Sarunā ar "Delfi" glābējs un ūdenslīdējs Juris Blūzmanis, kas strādāja traģēdijas vietā, neslēpj savas emocijas. Viņš un kolēģi joprojām dodas pieminēt trīs bojā gājušos glābējus – Sergeju Ižiku, Vilni Šteinīti un Edgaru Reinfeldu. Juris atceras: "Tajā brīdī, kad strādā iekšpusē, tavs prāts ir pārņemts ar darbībām – zāģēsim, griezīsim, vilksim. Tādas konstruktīvas darbības. Tas cilvēku loks, kas apkārt, aizžogojums, kur cilvēki stāv... Izej ārā un skaties – cilvēki ar svecītēm stāv, ar uzrakstiem, un tas Latvijas karogs..."
Juris sarunas laikā piebilst, ka četrās dienās, kamēr notika glābšanas darbi un cilvēki pārvarēja vispārējo šoka stāvokli, viņš novērojis tādu kā cerības staru, kas izpaudies laipnībā un atbalstā, piemēram, daži taksisti devuši atlaides, cilvēki spējuši būt iecietīgāki pret citiem. Tāpat nenovērtējams atbalsts bijis uz vietas esošie cilvēki, kas bezpalīdzībā stāvējuši un gaidījuši savus tuviniekus. Cilvēki ar savu klātbūtni devuši spēku. Juris atceras meiteni, kas staigājusi ar cepumu groziņu un piedāvājusi gardumu arī glābējam. Viņš saka, ka tas tikai tāds sīkums, bet patiesībā – liels atbalsts.