Pieredzes stāsts, kā veiksmīgi apvienot bērnu audzināšanu ar došanos uz randiņiem  (11)

"Pēc 25 gadiem laulībā mēs ar vīru nolēmām šķirties. Nekad nebūtu domājusi, ka ceļš "laimīgi līdz mūža galam" kādu dienu aizvedīs līdz šķiršanās procesam, taču tā notika. Man bija astoņi bērni, nedaudz pāri četrdesmit, un biju bailīgi iesoļojusi savā "brīvo cilvēku" fāzē.

Tas bija laiks, kad centos fokusēties uz trīs lietām – bērniem un viņu labklājību, pilnas slodzes darba apvienošanu ar darbu uz pusslodzi un draudzīgu attiecību saglabāšanu ar bijušo vīru. Satikšanās ar citiem vīriešiem un randiņi nebūt nebija manā prioritāšu sarakstā. Man nāca smiekli, iedomājoties vien, to skatu, kad mans randiņa biedrs ierodas manās mājās ar ziediem un sasveicinās ar maniem astoņiem bērniem. Tas man vienkārši šķita muļķīgi, tāpēc domu par došanos uz randiņiem biju atlikusi malā. Taču tas viss mainījās, kad nejauši satiku kādu jauku vīrieti un mēs apmainījāmies ar telefona numuriem. Un tā es atkal atsāku doties uz randiņiem, ko nebiju darījusi jau 25 gadus.

Randiņi, kamēr audzina bērnus, var būt īpaši izaicinoši. Lūk, pieci padomi, ko ir vērts iegaumēt, kad "ielec" atpakaļ randiņu pasaulē, bet vēl aizvien audzini bērnus.

Kā jau norādīju, pēc šķiršanās randiņi bija pēdējā lieta, par ko vēlējos domāt. Mans laiks bija aizpildīts ar rūpēm par bērniem, māju un citiem darbiem. Tajā laikā mani labākie brīvā laika biedri bija mūsu pusmūža vecuma labradors un grāmatas, kuras lasot, es varēju aizbēgt no realitātes un pabūt vienatnē. Tāpat es zināju, ka gribu šo laiku pēc šķiršanās veltīt sevis pilnveidošanai, kam man iepriekš neatlika daudz laika.

Arī terapeits man nemitīgi atgādināja, ka šajā brīdī es lēnām mācos uztvert pasauli kā "es", nevis "mēs". Šis padoms man šo gadu laikā ir ļoti palīdzējis. Kādam no mums ir vajadzīgs ilgāks, bet citam atkal īsāks laika periods, kurā saprast, ka esi gatavs iet uz randiņiem un satikties ar kādu citu. Šī iemesla dēļ ir svarīgi nesteigties, dot laiku sadzīt visam, kam jāsadzīst, un tikai tad doties mistera lieliskā meklējumos. Nesteidzies kliedēt savas sāpes par neizdevušos laulību vai vēl ļaunāk – ieriebt savam bijušajam vīram, steigšus krītot ap kaklu kādam citam vīrietim. Tas nenāks par labu ne tev, ne bērniem, ne tavām attiecībām ar bijušo vīru.

Daudzām māmiņām grūtības var sagādāt tieši pirmais solis – atklāt bērnam, ka dosies uz randiņu ar citu vīrieti, nevis viņa tēvu. Man gan šādas problēmas nebija, jo, kad pirmo reizi pēc šķiršanās nejauši satiku kādu, kurš mani pēc īsas sarunas lielveikalā uzaicināja paēst kopīgas vakariņas, man blakus atradās arī dēls. Atnākot mājās, viņš pārējiem bērniem paziņoja, ka es satiku kādu, kuram patīk svaigi dārzeņi, un mēs apmainījāmies ar telefona numuriem. Mana jaunākā meita, to izdzirdot, ķiķināja, bet vecākie bērni uzslavēja mani par spēju savaldzināt pretējo dzimumu ar vecām treniņbiksēm mugurā un zirgastē sasietiem matiem.

Šo brīdi es izmantoju kā iespēju, lai pajautātu viņiem, ko viņi par to domā un kā fakts, ka mamma varētu satikties ar citu vīrieti, liek viņiem justies. Man veicās, jo viņi bija ļoti atbalstoši. Bērnu atvērtība mani iedrošināja un pārliecināja, ka gan es, gan viņi ir gatavi tam, lai es atkal piedzīvotu romantiskus mirkļus ar kādu jauku pretējā dzimuma pārstāvi.

Kad atsāku iet uz randiņiem, manam vecākajam bērnam bija 22, bet jaunākajam 10 gadi. Mani bērni bija pusaudžu vecumā, kas nozīmē, ka arī viņi šajā laikā gāja uz randiņiem. Lai cik smieklīgi tas neliktos, mēs varējām dalīties pieredzē un sniegt viens otram padomus. Jāatzīst, ka, visticamāk, viņi par randiņiem šajā brīdī zināja vairāk nekā es.

Taču, pirms dalīties ar bērnu savā randiņu pieredzē, eksperti iesaka padomāt, vai tavs bērns tam ir gatavs. Tas atkarīgs no viņa personības un vecuma: "Bērniem pieaugot, tu vari justies brīvi un dalīties ar viņiem savā randiņu pieredzē," skaidro laulību un ģimenes terapeite Estere Bokina. "Taču, runājot ar jaunākajiem bērniem, iesaku sarunas sākt palēnām, sākot ar to, ka bērns tiek iepazīstināts ar ideju, ka tagad mammai ir jauns draugs, ar kuru viņai patīk pavadīt laiku kopā."

Došanās uz randiņiem un iemīlēšanās var būt ļoti satraucoša, tāpēc savā jaunajā dzīves fāzē tev ir jāiemācās saglabāt līdzsvars starp bērniem, darbu un jauno simpātiju. Tagad ik dienas tavā vēderā "trako tauriņi", un ātri vien viss pārējais var šķist mazāk svarīgs. Man gan tevi ir jāatgrūž atpakaļ realitātē, sakot, ka tev vēl aizvien ir jāparūpējas, lai bērni būtu paēduši, jāsabučo viņu pušumi un jānomaksā rēķini. Īsāk sakot, tavai dzīvei vēl aizvien ir jāiet uz priekšu, un, lai cik saviļņojošas būtu emocijas un sajūtas, kuras tu iegūsti, satiekot savu jauno simpātiju, neaizmirsti, ka tu vēl aizvien esi mamma, un ir lietas, par kurām tu esi atbildīga.

Ja randiņu pasaule tev ir kas jauns, gluži kā tas bija man, tad tu uztraucies ne tikai par to, ko tavs randiņu biedrs padomās par to, kā tu streb zupu, bet arī tas, kā un kad viņu iepazīstinās ar bērniem. Ir pieejami daudz un dažādi padomi par to, kurš būtu īstais laiks, lai paziņotu bērniem, ka esi saticis kādu, kurš tev patiešām simpatizē. No visiem viedokļiem izvēlos piekrist grāmatas "The Relationship Fix" autorei dakterei Dženai Manai, kura iesaka labāk nogaidīt. Rakstā par vientuļajām māmiņām viņa izsakās šādi: "Neiejauc bērnus savā randiņu dzīvē tik ilgi, kamēr nebūsi relatīvi pārliecināta, ka šis būs ilglaicīgs partneris." Grāmatas autore vientuļajām māmiņām iesaka par savu jauno partneri bērniem stāstīt tikai sešus līdz divpadsmit mēnešus pēc pirmās satikšanās – tas ir aptuvenais "medusmēneša" periods.

Taču svarīgi ir ne tikai tas, kad tu paziņo par savām jaunajām attiecībām, bet arī – kā tu to dari. Atceros, kā bijušais vīrs bērnus iepazīstināja ar savu jauno draudzeni. Viņš bērnus uzaicināja vakariņās, sakot, ka viņam ir lielisks pārsteigums. Protams, ka bērni gaidīja ceļojumu uz Disnejlendu vai ko tamlīdzīgu, taču viņiem nekad prātā nebūtu ienācis, ka tētis svinīgi paziņos par savām jaunajām attiecībām. Bērni šādam pavērsienam nebija gatavi un bija nepatīkami pārsteigti. Mans desmit gadus vecais dēls pat uz pusstundu nozuda restorāna tualetē, par ko pārējie restorāna apmeklētāji nebija sajūsmā. Tā vīram bija kā mācībstunda – tas, ka tu esi sajūsmā par savām jaunajām attiecībām, nenozīmē, ka bērni jutīsies tāpat.

Arī es mācījos no sava bijušā vīra kļūdām un pirms bērnu iepazīstināšanas ar savu otro pusīti ar viņiem par to aprunājos, tādā veidā emocionāli sagatavojot tam, kas sekos tālāk. Gatavojoties kopīgām vakariņām ar savu jauno simpātiju un bērniem, mazie redzēja, cik sajūsmināta es esmu par gaidāmo notikumu. Viņi ievēroja, ka daudz rūpīgāk izvēlos drēbes un cītīgāk piedomāju pie sava ārējā izskata. Manuprāt, mana sajūsma un prieks viņus pārliecināja. Bērni mani iedrošināja turpināt satikties ar šo vīrieti. Viņi vēlēja man visu to labāko, gluži tāpat, kā viņiem vēlu es.

Ar savu jauno simpātiju tiekos jau 18 mēnešus, un man šķiet, ka nekad neesmu bijusi laimīgāka. Šajā laikā mēs esam tikuši pāri pirmajiem neveiklajiem brīžiem: savas astoņu bērnu māmiņas figūras izrādīšanai peldkostīmā, iziešanai no tualetes ar papīru, kas pieķepis pie manu kurpju zoles un pat viņa iepazīstināšanu ar savu bijušo vīru. Taču, neskatoties uz visiem neveiklajiem brīžiem, kurus mums ir nācies piedzīvot, mani bērni ir patiesi laimīgi, redzot mani starojam, un ir pieņēmuši viņu ģimenē. Kaut tas viss man liek justies labi, ir viena lieta, pie kuras es vēl aizvien aktīvi strādāju – sevis pilnveidošana.

Šis laiks pēc šķiršanās man iemācīja vispirms parūpēties pašai par sevi. Bet tagad es mācos sabalansēt rūpes par saviem astoņiem bērniem, karjeru un jauno mīlestību. Jāatzīst, ka pagaidām man tas izdodas, un tā ir kā odziņa uz kūkas. Šī pieredze man palīdzēja saprast – ja velti laiku, lai sakārtotu savu personīgo dzīvi, tu radi arī veselīgus un patīkamus apstākļus saviem bērniem."