Jaunieši arvien biežāk saskaras ar nepatīkamiem izaicinājumiem interneta vidē, ko nereti veicina pavirša, nevērīga un rupja vienaudžu uzvedība. Par spīti pieredzes trūkumam, saspīlējumus jaunieši lielākoties risina paši. 84 procenti atzīst, ka nelūdz palīdzību skolotājiem, bet 70 procenti aptaujāto neiesaista arī vecākus, liecina "Samsung Skola nākotnei" veiktā aptauja. Lai palīdzētu jauniešiem novērst problēmsituāciju veidošanos, klīniskā psiholoģe Zane Avotiņa iesaka pieaugušajiem pašiem aktīvāk iesaistīties jauniešu digitālajā ikdienā.
Vairāk nekā 70 procenti no aptaujātajiem 520 jaunieši vecuma grupā no 14 līdz 18 gadiem norāda, ka viņu aktivitātes internetā atšķiras no darbībām reālajā dzīvē, vēsta “Saumsung Skola nākotnei” iniciatīvas vadītāja Baltijā Egle Tamelīte. Paviršība, nevērība, kā arī rupjības – šo iemeslu dēļ bieži vien rodas pārpratumi un nevajadzīgi konflikti. Aptaujā noskaidrots, ka trešdaļa (30 procenti) jauniešu interneta vidē aizskāruši personu ar nepārdomātu ierakstu, komentāru, ievietojuši nekorektu fotogrāfiju, izteikuši rupju vai aizvainojošu piezīmi. Taujāti par to, kā rīkotos, ja klases “WhatsApp” grupā kāds ņirgātos par klasesbiedru, 36 procenti atzina, ka neiesaistītos situācijā un neaizstāvētu klasesbiedru. Tas liecina, ka problēmsituācijās jaunietis nereti paliek viens.
“Mūsdienās skolas vecuma bērni itin veikli orientējas interneta pasaulē un sociālajos tīklos, un, nonākot sarežģītās situācijās, tās cenšas risināt paši. Tomēr, lai arī vairums (71 procents) aptaujāto norāda, ka skolā ir pietiekami daudz informācijas par to, ko darīt, ja internetā nākas saskarties ar problēmām, prakse liecina, ka jauniešiem pietrūkst pieredzes un prasmes konfliktsituāciju veiksmīgai risināšanai. Jāatzīmē, ka saziņa tiešsaistē ir relatīvi jauns komunikācijas veids, tādēļ problēmas digitālajā vidē jāmācās risināt ne tikai jauniešiem, bet arī pieaugušajiem," saka Latvijas Universitātes Izglītības zinātņu un pedagoģisko inovāciju nodaļas vadītāja, profesore Zanda Rubene.