Latvijas emuāristu asociācijas dibinātāja Maija Armaņeva: runāsim, par ko neviens nerunā  (11)

Sarunā ar "Delfi" Maija atklāj, kā nolēmusi kļūt par blogeri, kas jāņem vērā tiem, kas vēl tikai grasās attīstīties šajā virzienā, kā arī – kādēļ bija jādibina profesionālā asociācija.

Mūslaiku dzīvesstila gide – tā sevi sauc Maija. Bērnībā viņa pat nenojauta, ka būs emuāriste, jo tolaik tādas nodarbošanās vēl nemaz nebija. "Sapņoju par direktora amatu. Nav svarīgi, kāda, bet – direktora! Atceros, tētim bija skaists rakstāmgalds, man patika uz tā kārtot un pārkārtot mapes," smejas Maija.

Joki, ne joki, tomēr Maijas diena jau kopš skolas vecuma bija saplānota pa minūtēm – mamma no skolas meitu vadāja uz pulciņiem: vienu, otru, trešo. "Biju ļoti daudzpusīgs bērns – mācījos balles dejas, spēlēju tenisu un trenējos arī daiļslidošanā."

Neraugoties uz plašo interešu spektru, Maija ilgi nevarēja izlemt, kur studēt. Tolaik modīgās jurista un ekonomista profesijas meitenei nešķita pievilcīgas, jo bija saistītas ar ne pārāk mīļo mācību priekšmetu – matemātiku. Arī ideju par diplomāta vai tulka karjeru viņa noraidīja.

Galu galā nolēma stāties Latvijas Universitātē, lai studētu angļu filoloģiju, kā arī pēc paziņas ieteikuma – Teoloģijas fakultātē. Konkursu izturēja abās, taču interesantāks izrādījās otrais variants.

Maija angļu valodu mācījās jau kopš bērnības, bet te piesaistīja iespēja studēt sengrieķu valodu, ivritu utt. "Man tas bija kaut kas jauns, un tieši to arī vēlējos. Patiesībā es labprāt studētu japāņu valodu, bet tolaik uzņemšana bija reizi divos gados un konkrētajā brīdī nebija iestājeksāmenu."

Interesanti, bet, beidzot skolu, Maija izmetusi frāzi: "Nekad mūžā es nestrādāšu." Un jau pirmajā kursā sākusi strādāt "Microsoft" birojā. Tas atradās netālu no universitātes un bija jāstrādā vien trīs reizes nedēļā pa četrām stundām. Toreiz Maija nosprieda, ka tas ir ļoti ērti, un viņa pilnīgi noteikti nestrādās pilnu darba dienu. Taču pusgadu vēlāk jau rāvās "no zvana līdz zvanam".

Lielākā dzīves skola Maijai bijusi Igora Proņina producentu centrā. "Tur es noturējos deviņus mēnešus. Jā, tieši tā – noturējos. Vienlaicīgi bija traki interesanti un grūti. Bija laiks, kad es pildīju desmit dažādus pienākumus. Un tas viss tāpēc, ka, ja man jautāja, vai es varu arī to izdarīt, es atbildēju apstiprinoši. Diennaktī gulēju trīs, četras stundas. Strādāju bez brīvdienām."

Pēdējais piliens bija klipa filmēšana, kas ilga 28 stundas bez pārtraukuma. Mājupceļā salūza auto, nācās saukt palīgā tēti. "Atbraucu mājās, pagulēju divas stundas, un bija jāatgriežas darbā. Aizbraucu, atgriezos un sapratu, ka vairāk nevaru. Pārdegu."

Atpūtos, atguvu spēkus un 2007. gadā kopā ar draudzeni izdomājām jaunu projektu. "Man ļoti patika skatīties ārzemju šovus par slavenību dzīvi. Pētīju, kā viņi ģērbjas, staigāju pa Latvijas veikaliem, meklējot ko līdzīgu, bet lētāku. Starp citu, man nav jāapstaigā viss veikals, uzreiz pie ieejas redzu, kas ir uz vietas. Turklāt es neko nepirku, tikai ieguvu intormāciju, tādēļ draugi bieži vērsās pie manis ar jautājumu, kur iegādāties konkrētas lietas. Nu, lūk, mēs ar draudzeni izveidojām mājaslapu par modi, stilu, par to, kādas lietas pie mums var atrast. Projektā bija iecerēta arī otra daļa – meklētājs, piemēram, cilvēks meklē baltu mēteli un iegūst informāciju par visiem vietējiem veikaliem ar foto un adresēm."

Tomēr drīzumā nāca finanšu krīze, draudzene pārcēlās uz dzīvi citā valstī un projekts tika slēgts.

Tolaik darbs tik ļoti pārņēma Maijas dzīvi, ka uz diviem gadiem studijas bija atliktas – jaunā sieviete paņēma akadēmisko atvaļinājumu. Galu galā universitāte tika pabeigta sešus gadus pēc iestāšanās. Diplomu Maija saņēma 2009. gadā, būdama astotajā grūtniecības mēnesī. Aizstāvēja diplomdarbu un mēnesi vēlāk laida pasaulē mazuli.

Maija atzīstas, ka viņu noķēra "lielā depresija", kad dēlēnam bija divi gadi. "Nesapratu, kādēļ esmu šajā pasaulē, kāda ir mana sūtība, ko man darīt, kā varu citiem palīdzēt, bet es ļoti gribēju būt noderīga."

Atcerējusies, ka pusaudžu vecumā mācījusies Bogomolova Imidža skolā, Maija meklēja informāciju par aktuālajiem kursiem, izvēlējās imidža dizainera novirzienu un sāka mācīties. Tas bija pareizs solis: "Sapratu, ka stila veidošana ir mans darbs. Tā ir iespēja mainīt cilvēku dzīves, palīdzēt viņiem." Pabeidza skolu, sāka strādāt kā stiliste un kādu laiku bija arī Latvijā vadošās stilistes Žannas Dubskas asistente.

Bet tas bija tikai sākums. Kā stilistei Maijai aizvien biežāk bija jāiet uz veikaliem un drīzumā bija skaidrs, ka ne viss ir pieejams vajadzīgajā izmērā, daudz kā Rīgā nemaz nav, kaut kas jāpāršuj. Un tad viņa, būdama patiesi radošs cilvēks, nolēma radīt kaut ko savu. Tā dzima zīmols "MAAS Coats" – pilnīgi "no nulles" šūti mēteļi, kas atbilst klientes vīzijai. Tas bija elegants, lakonisks, vienā vārdā – klasisks stils. Šis projekts darbojās pusotru gadu, un tieši tas kļuva par atspēriena punktu Maijas jaunajā dzīvē.

Tolaik sieviete jau bija kļuvusi par visnotaļ zināmu stilisti. Sociālajā tīklā "Instagram" viņai bija ap 3000 sekotāju. Apkopojot un izpētot dažādu informāciju, viņa nolēma, ka visefektīvākā "MAAS Coats" virzīšana būtu caur cilvēku. Drīzumā kļuva skaidrs, ka šis cilvēks būs viņa pati.

"Un tad nāca lūzumpunkts – bija jāizvēlas, vai attīstīties kā blogerei vai mēteļu dizainerei. Izsverot visus "par" un "pret", nolēmu iet emuārista ceļu, jo šajā virzienā saskatīju vairāk perspektīvu un lielāku atdevi." Savādi, bet šī ideja ļoti patikusi arī viņas vecākiem.

Savu lēmumu Maija nenožēlo. Janvārī būs trīs gadi, kopš viņai pirmo reizi pajautāja: "Cik maksā tavs ieraksts?" Toreiz viņa apjukusi. Bet tagad jau ir izstrādāta sistēma un koncepcija. "Es netirgoju vienu ierakstu, es pārdodu veselu projektu. Esmu Latvijā pirmā, kas sāka praktizēt šādu pieeju. Sagatavoju projektu ar datumiem, idejām, satura formām (video, foto, pasākumi utt). Ekspresprojekti ilgst divas diennaktis. Taču tādi man ir uz vienas rokas pirkstiem skaitāmi, pamatā tā ir balvu izspēlēšana "storijos"." Šobrīd viss esot rezervēts jau divus mēnešus uz priekšu.

Maija uzsver, ka partnerus izvēlas ļoti rūpīgi. Viņa atsakoties no piedāvājumiem, kas neatbilst viņas filozofijai, vērtībām vai ētikai: "Ja produkts man nepatīk, es to nereklamēšu ne par kādu pasaules naudu."

Kāda ir profesionāla emuārista ikdiena? "Mostos sešos no rīta un tūlīt ielūkojos telefonā. Pārskatu elektronisko pastu, soctīklus, ziņas. Rīts ir mans laiks. Ja es kaut ko nevaru izdomāt vakarā, tad no rīta manas smadzenes darbojas ļoti labi, rodas jaunas idejas un risinājumi. Mostas dēls, vedu viņu uz skolu, pēc tam sākas aktīvā darba diena – video filmēšana, fotosesijas, tikšanās ar klientiem."

Sarunas gaitā mēģinām atcerēties, kad soctīklos parādījās pirmie profesionālie emuāristi no Latvijas. Maija teic, ka pirms kādiem sešiem gadiem. Viņa šajā nozarē darbojas trīs gadus un šajā laikā ir guvusi lielus panākumus. Kādēļ? "Pirmkārt, pirms kaut ko darīt, es ļoti rūpīgi visu analizēju, izpētu, vācu informāciju. Otrkārt, rezultāts ir atkarīgs no tā, cik daudz tu strādā. Man nav brīvdienu. Visu laiku esmu telefonā – rakstu, zvanu. Treškārt, es vienmēr sev nosaku ļoti augstus mērķus. Ceturtkārt, emuārista panākumi ir atkarīgi ne tikai no viņa radošuma, bet arī biznesa ķēriena. Es to uztveru kā biznesu. Citā nozarē es nevarētu kļūt par biznesa sievieti. Šajā – varu."

Trīs vērtīgi eksperta padomi tiem, kas tagad sāk blogera karjeru vai tikai aizdomājušies par šādu iespēju:

Pirmais — atrodiet savu nišu. Blogerim jābūt savas jomas, nišas ekspertam, tad viņš būs pieprasīts.

Otrais — izrādiet iniciatīvu! Negaidiet, ka jums rakstīs, rakstiet paši, piedāvājiet savas idejas, stāstiet, ko varat piedāvāt tam vai citam uzņēmumam utt.

Trešais — cītīgi strādājiet. Šajā nozarē viss ļoti strauji mainās – tas, kas darbojas šodien, rīt vairs nestrādās, roka nemitīgi jātur uz pulsa un jābūt zinošam.

Maijai kā Latvijā pazīstamai blogerei nākas konsultēt ne tikai klientus, bet arī savus kolēģus. Ideja par profesionālu asociāciju dzimusi jau pirms gada, tomēr tad ne Maija, ne sabiedrība neesot bijušas tam gatavas. Bet tagad viss sakritis pa vietām.

"Saņēmu uzaicinājumu uzstāties kādā konferencē Rīgā, pēc tam – Tallinā, kur kopā ar aģentūras pārstāvjiem stāstījām, kā būtu jāstrādā blogerim, lai aģentūra vēlētos ar viņu slēgt līgumu, kā pelnīt naudu, kā radīt labu saturu utt. Pēcāk nolēmām sarīkot semināru Latvijas emuāristiem. Izveidojām programmu. Izsludinājām to un 24 stundās visas biļetes tika izpirktas. Tad es sapratu, ka pienācis īstais brīdis."

Nākamajā dienā pēc šī pasākuma Maija devās uz Uzņēmumu reģistru ar lūgumu paātrinātā kārtībā izskatīt iespēju reģistrēt asociāciju. Izdevās. 5. novembrī tika nodibināta Latvijā pirmā un vienīgā Blogeru un influenceru asociācija, kas vienos nozares profesionāļus, kā arī iesācējus, kuru darbība atbilst augstiem kvalitātes standartiem un profesionālās ētikas normām. "Mēs runāsim, par ko neviens nerunā – par blogeru pakalpojumu cenu un kvalitāti, par to, kā strādāt oficiāli, sakārtojot visas juridiskās nianses, palīdzēsim ar padomiem un kontaktiem," norāda Maija.

Visi potenciālie asociācijas biedri saņems oficiālu ielūgumu iestāties organizācijā. Kurš katrs tajā netiks uzņemts. "Balstīšos uz skaidri noteiktiem kritērijiem. Man svarīgi, lai mūsu emuāristiem visi sekotāji būtu reāli, nevis nopirktie, lai viņi radītu kvalitatīvu saturu ar tā dēvēto pievienoto vērtību, lai viņi maksātu nodokļus vai vēlētos iemācīties visu darīt oficiāli."

Maija ir apņēmības pilna to visu rūpīgi uzraudzīt, jo piederība asociācijai savā ziņā kalpos par emuārista kvalitātes zīmi. "Ja es ieteikšu emuāristus, tātad es galvoju par viņu kvalitāti. Vēlos, lai mēs kopā gūtu nepieciešamās zināšanas, augtu, attīstītos, lai vide kļūtu sakārtotāka, jo pašlaik valda īsts haoss. Mums, emuāristiem, ir daudz jautājumu, jāmeklē kopīgās atbildes un līdzekļi, kas palīdzētu pārvarēt bailes strādāt oficiāli. Vēlos, lai profesionālu emuāristu būtu vairāk."

Vai nebija bail dibināt šādu asociāciju? Joprojām taču informācijas telpā klejo dažādi viedokļi par tādas nepieciešamību. "Man nav bail, jo es zinu, ko un kādēļ daru. Ir cilvēki, kam tas ir ļoti nepieciešams. Viss. Punkts!"

"Es visu daru ļoti kvalitatīvi un ļoti īsā laikā," teic Maija. Par to liecina ne tikai asociācijas radīšana, bet arī viņas kā stilistes darbs, ko sieviete joprojām turpina.

Arī šajā sfērā Maija piedzīvo jaunu attīstības pavērsienu. Janvāra beigās kanālā "TV3" sāksies raidījuma "Gatava pārvērtībām" trešā sezona, kurā Maija būs imidža dizainere. Filmēšana jau ir sākusies un Maijai viss ļoti patīk. Šī ir lieta, ko viņa ļoti labi zina, turklāt tā ir arī iespēja palīdzēt sievietēm mainīt dzīvi, kas Maijai ir ļoti svarīgi.

Un kas palīdz pašai uzlādēties, lai virzītos tālāk? "Darbs. Es to dievinu. Tā atgriezeniskā saite dod vairāk enerģijas nekā iztērēts. Dzīvē jādara tas, kas patīk, kas sagādā prieku. Jā, es visu laiku esmu telefonā. Varētu domāt, ka kaut kad jāpienāk brīdim, kad es teikšu: "Neaiztieciet mani! Neesmu pieejama." Taču negribu."

Vai mazā meitenīte, kas sapņoja par direktora amatu, tagad ir apmierināta? "Ļoti apmierināta. Esmu laimīga, jo daru to, kas man sagādā milzu baudu. Ne katrs direktors var savā darbā tā justies."