Labdarības veikalu "Otra elpa" valdes priekšsēdētāja Elīna Neilande stāsta, ka ideja par labdarības veikalu atvēršanu nav nekas unikāls – tā tikusi noskatīta Londonā. "Lielbritānijā ir ļoti daudz tādu veikalu," stāsta Elīna, piebilstot: "Pirms kādiem 11 gadiem domāju, ko darīt dzīvē. Biju aizgājusi prom no darba. Šī ideja mani ļoti uzrunāja."
Uzņēmīgā sieviete ieceri izlolojusi aptuveni gada laikā – pirmais veikals atvērts 2009. gada aprīlī Rīgā. Elīna norāda, ka šo gadu laikā daudz kas mainījies un piedzīvots: "Pirms desmit gadiem idejai bija baigi labais laiks, jo kaut kas gaisā jau bija. Tas bija krīzes, pēckrīzes periods, tad bija ļoti daudz domubiedru." Apkārtējiem ideja patikusi, tāpēc par iesaistīšanos nav bijis jāsūdzas. "Reklāma aizgāja no mutes mutē," stāsta Elīna.
"Desmit gadu laikā mēs esam izaudzinājuši krietnu daļu sabiedrības, kas tagad pilnīgi normāli uztver to, ka mēs varam ziedot mantas un kādam tās noderēs. Un normāli ir arī tas, ka tās tiek pārdotas un par to tālāk tiek ziedoti līdzekļi. Pirms desmit gadiem tas vēl bija kas ļoti nezināms, bet publika un sabiedrība bija ļoti atvērta, lai iesaistītos tādā projektā," atskatoties uz sasniegto, stāsta valdes priekšsēdētāja.
Starp cilvēkiem un organizācijām
"Otra elpa" sevi pozicionē kā starpnieku starp tiem cilvēkiem, kuri atnes savas mantas, piemēram, apģērbu, traukus vai grāmatas, un organizācijām, piemēram, pansionātiem vai bērnunamiem, kuriem šīs mantas ir vajadzīgas. "Mēs esam tie, kas visu to šķiro un sadala – vai nu tas paliek veikalā pārdošanai, no kā var iegūt līdzekļus, lai finansētu tālāk kaut kādas idejas, vai nu tas nonāk tālāk," stāsta Elīna. Viņa norāda, ka reizumis nākas arī darboties kā atkritumu šķirotājiem, taču tā daļa nav tik liela.
Labdarības veikalu skaits no viena pieaudzis līdz četriem – trīs no tiem atrodas Rīgā, savukārt viens – Liepājā, to atvēra 2011. gadā. "Mēs jau Rīgā bijām apsildījuši degunu, un likās, ka jāpamēģina arī reģionos. Liepāja bija viens no labākajiem punktiem, kur to varētu darīt. Tā arī mēs tur esam," atklāj Elīna. Viņa norāda, ka ar katru gadu jūtama lielāka cilvēku iesaistīšanās, ko sieviete skaidro ar vēlmi izdarīt kaut ko labu. "Mēs esam platforma, kas palīdz mantām atrast labuma guvēju. Cilvēki ir ļoti atsaucīgi," piebilst Elīna. "Interese aug, bet es domāju, ka tas paralēli saistīts ar dažādiem citiem procesiem. Ir "fast fashion" jeb ātrā mode – cilvēki ļoti daudz patērē mantas. Tad viņi arī daudz vieglāk no tām šķiras."
Finansiālais aspekts ir ļoti būtisks
"2011. gadā aizsākām stipendiju projektu – reizi ceturksnī ziedojam 3000 eiro kādam projektam, kuru izvēlas veikala klienti," stāsta valdes priekšsēdētāja. Katrus divus mēnešus klientiem ir iespēja nobalsot par kādu ieceri, kas nereti saistīta ar problēmām reģionos vai tur, kur ir grūti tikt pie finansējuma. "Remonti vai, gluži elementāri, – sanitārie vai higiēnas līdzekļi, dušas telpas iekārtošana. Tādas sāpīgas, akūtas lietas, kurām valsts līmenī līdzekļu pietrūkst," par veiktajiem projektiem stāsta Elīna. Vēl viena iecere īstenota saistībā ar organizāciju "Bezvēsts.lv", kurai tika palīdzēts iegādāties speciālu kameru cilvēku meklēšanai tumšajā laikā.
Tuvojoties 10 gadu slieksnim, "Otra elpa" saskaitījusi, ka kopumā ziedojusi 130 tūkstošus eiro, bet šajā summā netiek ieskaitītas drēbes un mantas, kas regulāri tiek nodotas dažādām organizācijām. "Finansiālais aspekts ir ļoti būtisks. Šobrīd, pēc desmit gadiem, mantu, apģērbu ir ļoti daudz. To nevienam nevajag, bet naudiņu vienmēr vajadzēs," teic Elīna.
Ziemassvētki visu gadu
Taujāta, vai arī "Otra elpa" svētku laikā saņem vairāk ziedojumu un atsaucības, Elīna norāda: "Mums cikls un ritms īsti nemainās. Mēs to vienmēr esam arī stāstījuši, atbildot uz šo jautājumu. Ziemassvētki tādējādi te ir cauru gadu – no vienas puses. No otras puses, tas, kas palielinās, ir ziedojumu apjoms." Viņa piebilst, ka svētku laikā daudzi labdarības veikalos meklē, piemēram, dāvanas, no kurām būtu lielāka jēga. Ja no cilvēku puses palielinās aktivitāte, tad "Otra elpa" savu darbu veic, kā ierasts. Tomēr gadās arī iesaistīties īpašos pasākumos sadarbībā ar citām organizācijām, piemēram, paciņu vākšanā.
"Ikdienas darbu ritmā bieži vien nav nemaz tā, ka es katru dienu sajustu gandarījumu – mēs pa labi, pa kreisi darām visādas foršas lietas. To sajūtu izdodas noķert atskatoties, sarakstot visu uz papīra vai kādam pastāstot," par savu gandarījumu stāsta Elīna. "Šis gads ir atskaites punkts, jo tieši pirms 10 gadiem starp Ziemassvētkiem un Jauno gadu es zināju, citiem vārdiem, dabūju pirmo impulsu, ka veikals būs, ka es uz to eju." Sieviete atzīst, ka viņai šis ir simbolisks atskaites punkts, bet kopumā sajūta esot ļoti laba. Turklāt "Otra elpa" cenšas izglītot sabiedrību vairākos jautājumos, piemēram, par mantu ziedošanas kultūru, vides saudzēšanu un ātrās modes jautājumiem.
Atbildība pret ziedojumiem
Tomēr arī labajiem darbiem ir sava ēnas puse, tā saistīta ar ziedotajām lietām. Kā norāda Elīna, cilvēki nereti uzskata, ka labdarības iestādēs var nodot savus tekstila atkritumus vai pat makulatūru. Saprotams, ka tas ir jūtīgs jautājums, par ko sabiedrība nereti vēlas klusēt, taču tas problēmu neatrisinās. "Mēs stāstām – ja varat to kādam cilvēkam, draugam vai paziņam uzdāvināt, ja jums nav jākaunas, tad nesiet arī mums. Tie cilvēki, kas saņem šo bezmaksas palīdzību, arī ir cilvēki," atzīst Elīna.
"Cilvēkiem jābūt atbildīgiem saistībā ar ziedojumiem. Mēs redzam, un to arī citas organizācijas palaikam negribīgi "Facebook" ieliek, – kādas šausmas cilvēki ziedo. Tas varbūt ir nākamais solis, jo sabiedrība ir jāizglīto. Labu darbu gribot izdarīt, visu tomēr nevajag nest organizācijām – mēs neesam atkritumu šķirotāji, mēs patērējam ļoti daudz resursu, lai mantas smuki sašķirotu, saliktu, nogādātu pie saņēmējiem," norāda "Otras elpas" valdes priekšsēdētāja.
Visvairāk cilvēki ziedojot apģērbu un grāmatas, kas ir arī pieprasītākās lietas. "Gala saņēmējam vajag praktiskākas, ērtākas lietas. Viņiem neder zīda, šifona blūzīte un augstpapēžu kurpes. Ir tā, ka ne vienmēr ir sakritība ar to, ko mums atnes. Tomēr tas arī ir tas mūsu darbiņš – mēģināt tik, cik mūsu spēkos, atlasīt, piemēram, pansionātam adītas jakas," stāsta Elīna.
Raugoties nākotnē
Elīna norāda, ka nākotnes plānos ir komandas paplašināšana un īpaša sadarbība ar Bērnu slimnīcas fondu: "Visu naudiņu, kas mums peļņā būs, mēs ieguldīsim orgānu donoru programmā, kas ir Bērnu slimnīcas fonda uzturēta." Līdzīgi kā noticis ar labdarības veikalu atvēršanu Rīgā, kas sākumā bija sabiedrībai nezināmi, "Otra elpa" vēlas uzņemties lomu informēt sabiedrību par orgānu ziedošanas tēmu. "Tas Latvijā vēl ir ļoti neattīstīts virziens, ir ļoti daudz problēmu. Mēģināsim stāstīt cilvēkiem, kāpēc tas ir svarīgi. Sabiedrība ir ļoti neizglītota šajos jautājumos, nemaz nezina, ka mēs arī varam ziedot savus orgānus," stāsta Elīna un piebilst, ka saredz arī iespēju atvērt vēl kādu labdarības veikalu tieši ārpus Rīgas.
Savukārt no 10. līdz 21. decembrim katrs interesents var piedalīties "Otras elpas" rīkotā izsolē, kuras ienākumi tiks nodoti iepriekš minētajai Bērnu slimnīcas fonda orgānu programmai. Izsolē pieejami dažādi senlaicīgi, pat antikvāri priekšmeti – gan apģērbi, gan mākslas un porcelāna lietas.