Atdot pasaulei labo. Ditas un Jāņa Katlapu ekoloģiskais bizness – salmiņi no niedrēm  (9)

"Ideja par niedru salmiņiem pie mums nonāca pavisam nejauši un patiesībā bija Jāņa mammas ierosināta. Mēs jau sen sapņojām par savu mazo biznesu, taču vēlējāmies darīt ko jēgpilnu, kas spētu dot labumu ne vien mums pašiem, bet arī plašākai pasaulei," stāsta Dita. Viņa atzīst, ka ir no tiem cilvēkiem, kuri nespēj darīt darbu, nejūtot, ka no tā būs kāda lielāka un pat pasaulīgāka jēga. "Man ir jārod iespēja atdot labo pasaulei. Savukārt Jānis ir ļoti mērķtiecīgs un apņēmīgs cilvēks, kuram padodas darbs ar rokām," teic Dita.

Niedres bija tās, kas "nāca" pirmās, tikai pēc tam radusies ideja par salmiņiem. "Mūsu lauku teritorijā ir daudz niedru un nolēmām tās likt lietā. Ideja radās nejauši, taču uzreiz viss salikās pa plauktiņiem – jā, šis ir tas, ko mums vajadzētu darīt! Sākām darboties un viss pārējais notika pats no sevis," "Niedriņu" rašanās stāstu atklāj Dita.

Pāris "Niedriņus" dēvē kā iespēju darīt ko labu un pievērsties mērķim ar pilnu atdevi, kas ir – rast dabīgu aizstājēju plastmasas salmiņiem. Varētu šķist, ka niedru salmiņu kopšana ir sarežģīts process, taču zīmola "Facebook" lapā norādīts: "Kā kopt niedru salmiņus, lai tos varētu izmantot vairākkārt? Izskalo, izžāvē un gatavs lietošanai!"

Dita stāsta, ka idejas pamatā ir alternatīvas rašana plastmasas salmiņiem: "Lai arī salmiņš var šķist mazs un nekaitīgs, taču tas ir ļoti kaitīgs apkārtējai videi. Nokļūstot dabā, tie nepārstrādājas. Mūsu salmiņi ir dabīga alternatīva plastmasai. Tie ir nākuši no dabas un, nonākot atpakaļ tajā, nespēj nodarīt kaitējumu. Tos var lietot gan vairākkārt, gan paķert līdzi piknikā un turpat zālītē arī atstāt."

Pats salmiņu sagatavošanas process ir laikietilpīgs, prasa lielu pacietību un uzmanību. Kā atklāj Dita, niedres tiek ievāktas un apstrādātas Jāņa vecāku māju teritorijā:" Šobrīd salmiņi ir roku darbs, katrs salmiņš ir pašu darināts, apgriezts un pārbaudīts." Kāds interesants fakts – katrs no "Niedriņiem" ir unikāls, jo katrai niedrei daba radījusi atšķirīgu rakstu.

Dita stāsta: "Patiesībā esam ļoti pārsteigti par lielo cilvēku atsaucību. Kad sākām darināt "Niedriņus", domājām, ka tie interesēs šauram cilvēku lokam, taču jau pirmajā nedēļā interesi izrādīja gan bāri un kafejnīcas, gan veikali. Esam saņēmuši daudz iedrošinājumu un pat padomus, kā produktu attīstīt tālāk, kas, mūsuprāt, ir pat ļoti neierasti mūsu citādi diezgan skeptiski noskaņotajai un noslēgtajai sabiedrībai." Ir saņemta arī kritika, taču lielākoties tā bijusi konstruktīva. "Ieklausāmies gan labajā, gan sliktajā. Rēķināmies, ka būs cilvēki, kuri izteiks arī nievājošus komentārus, bez tiem neiztikt, taču to nevajag ņemt galvā," piebilst Dita.

Arī Dita un Jānis ikdienā cenšas ierobežot plastmasas atkritumus savās mājās, piemēram, izmantojot auduma maisiņus. Dita norāda, ka, ja gadās lietot plastmasas maisiņu, tad abi piedomā, lai rīkotos ar to atkārtoti. "Atbalstām Latvijas produkciju, lauku labumus, plānojam ēdienkarti, lai izvairītos no produktu izmešanas. Joprojām cenšamies sevi izglītot un piedomāt pie saviem paradumiem, lai dzīvotu vēl dabai draudzīgāk. Jāsaka, ka mēs pilnībā varam saprast, kāpēc ievērot dabai draudzīgu dzīvesveidu var būt sarežģīti, ja plastmasas maisiņi, kokteiļu salmiņi un citi plastmasas izstrādājumi ikvienam no mums tiek teju mesti pakaļ, jo tie ir lēti," savā viedoklī dalās Dita. Viņa uzskata, ka zaļš dzīvesveids prasa papildu piepūli un reizēm arī augstākas izmaksas: "Pārmaiņas prasīs ilgu laiku, taču esam arī pamanījuši no lielās intereses par "Niedriņiem", ka cilvēki ir šīm pārmaiņām gatavi, un tas tiešām priecē."

Kā norāda Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) prezidents Henriks Danusēvičs, ir vairāki varianti, kā aizstāt plastmasas salmiņu. Viens no tiem ir tos veidot no niedrēm, taču jārēķinās, ka dabīgais materiāls dod zināmu piegaršu. Tam piekrīt arī "Niedriņu" radītāji: "Nosacīti dod – gan niedru, gan bambusu, gan arī metāla un papīra salmiņiem – visiem ir sava zināma piegarša, smarža. Bambusa un niedru salmiņiem ir dabisks koka aromāts, ko daži jūt, daži nejūt nemaz."

Dita norāda, ka šobrīd norit process, kad niedru salmiņi tiek izmēģināti ar dažādiem dzērieniem, lai saprastu, ar ko tie vislabāk sader kopā: "Taču tas attiecas tikai uz tiem, kurus interesē bāru lietas, ikdienas lietošanai katram jāizvērtē pašam. Esam izmēģinājuši dažādus dabīgus veidus, taču simtprocentīgi to dabūt prom nevar."

Savukārt Danusēvičs norāda, ka uzņēmējiem ap 2020. gadu no plastmasas būs jāatsakās: "Būs Eiropas komisijas lēmums, ka vienreizējie plastmasas izstrādājumi tiks aizliegti – gan salmiņi, gan trauciņi, gan glāzītes. Tas, ko mēs aicinām, jau savlaicīgi būt videi draudzīgiem. Turklāt Latvijā ir šīs tradīcijas, ka mēs uzskatām sevi par zaļāko valsti pasaulē." LTA prezidents uzskata, ka, ņemot vērā tradīcijas, arī atteikšanās no salmiņiem būtu tikai loģiska un pareiza darbība, piemēram, citas valstis šo iniciatīvu jau būtiski atbalsta.

"Niedriņu" aktuālajai informācijai seko šeit.