Īstas raganas slotas taisa divreiz gadā – vienu Beltainā (30. aprīlī), otru – Samhainā (31. oktobrī), un šai rudens slotai piemērotākais izejmateriāls skaitās apse. Pati darināšanas tehnika nav sarežģīta: cieši sasien 13 zaru buntītes un piestiprina tās pie kāta. Cieši tāpēc, ka zari izkaltīs un sarausies! Kad slota pagatavota, tai jāizstāsta, ka nu tas ir maģisks instruments, nevis parasta žagaru bunte, un simboliskā rituālā jāiznēsā pa māju – lai visi kakti zina un saprot, no kā būs bijāties.
Kas gan slotu dara maģisku? Tā simbolizē vīrišķā un sievišķā elementa apvienojumu (tātad tai ir darīšana ar auglību), savas telpas lološanu, visa liekā aizslaucīšanu un ceļa attīrīšanu vēlamajam. Neba jau tikai senajā Vakareiropā slotām piedēvēja maģisku dabu – dažviet pasaulē ir arī slotu dievības! Piemēram, ķīniešu slotu dieviete Sao Ch'ing Niang dzīvo uz Slotu zvaigznes un atbild par labiem laikapstākļiem. Arī mūsu kontinenta daļā sastopami rituāli, kur laika maiņa tiek panākta tieši ar slotas līdzdalību. Savukārt actekiem bija dieviete-ragana Tlklacolteotla, kuru attēloja, lidojam uz slotas. Izklausās pazīstami? Baltu rakstos sastopama zīme Laimas slotiņa – arī spēcīga zīme, kas attīra ceļu labam notikumu izvērsumam.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
