Elīna Bataraga ir audžumamma diviem bērniem, no kuriem viens ir ar īpašām vajadzībām. Elīna savā blogā "Manasdebesis" atklāj: "Kad man tika stāstīts par audžumeitas potenciālu, man tika nepārprotami paskaidrots, ka labāk nepaliks." Taču ar katru dienu viņas deviņus gadus vecās audžu meitas stāvoklis uzlabojas. "Tā ir kārtējā atziņa – ir cilvēki, kuri vēlas redzēt potenciālu un spējas, un ir cilvēki, kuriem vieglāk ir pateikt, ka tur nekā nav," viņa piebilst.
Neskatoties uz audžu meitas izaugsmi dažādās dzīves jomās, Elīna atklāj, ka šis laiks, kurā viņu ģimenei pievienojās trešais bērns, ir bijis pārbaudījumiem pilns. Sieviete ar savas dzīves, kā viņa to pati dēvē, "10 trakajiem mēnešiem" ir gatava iepazīstināt arī portāla "Cālis" lasītājus. Šajā bloga ierakstā Elīna apraksta visas grūtības, kurām nācās un vēl aizvien nākas iet cauri ik dienu, sākot no tā, ka meitene ir jāiemāca lasīt, rakstīt, sevi kopt un kā uzvesties svešu cilvēku klātbūtnē. Lūk, Elīnas stāsts!
"Šo rakstu pārrakstu jau 10. reizi. Un netieku skaidrībā, kā pareizi nodot jums ziņu. Pašlaik esam slimnīcā, un situācija nav no iepriecinošākajām. Dikti labi, ka man grūtākajā posmā telefons atteicās strādāt, un es biju atrauta no sociālo tīklu pasaules. Jo tad gan būtu ko dzirdēt no manis! Tas būtu valsts līmeņa tracis. Nekur šī vēlme runāt un pateikt nav zudusi, bet tagad es to darīšu bez liekām emocijām, maksimāli objektīvi, un, protams, ar speciālistu piesaisti.