Pārfrāzējot slavenās Ziemassvētku dziesmas tekstu "Pagājušajos Ziemassvētkos es tev iedevu ēdienu, bet jau nākamajā dienā tu to izmeti" (Last Christmas, I gave you some food (oriģinālā: my heart) but the very next day you gave it away), ļoti labi var raksturot Rietumu pasaules svētku trakumu. Veikalu plaukti ir pārpildīti un galdi lūst, bet tā kā visu sapirkto nav iespējams apēst vai pārdot, tas nonāk atkritumos. Un tā nenotiek tikai svētkos, tāpēc sabiedrība vēl jāizglīto, ka pārtika nav atkritumi, uzskata organizācija "Zaļā brīvība", kas trīs gadu garumā īsteno projektu "Ar cieņu par pārtiku: Globālā pieeja pārtikas atkritumu mazināšanai neformālā izglītībā ". Diemžēl nesen publicētajā Pārtikas ilgtspējas indeksā Latvija ir tikai 53. vietā, krietni aiz Lietuvas un Igaunijas, un mums vēl ir daudz jāmācās šajā jomā.
Nesen "The Economist" publicējis jaunāko Pārtikas ilgtspējas indekss (Food Sustainability Index 2018). Tajā starp 68 pasaules valstīm atrodama arī Latvija. Diemžēl ne labākajās vietās. Pirmrindnieces šajā ziņā ir Francija, Vācija un Spānija.
Aptuveni trešdaļa no pasaulē saražotās pārtikas tiek izmesta. Pārtikas izmešana atkritumos nozīmē arī to, ka citi resursi, piemēram, ūdens, auglīga zeme, enerģija un darbaspēks, kas tika izmantoti pārtikas ražošanā, tiek nevajadzīgi izniekoti. Savukārt, pārtikas atkritumu mazināšana samazina nabadzību un badu, arī klimata pārmaiņas. Tas, ka līdztekus pastāv aptaukošanās un bads, pārlieku liela dabas resursu izmantošana un milzīgs pārtikas atkritumu daudzums ir tikai daži no indeksa autoru Barila pārtikas un uztura centra fonda (Barilla Center for Food & Nutrition Foundation (BCFN)) identificētajiem paradoksiem. BCFN, izmantojot multidisciplināras metodes, pēta ar pārtiku saistītas problēmas no vides, ekonomiskās un sociālās perspektīvas. Šādi tiek meklēti tie katalizatori, kas ietekmē iepriekšminētās norises, lai rastu jaunus, inovatīvus risinājumus, mazinot pārtikas izmešanu, dabas resursu veltu šķērdēšanu un, protams, badu teritorijās, kur tā ir nopietna problēma, īstenojot gan Parīzes klimata vienošanos, gan ANO Ilgtspējīgas attīstības mērķus.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
