piecgadīgā meita var vakariņu laikā vairākkārt no smaida pāriet uz asarām un otrādi. Turpretim mans desmitgadīgais dēls vienkārši atnāk, paēd un aiziet." Arī divu bērnu mamma Melisa Ferija portālam stāsta, ka viņas 14 gadus vecā meita vienas nakts laikā var no jaukas un mīļas peciņas kļūt par niķīgu pusaudzi. "No tā, ko es esmu novērojusi, zēni savas emocijas maina vienmērīgāk. Tas man kā mammai ļauj daudz labāk pielāgoties situācijai un aptvert notiekošo," viņa piebilst.

Sevišķi liela emocionālā atšķirība starp dzimumiem izpaužas pusaudžu vecumā, kad meitenes kļūs pastiprināti emocionālas un visu uztver saasinātāk nekā puiši. Sevišķi, ja runa ir par attiecībām ar draugiem, ģimeni vai otro pusīti. Piemēram, ja pusaugu meitene sastrīdas ar savu puisi, tad, visticamāk, ka meitene būs pārņemta ar strīdu un nemitīgi par to domās, turpretim viņas puisis centīsies novērst uzmanību ar kādu citu nodarbi. Portāls "Everydayhealth" vēsta arī to, ka pusaugu meitenes daudz biežāk piedzīvo depresiju.

Tāpat meitenes daudz emocionālāk uztver to, ja skolā viņas kāds apsmej. Portālā "Parents" grāmatas "The Mother of All pareting Books" autore Anna Duglasa uzskata, ka meitenes galvenokārt tiek apsmietas ar vārdu palīdzību, iespaidojot viņas emocionāli, kas atstāj daudz lielāku iespaidu uz bērnu nekā fiziska apsmiešana.

Taču, audzinot savu atvasi, atceries, ka, neatkarīgi no dzimuma, katrs bērns ir citādāks. Neieliec viņu kaut kādos konkrētos rāmjos, tā vietā iedrošini viņu būt pašam – izvēlēties rotaļas, kas viņam interesē, drēbes, kas viņam patīk, un izpaust savas emocijas tā, kā viņam tas šķiet pareizi.