tunelis, skumjas, emocijas, vientulība, pusaudzis, bērns
Foto: Shutterstock
Apzīmējums "sistēmas bērns" sabiedrības diskusijās arvien biežāk uzvirmojis vien pēdējo gadu laikā. Šī gada nogalē Tiesībsarga konferencē nozares eksperti izgaismoja virkni problēmu, ar ko saskaras bērnu nama jaunieši, sasniedzot pilngadību un uzsākot patstāvīgu dzīvi. Jauniešu atbalsta biedrības "Mentor Latvia" programmu vadītāja Jana Priedniece stāsta par pieredzi darbā ar jauniešiem, kuri nāk no ārpusģimenes aprūpes institūcijām. Lielākā daļa šo jauniešu psiholoģiski un ekonomiski nav gatavi uzsākt savu dzīvi.

Trūkst naudas mājokļa īrei un zināšanu par sadzīves veidošanu

Ilggadējās pieredzes ar jauniešiem laikā saskatām problēmas ne tikai pašu jauniešu elementāru sadzīvisku zināšanu trūkuma dēļ, bet arī sistēmas niecīgā atbalsta sekas. Tiesībsarga birojs padziļināti pētot šo jautājumu, secinājis, ka pašvaldību pabalstu apjoms dzīvokļu nomai neatbilst reālajām īres tirgus cenām. Ir pašvaldības, kas īrei piešķir vien 100 eiro gadā. Reti kuram izīrētājam radīsies vēlme saistīties ar "sistēmas bērnu", kuram trūkst naudas.

JaunietisBērnu nami

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit