Kā sacīja Bērnu slimnīcas fonda Komunikācijas projektu vadītāja Karīna Pētersone, aptaujā atklājies, ka 93,8 procenti pacientu vecāku savu atvašu aprūpei izmantojuši maksas pakalpojumus, turklāt 86,8 procenti vecāku par bērna veselības aprūpi maksājuši reizi gadā un biežāk. Īpaši tas raksturīgs Rīgai, kurā 70 procenti vecāku par veselības aprūpi maksājuši biežāk nekā reizi pusgadā.
Tāpat aptaujā atklājies, ka 53 procenti vecāku maksājuši par speciālista rekomendētu izmeklējumu, kuru valsts neapmaksā.
Pētersone informēja, ka visbiežāk jeb 75,6 procenti vecāku maksājuši par bērna konsultāciju pie speciālista, 49 procenti – par diagnostikas izmeklējumu, 31,8 procenti – par recepšu medikamentiem, kā arī vēl 5,6 procenti maksājuši par medicīnas aprīkojumu, piemēram, ortozēm.
Aptaujā arī atklājies, ka uzkrājumus, lai nepieciešamības gadījumā varētu apmaksāt bērna veselības aprūpi, lielākā daļa vecāku neveido – šādus uzkrājumus veido tikai 37,3 procenti vecāku.
Vienlaikus aptaujā tika uzdots jautājums, cik, vecāku ieskatā, svarīga ir nevalstisko un labdarības organizāciju loma bērnu veselības joma. Lielākā daļa jeb 57,9 procenti vecāku uzskata, ka šo organizāciju loma ir ļoti nozīmīga.
Vecākiem tika jautāts, kuri, viņuprāt, ir svarīgākie Latvijas veselības aprūpē risināmie jautājumi. Lielākā daļa jeb 55,1 procents vecāku norādījuši, ka nozīmīga ir rindu samazināšana, 17,5 procenti –
ģimenes ārstu kompetence un viņu sadarbības veicināšana ar speciālistiem, kā arī 10,7 procenti –
veselības aprūpes kvalitātes uzlabošana.
Aptaujā ar interneta starpniecību savu viedokli izteica 617 respondenti, no kuriem puse vecāku dzīvo Rīgā, bet pārējie – reģionos.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
