Vienkārši par sarežģīto: kas kopīgs laimīgām ģimenēm  (1)

Greizi uzskatīt, ka laimīgās ģimenēs cilvēki nestrīdas, jo ideālu ģimeni atrast ir teju vai neiespējami. Bez mazajiem kašķiem neiztikt, taču laimīgās ģimenēs cilvēki rod pareizo pieeju to likvidēšanā, kā arī konfliktus uztver kā viedokļu apmaiņas – lai beigu galā visi iegūtu kādu labumu nākotnē. Bet tagad ķersimies klāt laimīgu ģimeņu noslēpumiem!

Ikdienišķa komunikācija ir visa pamatā – ja vēlies, lai bērns tev atklātu savus pārdzīvojumus un sāpes, tev jāveido saikne dienu no dienas – jārunā arī tad, kad šķietami nekas liels nav noticis. Sarunām vienmēr jābūt prioritātei, jo gan trauku mazgāšana, gan e-pastu rakstīšana var pagaidīt, bet bērns vienmēr atcerēsies, ka tu izvēlējies viņu konkrētajā situācijā.

Arī tev bērnam katru dienu ir kaut kas jāizstāsta. Ja dienas laikā nekas īpašs nav noticis, tev jāatklāj kaut tas, ko ēdi pusdienās. Bērnam katru dienu būs vēlme ātrāk nonākt mājās, lai dzirdētu tavu stāstu tāpēc, ka laimīgās ģimenēs locekļi vēlas būt tuvā komunikācijā pēc iespējas vairāk.

Nenoliedzami, bērni ir viena no svarīgākajām dzīves sastāvdaļām, taču eksperti norāda, ka vislabākais variants ir pirmajā vietā likt attiecības un ar piemēriem rādīt, ko nozīmē mīlēt, rūpēties vienam par otru, uzklausīt u. c. Agrāk vai vēlāk bērni pametīs vecāku ligzdiņu un paplašinās esošo ģimeni, tāpēc svarīgi galvenajam koka zaram, no kura veidojas atzari, būt stabilam ar vai bez bērnu klātesamības.

Kaut vai viena ēdienreize, tējas dzeršana vakaros vai laika atrašana galda spēlei brīvdienās – šie mazie rituāli un tradīcijas veido ģimenes kodolu. Jo īpaši to svarīgi atcerēties ģimenēs ar bērniem, jo audzināšanai nav jābūt tikai striktai morāles lasīšanai. Lai bērniem nebūtu vajadzība interesantas nodarbes meklēt ārpus mājas, tās ir jāveido ģimenē.

Mēs gaidām, ka partneris noteikti būs "princis baltā zirgā", bet tad esam apbēdināti un vīlušies, saskaroties ar reālu cilvēku un viņa trūkumiem. Ja šis stāsts ir par tevi, tātad, ir pienācis laiks mācīties pieņemt sevi un citus tādus, kādi viņi ir. Laimīgās ģimenēs cilvēki prot uzsvērt otra pozitīvās īpašības, bet, kad rodas problēmas, mēģina saprast, kas notiek.

Jautājumus, kas tevi uztrauc, nedrīkst ilgstoši atlikt – ne vienmēr par tiem jārunā uzreiz pa karstām pēdām, jādod laiku sev izsvērt visas šķautnes, taču nevajadzētu kremtošas situācijas atstāt bez ievērības. Tas tāpēc, ka neizrunātie jautājumi krājas viens otram virsū un vienā brīdī "burbulis" sprāgst. Iespējams, tad jau ir par vēlu kaut ko labot.

Kad divi cilvēki nolemj veidot ģimeni, viņi uzsāk savas "saliņas" apbūvi, taču tas nenozīmē, ka viņi pilnībā izolējas no ģimenes, kurā piedzima. Viņi augstu vērtē attiecību saglabāšanu ar vecākiem, vecvecākiem, krustvecākiem, brāļiem un māsām, brālēniem un māsīcām, tantēm, onkuļiem un visiem, kuri piedalījušies personības veidošanā. Īpaši svarīgi tas ir laikā, kad piedzimst bērni – palīdzīga roka vienmēr ir zelta vērtē.

Teiciens "Pastāvēs, kas pārvērtīsies" attiecināms arī uz laimīgu ģimenes dzīvi. Ir jāsaprot, ka šādā vecumā un sastāvā jūs vairs nekad nebūsiet, jāapzinās, ka laiks iet, bērni pieaug, tu noveco un ģimenē ienāk arī vēl citi personāži. Cilvēki, kuri pieņem un necenšas spītēt laika zobam, spēj noturēt ģimenē laimīgākas attiecības, jo paši jūtas apmierināti ar sevi.

Tik vienkārši tas ir! Arī tad, ja ikdienas darbus vari veikt no mājām, brīdī, kad noliec tos vakarā malā, vairs neķeries klāt. Lai cilvēks spētu būt produktīvs, viņam nepieciešama atelpa, tāpēc laimīgās ģimenēs šos brīžus pavada bez darba iesaistes. Taču ne vienmēr viss brīvais laiks obligāti jāpavada ar ģimeni – vajag rast balansu brīvbrīžos, piemēram, laiks, kuru velti tikai sev, draugiem, paziņām u. c.

Laimīgās ģimenēs cilvēkiem pat var būt kāds īpašs saziņas veids, sasveicināšanās un tamlīdzīgi. Kopīgi joki, kurus saprot tikai viņi, kā arī iesaukas un mīļvārdiņi liecina par piederību. Tie izceļ katru no ģimenes locekļiem un ļauj viņam justies īpašam.

Arī šajā rakstā vari lasīt vairāk par lietām, kuras laimīgās ģimenēs nekad neieraudzīsi.