Šā brīža pasaulē sieviete var viegli pārvietoties, veikt līdzvērtīgus lēmumus vīrietim, vadīt milzīgas korporācijas, valkāt bikses un kliedzošus apģērbus – būt tāda, kā pati vēlas. Tomēr vēl 20. gadsimta sākumā situācija bija pretēja – ģimenē lēmumus pieņēma vīrietis, augumu apņēma reizēm žņaudzoša korsete, tērpi bija smagi un ļāva vien lēnīgi staigāt. Savukārt galvenās sievietes rūpes bija par mājas saimniecību, vīru un bērniem.
Modes muzeja izstādes "1918. Brīvības šiks" atklāšanā modes vēsturnieks Aleksandrs Vasiļjevs uzsvēra lielākos atslēgas vārdus, kas saistīti ar dāmu dzīves izmaiņām – sieviešu emancipācija, korsetes stāvoklis un brīvā apģērbu forma, kas cieši saistīti ar Pirmo pasaules karu. "Atgādinu, ka Pirmais pasaules karš bija karš, kurā gāja bojā četras lielas impērijas Eiropā – Austroungārijas, Krievu, Vācu un Osmāņu. Šo impēriju sabrukuma rezultātā izveidojās daudzas valstis, piemēram, Latvija, Lietuva, Igaunija, Polija, Rumānija," tā modes vēsturnieks.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
