bērnudārzs, bērni, mazuļi, rotaļlietas, spēlēties
Foto: Shutterstock
Valdība 21. novembrī apstiprināja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavoto noteikumu projektu par valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijām un pirmsskolas izglītības programmu paraugiem, ko pirmsskolas izglītības iestādes sāks ieviest no 2019./2020. mācību gada, ziņo Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļas pārstāvji.

Jaunās pirmsskolas izglītības vadlīnijas paredz skaidri definētus sasniedzamos rezultātus, kā arī stiprina prasības latviešu valodas apguvei pirmsskolā, lai ikviens bērns iegūtu pietiekamas latviešu valodas zināšanas veiksmīgai mācību uzsākšanai pamatskolas izglītības pakāpē. Būtiskākās pārmaiņas mācību saturā un pieejā saistītas ar lielāku uzsvaru uz vispārīgo jeb caurviju prasmju apguvi un paša bērna lielāku iesaisti mācībās.

Pirmsskolas izglītības sasniedzamie rezultāti vadlīnijās aprakstīti septiņās mācību jomās – valodu, sociālās un pilsoniskās, kultūras izpratnes un pašizpausmes mākslā, dabaszinātņu, matemātikas, tehnoloģiju, veselības un fiziskās aktivitātes. Ļoti liels uzsvars likts uz bērnu sociālo un emocionālo prasmju attīstīšanu, kas ietver sevis apzināšanos, emociju, domu, uzvedības vadīšanu, spēju saprast citus un veidot pozitīvas attiecības. Obligātā satura pamats ir caurviju prasmes – kritiskā domāšana un problēmrisināšana, pašvadīta mācīšanās, jaunrade un uzņēmējspēja, sadarbība, pilsoniskā līdzdalība.

Pirmsskolā mācību process, saskaņā ar jauno pieeju, tiek organizēts rotaļnodarbībā visas dienas garumā, kas ietver pedagoga mērķtiecīgi organizētu vai netieši vadītu rotaļdarbību un bērnu brīvu rotaļāšanos, un tā notiek gan telpās, gan ārā. Bērnam tiek dota iespēja mācīties iedziļinoties un ar prieku, apgūstot zināšanas un prasmes, kas formulētas sasniedzamajos rezultātos; mācīšanās procesā piedāvāti daudzveidīgi uzdevumi, paredzēts laiks izmēģinājumiem, ļaujot bērnam vingrināties, kļūdīties un mēģināt vēlreiz, darboties bez steigas un pabeigt iesākto. Būtisks uzsvars likts uz atbalstošu vidi un attīstošu atgriezenisko saiti no pedagoga puses, rosināšanu domāt par savu mācīšanos un sasniegto rezultātu.

Tāpat jaunās pirmsskolas izglītības vadlīnijas nosaka, ka mazākumtautību pirmsskolas izglītības programmās latviešu valodas apguve integrētā mācību procesā un ikdienas saskarsmē atbilstoši bērnu attīstībai ir jāsekmē katru dienu, lai pēctecīgi sasniegtu valsts pirmsskolas izglītības vadlīniju valodu mācību jomā noteikto.

Iepazīties sīkāk ar pilnveidoto mācību saturu un pieeju iespējams "Skola2030" "YouTube" kanālā, kur publicēti video materiāli vecākiem. Tāpat visi interesenti turpmāk varēs saņemt "Skola2030" ziņu izdevumu "Domāt. Darīt. Zināt" ar mācību satura, pieejas aktualitātēm un labās prakses piemēriem.

IZM turpina īstenot Izglītības attīstības pamatnostādnēs 2014.–2020. gadam izvirzītos uzdevumus, kas vērsti uz vispārējās izglītības satura un pieejas izstrādi, kuras rezultātā bērni un jaunieši iegūs dzīvei 21. gadsimtā nozīmīgas zināšanas un prasmes, īpašu atbalstu paredzot arī pirmsskolas izglītībai. Kvalitatīvas pārmaiņas pirmsskolas izglītības saturā, vienots ietvars pirmsskolas vecuma bērnu sagatavošanai sekmīgai pārejai no pirmsskolas uz pamatizglītības apguvi, skaidri definēti sasniedzamie rezultāti, valsts valodas stiprināšana – sekmēs radošas, vispusīgi attīstītas un zinātkāras personības veidošanos agrīnajā bērna vecumā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!