Pārfrāzējot slavenās Ziemassvētku dziesmas tekstu "Pagājušajos Ziemassvētkos es tev iedevu ēdienu, bet jau nākamajā dienā tu to izmeti" (Last Christmas, I gave you some food (oriģinālā: my heart) but the very next day you gave it away), ļoti labi var raksturot Rietumu pasaules svētku trakumu. Veikalu plaukti ir pārpildīti un galdi lūst, bet tā kā visu sapirkto nav iespējams apēst vai pārdot, tas nonāk atkritumos. Un tā nenotiek tikai svētkos, tāpēc sabiedrība vēl jāizglīto, ka pārtika nav atkritumi, uzskata organizācija "Zaļā brīvība", kas trīs gadu garumā īsteno projektu "Ar cieņu par pārtiku: Globālā pieeja pārtikas atkritumu mazināšanai neformālā izglītībā ". Diemžēl nesen publicētajā Pārtikas ilgtspējas indeksā Latvija ir tikai 53. vietā, krietni aiz Lietuvas un Igaunijas, un mums vēl ir daudz jāmācās šajā jomā.
Nesen "The Economist" publicējis jaunāko Pārtikas ilgtspējas indekss (Food Sustainability Index 2018). Tajā starp 68 pasaules valstīm atrodama arī Latvija. Diemžēl ne labākajās vietās. Pirmrindnieces šajā ziņā ir Francija, Vācija un Spānija.
Aptuveni trešdaļa no pasaulē saražotās pārtikas tiek izmesta. Pārtikas izmešana atkritumos nozīmē arī to, ka citi resursi, piemēram, ūdens, auglīga zeme, enerģija un darbaspēks, kas tika izmantoti pārtikas ražošanā, tiek nevajadzīgi izniekoti. Savukārt, pārtikas atkritumu mazināšana samazina nabadzību un badu, arī klimata pārmaiņas. Tas, ka līdztekus pastāv aptaukošanās un bads, pārlieku liela dabas resursu izmantošana un milzīgs pārtikas atkritumu daudzums ir tikai daži no indeksa autoru Barila pārtikas un uztura centra fonda (Barilla Center for Food & Nutrition Foundation (BCFN)) identificētajiem paradoksiem. BCFN, izmantojot multidisciplināras metodes, pēta ar pārtiku saistītas problēmas no vides, ekonomiskās un sociālās perspektīvas. Šādi tiek meklēti tie katalizatori, kas ietekmē iepriekšminētās norises, lai rastu jaunus, inovatīvus risinājumus, mazinot pārtikas izmešanu, dabas resursu veltu šķērdēšanu un, protams, badu teritorijās, kur tā ir nopietna problēma, īstenojot gan Parīzes klimata vienošanos, gan ANO Ilgtspējīgas attīstības mērķus.
Pārtikas ilgtspējas indeksu BCFN veidojis, ņemot vērā trīs kategoriju rezultātus: pārtikas izmešana un atkritumi; ilgtspējīga lauksaimniecība; uztura izaicinājumi. Jo augstāka vieta indeksā, jo pareizāka un veiksmīgāka ir valsts virzība, teikts BCFN mājaslapā. Ņemot vērā dažādās pārtikas un lauksaimniecības sistēmas, pieeju izejvielām, pārtikas lietošanas un produktu izvēles paražas, attīstības politiku un ieguldījumu valstīts rezultāti jāskata uzmanīgi un kontekstā ar citiem jautājumiem, skaidro indeksa veidotāji.
Attēls: Foodsustainability.eiu.com
Pirmajā desmitniekā ierindojušās Francija, Nīderlande, Kanāda, Somija, Japāna, Dānija, Čehija, Zviedrija, Austrija un Ungārija, savukārt Igaunija ir 20. vietā, Lietuva – 41. vietā, bet Latvija tikai 53. vietā, tātad topa lejasgalā. Topu noslēdz Bulgārija un Apvienotie Arābu Emirāti.
Ar visiem indeksa rādītājiem katrai valstij vari iepazīties šeit.
Padomi, kā samazināt pārtikas atkritumus
Pētījumi liecina, ka tiešām lielu lomu pārtikas atkritumu radīšanā spēlē patērētāji – Eiropas Savienībā mājsaimniecības rada vairāk nekā pusi pārtikas atkritumu. Lūk, daži ieteikumi, kā Jaunajā gada svinībās tieši tu vari samazināt pārtikas atkritumus.
1. Esi reāliste. Pārdomā, vai tiešām visu, ko veikalā gribas likt iepirkumu grozā, jebkad spēsi apēst. Iespējams, uz svētku galda nemaz nav tik daudz vietas, un arī ielūgto viesu skaits nav 100, bet tikai 5!
2. Sasaldē pāri palikušo ēdienu vai iesaiņo to viesiem līdzi. Ja nu gadījies sagatavot par daudz ēdiena, iedod to draugiem līdzi, viņi būs priecīgi, ka nākamajā rītā nebūs jāgatavo. Kad vēders būs "atpūties", arī tu priecāsies, kad saldētavā pēc dažām dienām atradīsi kādu gardumu!
3. Esi radoša – pagatavo ko jaunu no pārpalikumiem. Ieskaties recepšu kolekcijā šeit, iespējams, atradīsi ko noderīgu, kā izmantot pāri palikušos labumus zupītē, pankūkās vai salātos.
4. Ļauj viesiem pašiem likt ēdienu uz šķīvja. Nepasniedz jau gatavas porcijas, bet ļauj ciemiņiem pašiem izvēlēties, ko un cik ēst. Tā izvairīsies no neizēstiem šķīvjiem un ēdiena pilnas atkritumu kastes.
5. Izdari labu darbu. Ja ēdiena pēc svinībām palicis pāri ļoti daudz, iespējams, to var aizvest kādai zupas virtuvei vai dzīvnieku patversmei, vai kādam citam, kam tas sagādās prieku, bet tu būsi sākusi gadu "uz plus zīmes"! Protams, pirms tam esi droša/drošs, ka lietas, ko taisies ziedot, tiešām ir nebojātas un uzturam piemērotas.
Lai izvairītos no pārtikas izmešanas un attiektos pret ēdienu taupīgi, protams, noderēs arī visdažādākie vecmāmiņu iemācītie un pašu pārbaudītie paņēmieni, bet šeit piedāvājam īsu video no "Zaļā brīvība" organizētas lekcijas "Delfi", kur projekta asistents Valters Kinna stāstīja tieši par šo tēmu. Viņš, piemēram, iesaka ikdienā pirms došanās uz veikalu izveidot sarakstu ar nepieciešamajām precēm, savītušus dārzeņus paturēt ūdenī, lai tie atkal atgūtu tvirtumu, no iepriekšējās dienas biezputras uzcept pankūkas, bet bērniem ļaut pašiem likt ēdienu uz šķīvja, lai nesanāk, ka tur uzlikts kas tāds, kas negaršo, tāpēc viss paliek neapēsts. Iesaki komentāros arī savus paņēmienus, kā pēc iespējas mazāk pārtikas izmest atkritumos!
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
