Dzemdības no zīdaiņa skatupunkta: ko viņš redz, dzird un jūt  (7)

Ārsti ir pārliecināti, ka jaundzimušais jūt sāpes, bet tas, cik daudz viņš dzemdību laikā jūt, vēl aizvien nav līdz galam noskaidrots. "Ir grūti pateikt, ko zīdainis dzemdību procesā jūt, taču viens gan ir skaidrs – mātes un zīdaiņa sāpes šajā brīdī krasi atšķiras," skaidro neonatalogs Ričards Auerbarčs. Ir noskaidrots arī tas, ka dzemdībām sākoties, brīdī, kad bērna galva atrodas mātes dzemdes kaklā, zīdaini pārņem spiedoša sajūta, kura liek viņam justies tā, it kā viņš būtu iesprūdis.

Gluži tāpat, kā ārsti nav pārliecināti, vai bērniņš, slīdot cauri dzemdes kaklam, izjūt sāpes, tāpat viņiem nav līdz galam skaidrs, cik daudz zīdainis dzemdību laikā spēj saredzēt vai sadzirdēt. Neskatoties uz to, ir pierādīts, ka bērna dzirde attīstās jau mātes vēderā. Šāda iespēja – dzirdēt māmiņas balsi, sirds pukstus un citas skaņas auglim ir jau no 12. grūtniecības nedēļas. Ārsti vēsta, ka deviņi mēneši, kurus viņš ir pavadījis mātes vēderā un dzirdējis viņas balsi, ir palīdzējuši viņam pie tās pierast, līdz ar to piedzimstot viņš to spēj atpazīt. Taču jāatceras, ka bērns mātes vēderā dzird citādāk nekā pieaugušais, jo skaņām un trokšņiem jātiek cauri vēdera apvalkam un augļūdeņiem.

Savukārt bērniņa spēju redzēt, vēl atrodoties vēderā, ir grūti noteikt. Taču viens gan ir zināms – uzreiz pēc dzimšanas bērns visu redz miglaini un nespēj koncentrēt skatienu uz noteiktiem objektiem. Vairāk par to, kā redz jaundzimušais, lasi šajā rakstā.

Savukārt, ja jaundzimušais tiek novietots aptuveni 20 līdz 40 centimetru attālumā no mātes sejas, kas, starp citu, ir attālums starp sievietes krūti un viņas seju, jaundzimušais spēj saskatīt viņas sejas vaibstus. Tas, gluži kā dzirde, ir viens no veidiem, kā sāk veidoties bērna un mātes nesalaužamā saikne. Savukārt portāls "Bellybelly" min, ka redze ir viena no pēdējām maņām, kura attīstās dzemdē. Daudzi bērni piedzimst ar acīm ciet, taču neilgi pēc dzemdību beigām viņi tās atver.

Tavs mazulis visu šo laiku ir pavadījis siltā vietā, kur neiekļūst daudz gaismas, līdz ar to tā gaisma, ko viņš ierauga, varētu būt spilgtākais, ko viņš visu šo deviņu mēnešu laikā būs redzējis.

Bieži vien māmiņas uzskata, ka dzemdību laikā visu smago darbu veic viņas un bērniņš šajā procesā lielu lomu nespēlē, taču tā nebūt nav. Portāls "Parents" uzsver, ka, sākoties dzemdībām, bērniņš darīs visu, kas ir viņa spēkos, lai palīdzētu māmiņai. Piemēram, lai uzsāktu dzemdes kakla atvēršanu, zīdainis ar galvu spiedīs uz dzemdību ceļiem. Procesa gaitā, lai atrastu vieglāko un ērtāko piedzimšanas ceļu, bērns grozīsies un visiem spēkiem centīsies vīrzīties uz ārpusi. Portālā "Majasdzemdības" tiek minēts, ka dažas māmiņas pat jūt, ka bērniņš ar visiem spēkiem cenšas tikt laukā, speroties ar rokām un kājām.

Taču, ne visi bērni spirināsies, tādā veidā cenšoties izkļūt no šaurā dzemdes kakla. Portāls "Bellybelly" vēsta, ka daži bērni paliek rāmi un mierīgi, un īpaši daudz nekustas, jo spēcīgās kontrakcijas tos iespiež mātes dzemdes kaklā. Tas ir arī viens no veidiem, kā viņi māmiņas kontrakciju laikā pārdzīvo mazo gaisa pieplūdi ķermenim .

Visu šo laiku mātes vēderā bērns skābekli ir uzņēmis caur placentu, taču piedzimstot viņam šī iespēja tiek atņemta. Piedzimsto tavs mazulis ievilks savu pirmo elpas vilcienu, ko portāls "Bellybelly" raksturo kā, iespējams, vienu no grūtākajiem elpas vilcieniem, kādu šis cilvēks savā dzīvē piedzīvos. Tas ir brīdis, kad bērniņa organisms piedzīvo pārmaiņas un sāk elpot caur plaušām. Zīdaiņa pirmais elpas vilciens parasti notiek 10 sekunžu laikā pēc tam, kad viņš ir nācis pasaulē. Pirmie elpas vilcieni var būt sekli un neregulāri, kā rezultātā jaundzimušais var sākt raudāt.

Ir pieņēmums, ka visi jaundzimušie uzreiz pēc dzemdībām raud, lai veicinātu plaušu normālu darbību, taču tā nebūt nav. Portāls "Bellybelly" skaidro, ka daudzi bērni neraud uzreiz pēc piedzimšanas, taču var sākt kreņķēties brīdī, ja viņi uzreiz pēc dzemdībām netiek mātes tuvumā. Mātes pieskāriens un smarža jaundzimušajam nodrošina drošības sajūtu. Bērna lielākā vajadzība ir būt blakus mammai, sevišķi tad, kad viņš sajūt pārmaiņas un nedrošību, kas jaundzimušo nepārprotami pārņem dzemdību laikā.

Kopumā tava bērniņa sajūtas un piedzīvotais ir atkarīgs no tā, kādā veidā tu esi nolēmusi laist viņu pasaulē. Ja dažādu apsvērumu dēļ to ir nepieciešams darīt ar ķeizargrieziena palīdzību, tad dažas no iepriekš aprakstītajām bērna pieredzēm dzemdību laikā var atšķirties.