"Pēc 25 gadiem laulībā mēs ar vīru nolēmām šķirties. Nekad nebūtu domājusi, ka ceļš "laimīgi līdz mūža galam" kādu dienu aizvedīs līdz šķiršanās procesam, taču tā notika. Man bija astoņi bērni, nedaudz pāri četrdesmit, un biju bailīgi iesoļojusi savā "brīvo cilvēku" fāzē.
Tas bija laiks, kad centos fokusēties uz trīs lietām – bērniem un viņu labklājību, pilnas slodzes darba apvienošanu ar darbu uz pusslodzi un draudzīgu attiecību saglabāšanu ar bijušo vīru. Satikšanās ar citiem vīriešiem un randiņi nebūt nebija manā prioritāšu sarakstā. Man nāca smiekli, iedomājoties vien, to skatu, kad mans randiņa biedrs ierodas manās mājās ar ziediem un sasveicinās ar maniem astoņiem bērniem. Tas man vienkārši šķita muļķīgi, tāpēc domu par došanos uz randiņiem biju atlikusi malā. Taču tas viss mainījās, kad nejauši satiku kādu jauku vīrieti un mēs apmainījāmies ar telefona numuriem. Un tā es atkal atsāku doties uz randiņiem, ko nebiju darījusi jau 25 gadus.