Cietušo bērnu skaits šogad, salīdzinot ar pagājušo gadu, ir par desmit bērniem lielāks, un tas, pēc Ķuža teiktā, ir satraucoši. VP priekšnieks gan uzsvēra, ka "šodien pa ielu neskrien pedofili un neķer bērnus", jo noziedzīgā vide pārceļas uz internetu, tāpēc bērniem ir svarīgi apzināties, kāda ir viņu rīcība šajā vidē. "Šodien internetā informācijas apmaiņā pastāv ļoti šaurs solis starp cietušo un apsūdzēto," uzsvēra Ķuzis.
Policija pēdējos gados veikusi ne tikai skaļas aizturēšanas, bet arī piedalījusies Eiropas mēroga operācijās, kurās aizturēti bērnu pornogrāfijas lejupielādētāji un izplatītāji. Policijas prakse liecina, ka liela daļa dzimumnoziedznieku ir bērna līdzgaitnieki, piemēram, ģimenes locekļi.
VP viena no prioritātēm pēdējos gados ir tieši bērni, tāpēc policija kopā ar partneriem – Valsts probācijas dienestu (VPD) un Ieslodzījuma vietu pārvaldi – aktīvāk sadarbojas un apmainās ar informāciju, lai sekmīgāk apkarotu dzimumnoziegumus. Ķuzis gan uzsvēra, ka nepieciešama daudz plašāka partneru līdzdarbība, šajā procesā iesaistot pašvaldības un nevalstiskās organizācijas. "Svarīgi ir turpināt šo sadarbību, lai sabiedrība būtu tīrāka, gaišāka un tikumīgāka," uzsvēra Ķuzis.
VPD vadītājs Mihails Papsujevičs savukārt atklāja, ka šogad kopumā dienesta uzraudzībā bijuši 147 dzimumnoziedznieki, bet patlaban dienesta uzraudzībā ir gandrīz 70 šādi noziedznieki. Lai arī Latvijā jau pāris gadus ir pieejama elektroniskā uzraudzība, kas paredz notiesātajam nēsāt speciālu aproci, nevienam dzimumnoziedzniekam šāda uzraudzība patlaban nav noteikta.
VPD vadītājs arī atklāja, ka recidīva līmenis šajos noziegumos ir aptuveni pieci procenti.
Savukārt Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšniece Ilona Spure informēja, ka, neskatoties uz jauna cietuma trūkumu, sekmīgākam darbam ar dzimumnoziedzniekiem vienā no Latvijas cietumiem izveidota speciāla nodaļa, kurā iekļauti šādi noziedznieki. Viņa gan atgādināja jau iepriekš pausto, ka 98 procenti dzimumnoziedznieku savu vainu nodarījumos neatzīst un uzskata, ka upuris viņus provocējis.
Cietumos darbs ar dzimumnoziedzniekiem nav vienkāršs, jo pārsvarā šādi notiesātie izvairās no grupu nodarbībām, tāpēc, ka baidās par savu drošību. Šī iemesla dēļ cietumos speciālisti ir spiesti ar viņiem strādāt individuāli, norādīja Spure.