Bērni visos laikos ir bijuši sajūsmā par pasakām. Lai gan lielākoties tās tiek izmantotas izklaidējošos nolūkos, pasakas var kalpot arī kā lielisks veids, lai bērnam iemācītu dažādas dzīves mācības. Par pasaku terapiju un to, kā vecāki to var pielietot bērnu audzināšanā, portālam "Cālis" atklāj psiholoģe Anna Kašina.
Pasaka vienmēr ir bijusi daļa no cilvēkus dzīves. Jau izsenis cilvēki viens otram ir stāstījuši gan pašu sacerētus, gan citur dzirdētu stāstus. Taču viņi to darīja ar konkrētu mērķi. Pirmkārt, lai izklaidētos un pavadītu laiku kopā. Otrkārt, lai uzsāktu sarunu un raisītu diskusiju starp pasakas stāstītāju un klausītājiem.
Vislabprātāk pasakas klausījās tieši bērni, līdz ar to, laikam ritot, vecāki saprata, ka tās var izmantot kā veidu, kādā bērnam iemācīt svarīgas dzīves morāles vai vismaz likt par tām padomāt. Ar pasakas palīdzību ģimenei bija iespēja nākamajai paaudzei nodod dažādas gudrības, izskaidrot, kas ir labs, bet kas slikts, tāpat nodot daļu tautas tradīciju un kultūru.