Mani nevajag žēlot, esmu dzīvs! Aleksandrs Ronis par supermeniem, volejbolu un kino karjeru
Life
"Atceros, kā vilciens ievilka kājas. Vispirms vienu, pēc tam nokritu uz sliedēm. Otrai kājai pārbrauca divi vagoni. Gulēju uz uzbēruma, skatījos uz savām nobružātajām sandalītēm un dusmojos, ka esmu sabojājis jaunās kurpes." Aleksandrs Ronis kājas zaudēja īsi pirms savas sestās dzimšanas dienas. Tagad viņam ir 20, un puisis šajā vecumā ir sasniedzis vairāk par daudziem saviem vienaudžiem: piedalījies divās filmās, saņēmis starptautiska kinofestivāla balvu kā labākais aktieris un nu arī godalgots starptautiskās sēdvolejbola sacensībās.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit