Latvieši ir izlaidušies. Etiķetes eksperte par cieņpilnu attieksmi svētkos un ikdienā  (39)

"Etiķete ir vajadzīga tāpēc, lai mēs otram cilvēkam nenodarām pāri. Pareizāk būtu teikt – lai mēs viens otram nenodarām pāri," norāda etiķetes eksperte. Ņemot vērā pieredzi ar Saeimas deputātiem, Strautmane norāda, ka daži etiķeti ievēro, citi to nedara aiz slinkuma, bet vēl daļa – spītības dēļ. "Zem etiķetes apakšā ir visas iespējamās zinātnes, kādas vien eksistē," stāsta eksperte.

Strautmane ielūgumus dēvē par latviešu nacionālo traģēdiju. Tie visbiežāk uzrakstīti pat četrās valodās: "Latviešiem ir tendence visu savu noniecināt un nezin kāpēc iznīcināt to, kas nav nīcināms. Bieži vien, varētu pat teikt, 99,9 procenti ielūgumu Latvijā ir rakstīti četrās valodās." Kā vienu no piemēriem etiķetes eksperte min vārda "dreskods" rakstību – daži raksta atsevišķi, citi – kopā. "Tas ir vārds kroplis. Latviešu valodā no leksikas nav izņemti vārdi – tērps vai apģērbs. Tas nav noticis," uzsver eksperte.

Kā otru lielāko ielūgumos pieļauto kļūdu Strautmane min franču valodā lietoto "R.S.V.P.", kas latviski nozīmē – lūdzu, atbildiet. Eksperte stāsta, ka nereti cilvēki šo saīsinājumu raksta gan ar maziem, gan lieliem burtiem, gan iestarpinot punktus: "Latviešu valoda ir tik etiķetiska, ka mums nav jāmeklē citas valodas palīdzība. Kādi mēs bijām pirms 1000 gadiem, tādi esam. Mums ir mūsu apģērbs, jautājums tikai – kāds, un vienlaikus mūsu valoda ir atbilstoša tam, ko no mums prasa 21. gadsimtā."

Valodas lietojuma problemātika turpinās arī, piemēram, saistībā ar ielūgumā minētajām norādēm par tērpu, kas nereti darīts angļu valodā. "Ļoti bieži cilvēki, kas nemāk, piemēram, angļu vai vācu valodu, man ir zvanījuši un lūguši paskaidrot jēdzienu "business casual". Tad es viņam skaidroju, ka latviešu valodā tas nozīmē – lietišķi neformāls apģērbs." Etiķetes eksperte stāsta, ka mūsu pašu valodā ir apģērbu nosaukumi, kas citur nav jāmeklē.

"Mums ir lietišķais apģērbs, neformālais apģērbs, kam ir trīs veidi – lietišķi neformāls apģērbs, eleganti neformāls apģērbs un atpūtas tērps," norāda Strautmane. Viņa skaidro, ka dienas svinību tērps tiek vilkts laikā no pulksten 10.00 līdz 18.00, savukārt svinību vakara tērps tiek vilkts, sākot no pulksten 18.00 līdz pasākuma noslēgumam. "Ja ielūgumā ierakstīts – fraka, tad fraku cilvēki velk, sākot no pulksten 19.00. Tur ir tā atšķirība," stāsta eksperte.

Viņa atklāj, ka fraku pasākumu Latvijā teju neesot. Šādiem notikumiem varētu būt gatava ļoti maza sabiedrības daļa. "Latvijas publika, Saeimas deputāti un varbūt mūsu inteliģences pārstāvji, – ļoti maz kurš ir gatavs šodien ierasties frakā, jo mēs to neesam kultivējuši," stāsta Strautmane. Viņa norāda, ka paziņot par pasākumu frakās ir pat riskanti, jo notikums var izgāzties tikai šī iemesla dēļ.

Turpinot ielūgumu tēmu, etiķetes eksperte stāsta, ka aicinājumam ierasties, lai tas pildītu savu uzdevumu, ir divas puses: "Ielūgums ir instrukcija konkrētam pasākumam. Tajā cilvēkam ir jābūt instruētam pilnībā, no A līdz Z, – kas mums šajā pasākumā ir jāvelk mugurā, jādara, kur jāierodas, cikos jāierodas, kāpēc jāierodas. Pretējai pusei šī instrukcija ir jāpilda, tai jāierodas laikā, jābūt apģērbtai pēc norādēm, instrukcija pilnībā jāizpilda."

Tomēr dzīvē tā gluži nenotiek – viena puse ielūgumu nemāk uzrakstīt, piemēram, trūkst adreses vai norādes par apģērbu. Savukārt otra puse uzskata, ka šobrīd viss ir modē. "Kādēļ ļaudis ir izdomājuši, ka viņi šodien var ģērbties tā, kā viņiem ienāk prātā? Tā diemžēl nav, jo tērps ir saistīts ar telpām, kur notiek pasākums. Šo telpu arhitektūra nosaka to, kā mums ir jāģērbjas," atklāj Strautmane. Tas nenozīmē, ka, piemēram, dzimšanas diena vai kāzas ir jāsvin pilī, taču tērpiem ir jābūt atbilstošiem attiecīgajai videi.

Svinīgos pasākumos, piemēram, Ziemassvētkos, Jaunajā gadā vai darba ballē, vienmēr ir vakara galvenais kungs un dāma. Eksperte iesaka šādos gadījumos neizvēlēties sarkanas krāsas kleitu, jo to velk tieši "pirmā dāma". "Pēc pieredzes varu teikt, ka tas var slikti beigties. Ir dzirdēts daudz interesantu stāstu no cilvēkiem, kas nākuši pie manis mācīties etiķeti," atklāj Strautmane.

Tomēr arī šajos gadījumos uzmanība strikti jāpievērš ielūgumā rakstītajai informācijai, kas gan var būt arī neprecīza. Eksperte atklāj, ka nereti ielūgumā nav iekļauta informācija par apģērbu vai notikuma vietu, atsevišķos gadījumos norādītais apģērbs var nepiestāvēt pasākuma vietai. Tāpat svarīgi ir saprast – kādas aktivitātes paredzētas. "Latviešiem traki patīk dažādas rotaļas. Jāpadomā, vai sieviete vakarkleitā tajā maisā lēks – vai tas būs pieņemami," norāda Strautmane. Tikai zinot plānotās aktivitātes, ir iespējams pielāgot apģērbu.

"Es domāju, ka Ziemassvētkos un Jaunajā gadā nevajadzētu pārspīlēt ar vakarkleitām un smokingiem. Drīzāk tā varētu būt kāda skaista masku balle," stāsta eksperte. Viņa piebilst, ka Latvijā, salīdzinot ar ārzemēm, tematiskie pasākumi netiek visai atbalstīti. "Latvijā varbūt viena trešdaļa to izpildīs. Mēs esam ļoti izlaidušies," savā viedoklī dalās Strautmane. Viņa norāda, ka situācijās, kad, piemēram, masku balles nav apmeklētas noteiktajos tērpos, nevajadzētu klusībā pārdzīvot, bet gan nākamajā reizē šos cilvēkus neaicināt.

Speciāliste vairākkārt uzsver: "Latvieši ir šausmīgi izlaidušies. Izlaisties nevar, ja nav, kas izlaiž, bet mūs izlaiž jau no pašas augšas. Neviens negrib ne par ko atbildēt – ne par saviem padotajiem, ne par sava darba mērķi, arī par savu balli negrib atbildēt. Ja tu kaut ko rīko, tad tas ir kārtīgi jāizdomā."

"Cilvēki izturas ļoti ciniski pret uzaicinājumiem. Tas izpaužas tā – saņem ielūgumu, esi teicis "jā" vārdu, ka ieradīsies, un tad pilnīgi bez emocijām neierodies," pauž etiķetes eksperte. Viņa atklāj pat tādu tendenci, ka šobrīd cilvēki rīko pasākumus un aicina viesus, kuri maksā par sevi, bet ir arī cilvēki, kuri maksā par viesiem. "Tas ir milzīgs cinisms. Es arī pirms neilga laika saskāros tieši ar to, ka cilvēki neierodas un pat neuzskata par vajadzīgu kaut vai nedēļu pirms tam piezvanīt un pateikt, ka kaut kas ir mainījies. Viņi pat līdz šim brīdim man nav piezvanījuši un pateikuši, kāpēc neieradās," atklāj Strautmane.

Turklāt cilvēkam, kas rīko pasākumu par savu naudu, ir tiesības redzēt to tādu, kādu vēlas. Tāpēc ierasties tērpā, kas ir atrodams personīgajā garderobē, bet neatbilst ielūguma instrukcijai, nav pieņemami. "Tas nav apspriežams. Šodien atšķirībā no tā, kā bija pirms 30 gadiem, mēs varam izīrēt tērpu, nopirkt tērpu – labāku, sliktāku, mēs varam aizņemties tērpu, bet tas, kas ir ierakstīts ielūgumā, nav apspriežams – tā ir šī cilvēka absolūta tiesība," norāda eksperte.

Tāpat Strautmane stāsta, ka šādā veidā daudzi cilvēki sabojā attiecības: "Tas ir viens no attiecību sabojāšanas veidiem, par ko cilvēks nepadomā. Viņš iedomājas, ka ir vienīgais, bet tu neesi vienīgais. Var, protams, stundu pirms pasākuma gadīties kāda ķibele, bet no 200 cilvēkiem vienam var gadīties, labi, diviem, bet ne 30 vai 50 cilvēkiem, vai ne?"

Eksperte rezumējot norāda, ka tas saistās ar mērķi, tas sākas jau no pašas valsts augšas, bet skar arī mazāko iestādi vai uzņēmumu: "Ja tev nav mērķa, tad tev ir vienalga. Pamatprincips ir bars, kurš ir izlaists, un neviens ne par ko neatbild. Mēs šausmīgi mīlam ievazāt iekšā kaut ko svešu, kas nav mūsu."

Etiķetes eksperte atklāj, ka atsevišķs stāsts ir arī svinības mājās: "Ja mēs mājās svinam Ziemassvētkus vai Jauno gadu, varbūt nevajadzētu mājas drēbēs sēdēt pie galda." Šajos gadījumos var uzvilkt arī vakarkleitu vai smokingu un veidot svētkus eleganti un svinīgi.

"Varbūt nebūs apzeltīta siena un galdiņš vai apzeltīti trauki, bet to varētu. Tādā veidā mēs mācām savus bērnus un veidojam savu intīmo gaisotni," norāda eksperte. Viņa piebilst, ka Ziemassvētki vairāk ir ģimenes svētki – tajos pulcējas savējie. Tāpēc nevajadzētu pārnākt no darba mājās un ar tām pašām drēbēm mesties pie svētku galda.

Savukārt cits jautājums Strautmanei rodas par "dāvanu pelnīšanu" jeb brīžiem, kad pieauguši cilvēki stāv pie eglītes un ar dzejas vai pantiņa palīdzību "pelna" savu dāvanu. "Ziemassvētkos nav "jāpelna" dāvana ne lieliem, ne maziem. Dāvanas nepelna, tās dāvina. Cita lieta, ja pie eglītes ir priekšnesumi – tos sniegt var gan lieli, gan mazi," norāda etiķetes eksperte.