Apaļīgs vīrs ar garu, sirmu bārdu sarkanā kostīmā – jā, tas ir Ziemassvētku vecītis, kuru bērni svētku vakarā gaida ar īpašu sajūsmu un dzirksteli acīs. Viņam tiek rakstītas vēstules, veltītas filmas un dziesmas. Gluži kā eglīte, Ziemassvētku vecītis ir kļuvis par neatņemamu svētku sastāvdaļu un simbolu.
Kāds ir Ziemassvētku vecītis bērnu acīs, kādi ir viņa amata noslēpumi, kāpēc ir labi ticēt šim brīnumam visu mūžu un vēl daudz ko interesantu par bērnu Ziemassvētku mīlētāko simbolu uzzināsi šajā "Cālis" rakstu krājumā.
Soģis vai svētku simbols: kas bērniem jāzina par Ziemassvētku vecīti
Tuvojoties Ziemassvētkiem, stabilu vietu bērnu dzīvē ieņem Ziemassvētku vecītis – tas tiek uzrunāts vēstulēs, redzams filmās un reklāmās, sastopams bērnudārzos un veikalos. Savukārt vecāki jau gadiem ieraduši savām atvasēm stāstīt par vīriņu, kurš atbildīgs par svētku dāvanām.
Kā ar saviem mazuļiem labāk runāt par šo skaisto pasaku tēlu, stāsta "Rimi bērniem" eksperte, psiholoģe Iveta Aunīte.
Ziemassvētku vecītis daudz neēd, vērtē 'Cālis.lv' mazie eksperti
Kāds ir Ziemassvētku vecītis? Katram bērnam uz šo jautājumu ir sava atbilde, lai gan visus vieno viena pazīme, ja lūdz raksturot vīru, kurš atnes dāvanas. Viņam esot sarkans tērps un melni zābaki.
Ziemassvētku vecītim garšojot piparkūkas, bet vispār viņš daudz neēdot. Bērni spriež arī par to, cik daudz palīgu vecītim visā pasaulē ir, lai visiem bērniem spētu nogādāt dāvanas.
Vai palīgi ir arī zīlītes, kas pa logu noskatās, kā bērns uzvedas? Ļoti iespējams, svētkos visādi brīnumi notiek!
Bet skaties video un saņem priecīgus Ziemassvētku sveicienus no portāla "Cālis.lv" mazajiem ekspertiem!
Tuk, tuk, kas klauvēja? Vai stāstīt bērniem, kurš nes Ziemassvētku dāvanas?
Decembris bērniem aizrit priecīga saviļņojuma pilnās brīnumu gaidās, kas kulmināciju sasniedz Ziemassvētku vakarā, kad kuru katru mirkli jāierodas sarkanā kostīmā tērptam labsirdīgam večukam ar kuplu baltu bārdu un lielu dāvanu maisu pār plecu. Jautājām psiholoģei Dacei Čiblei, vai ir pareizi bērnam stāstīt, ka dāvanas nes Ziemassvētku vecītis. Varbūt labāk nemelot, lai aiztaupītu sāpīgu vilšanos vēlāk, kad patiesība nāks gaismā?
Uzziniet arī, kāpēc nevajadzētu stātīt, ka vecītis ierodas tikai pie tiem, kuri uzvedas labi, un kā rīkoties situācijā, ja mazais prasa pārāk dārgu dāvanu.
Vai Ziemassvētku vecīti izmantot kā bērnu 'uzvedības regulatoru'
Kā izskaidrot bērnam, kas ir vai nav Ziemassvētku vecītis? Vai ģimenē vispār uzsākt stāstu par Ziemassvētku vecīti? Vai vajadzētu Ziemassvētku vecīti izmantot kā "uzvedības regulatoru"? Konsultē klīnikas "Premium Medical" ģimenes un bērnu psiholoģe un psihoterapeite Inese Ruka.
Gandrīz ikviens no mums bērnībā patiesi ir ticējis tam, ka Ziemassvētku vecītis ir īsts. Taču pienāk laiks, kad sastopamies ar skarbo realitāti – patiesībā Ziemassvētku vecītis nemaz nav tāds kā mūsu bērnišķīgajā iztēlē, viņam nepiemīt spēja apciemot visus bērnus vienā naktī, viņš ne vienmēr nokļūst pie bērniem caur skursteni un, iespējams, viņa nemaz nav?
Bērna vilšanās realitātē var būt liela. Kā tad rīkoties vecākiem, kā izskaidrot bērnam, kas ir vai nav Ziemassvētku vecītis? Bērns nepiedzimst ar domu par Ziemassvētku vecīti, šo stāstu ģimenē iedzīvina vecāki. Vai vispār uzsākt šī mīta uzturēšanu bērna dzīvē?
Profesija - Ziemassvētku vecītis. Ainārs Ašaks par bērnudārzu 'eglēm', Salaveci jūlija vidū un 'Skype'
Teju katrs tētis, brālis vai tēvocis vismaz reizi dzīvē, paša iniciatīvas vadīts vai apstākļu spiests, ir iejuties Ziemassvētku vecīša tēlā. Tomēr dažiem šī nodarbe ir kļuvusi teju par maizes darbu, ik gadu viesojoties dažādos pasākumos un iepriecinot lielus un mazus dāvanu saņēmējus.
Viens no šādiem Ziemassvētku vecīšiem, kurš ir pazīstams arī plašākai sabiedrības daļai, ir Ainārs Ašaks. Ikdienā - Valsts sociālās aprūpes centra "Ezerkrasti" kultūras darba organizators un muzikants, bet gada nogalē – pilnas slodzes Ziemassvētku vecītis.
Lai noskaidrotu ko vairāk par Aināra profesiju, uz sarunu aicinājām pašu Ziemassvētku vecīti, noskaidrojot gan to, kā šis amats ienāca viņa ikdienā, gan profesionālos stiķus un to, kāda ir viena diena Ziemassvētku vecīša dzīvē.
Kā Ziemassvētkos iztikt bez vecīša klātbūtnes
Ziemassvētki tiek uzskatīti par visģimeniskākajiem svētkiem. Daudzi tic, ka tieši šajā laikā var notikt brīnumi, un jo īpaši mazi bērni. Tādēļ vecākiem ir ļoti svarīgi šo ticību veicināt, uzturēt un uzburt patiesi brīnumainus svētkus. Kāpēc? Tādēļ, lai pieaugot, vienmēr būtu skaistas atmiņas no bērnības. Ne velti daudzi pētījumi apliecinājuši, ka cilvēka dzīvi visai būtiski ietekmē tas, cik laimīga bijusi nu jau lielā cilvēka bērnība.
Protams, ka Ziemassvētki visiem bērniem asociējas ar vecīša klātbūtni, bet mājās, kad svētki tiek svinēti ģimenes lokā, itin labi var iztikt bez tā, tikai nedaudz jāpiepūlas, lai svētki nebūtu pliekani.
10 iemesli, kādēļ ir vērts ticēt Ziemassvētku vecītim līdz pat sirmam vecumam
Vecumposmā no pusotra līdz diviem gadiem mazulis var baidīties no Ziemassvētku vecīša, no trīs līdz piecu gadu vecumam – viņam tic visi bērni, sešu gadu vecumā ticība var pārvērsties šaubās. Un tomēr – pieaugušajiem nevajadzētu bērniem stāstīt, ka tāda vecīša nav. Pienāks brīdis, viņš pats visu uzzinās. Kad pastāv ticība, tā sniedz iespēju izpausties radošumam, fantāziju lidojumam un iztēlei. Ļauj bērnam izspēlēties!
Bērns, kurš bērnībā nesapņo un neko neiztēlojas, vēlākā dzīvē var ciest no depresijas un citām neiroloģiskām vainām. Sākot no 9-10 gadu vecuma, bērns pats saprot, ka Ziemassvētku vecīša nav, un tas ir saistīts ar abstraktās domāšanas attīstību, kas veidojas, tuvojoties 12 gadu vecumam.
Labāk, lai Ziemassvētku vecītis paliek kā brīnums uz ko cerēt. Patiesībā ziema un Ziemassvētki ir laiks, kad garajos vakaros arī pieaugušie vairāk lasa un atgriežas pie iekšējiem jautājumiem, šis ir piemērots laiks, lai atkal atrastu kontaktu ar sevi un pārskatītu savu rīcību un uzvedību.
Pieaugšana ir neizbēgama, un katra bērna dzīvē pienāk laiks, kad viņš sastopas ar skarbo realitāti – Ziemassvētku vecītis nav īsti tāds, kādu es viņu esmu iztēlojies, vai viņa nav vispār. Cik traumējoša ir šī realitāte bērnam un kā vecākiem to izskaidrot, par to uzzini šajā rakstā, kur situāciju skaidro klīnikas "Premium Medical" ģimenes un bērnu psiholoģe un psihoterapeite Inese Ruka.
Par to, cik daudz laba bērna audzināšanā vecākiem var sniegt šis izpalīgs – Ziemassvētku vecītis, "Letidor" stāsta psiholoģe un četru bērnu mamma Oksana Černuha.
Lūk, psiholoģes nosauktas 10 Ziemassvētku vecīša īpaši labās lietas!
Ziemassvētku vecītis ir mājās. Sešas Ziemassvētku vecīša mītnes dažādās pasaules malās
Parasti svētku vakarā bērni gaida Ziemassvētku vecīti, Salatēti vai Santa Klausu - kā nu kurā pasaules malā to ierasts dēvēt - savās mājās, bet varbūt vērts aizbraukt ciemos pie viņa arī pašiem? Lūk, sešas tuvākas un tālākas vietas, kur to var izdarīt.
Ziemassvētku vecīša lietošanas instrukcija
"Tādas instrukcijas nav, jo latviešiem nav Ziemassvētku vecīša tradīciju ar senu kultūrvēsturisku jēgu. Nav arī vienotu noteikumu, kā ir pareizi. Latvijā mēs idejas aizgūstam no citu valstu tradīcijām vai izdomājam paši. Tāpēc tas, ko ģimenē izdomā kā skaistu pasaku, arī ir vispareizāk," uzskata psihoterapeite Baiba Purvlīce.
Decembra sākumā nebūt ne visās mājās top vēstules Ziemassvētku vecīšiem. Citās, izrādās, vecītis raksta vēstuli bērniem, vēl citās ģimenēs vecīša tradīcijas vispār netiek piekopta, citviet pie kamīna karājas zeķes, bet vēl kaut kur bērni ar vecākiem čakli gatavo latviešu tradicionālos puzurus.
Amata noslēpumi - Ziemassvētku vecītis pēc izsaukuma: piecas eglītes dienā un 'zila' Sniegbaltīte
Gados jauns, bet jau krietni pieredzējis Ziemassvētku vecītis portāla "Delfi" lasītājiem atklāj, kādēļ gada nogalē viņš "kūst", bet Sniegbaltīte sasalst, kā turīgi vecāki atšķiras no pensionētas vecmāmiņas, ko viņš dāvina 90 procentiem bērnu, kā viņš "iesvēta" mašīnas un kuros brīžos lej gaužas asaras.
Profesore Ancāne: Ziemassvētku vecītim iesaku aizmirst par žagariem
Kas jāzina Ziemassvētku vecītim? Pirmkārt, lai tiktu aizmirsts tāds jēdziens kā žagari. Doma, ka kāds svētkos varētu nākt ar pērienu vai žagariem, ir vairāk nekā nežēlīga, tā uzskata psihoterapeite, profesore Gunta Ancāne.
Otra lieta, vecākiem patīk runāt par paklausību – "Esi paklausīgs!" Vienīgais, ko mums nevajag bērnā attīstīt, tā ir paklausība. Ja mēs gribam paklausīgus bērnus, tad mēs gribam vergus, kalpus. Vai bērns, kas iemācīts paklausīt, var nodzīvot laimīgu dzīvi un realizēt savu patību? Pirmais, ko mums vajag, ir, lai mūsu bērni neklausa, lai dzīvo ar savu galvu, lai viņi domā, lai uzņemas atbildību, lai var nostāties kā līdzīgs līdzīgam blakus.
Būtu labi Ziemassvētku vecītim izrādīt interesi nevis par "vai biji paklausīgs?" bet gan "vai biji gudrs, vīrišķīgs, drosmīgs, neatlaidīgs, patstāvīgs, vai aizstāvēji sevi, savus brāļus un māsas un savus uzskatus, vai prati vēlēties un drosmīgi cīnīties par savu vēlmju piepildīšanu, vai spēji uzņemties atbildību."
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
