Uz piedzīvojumiem kārs dumpinieks: ko par otrā bērna raksturu vēsta zinātne un eksperti

Pētījuma "Birth Order and Deinquency: Evidence from Denmark and Florida" rezultāti rāda, ka otrais bērns patiesi visbiežāk ir dumpīgs un īsts nemiera gars. "Pētījuma laikā mēs atklājām, ka otrajam bērnam ir lielāka iespēja nekā pirmdzimtajam iekulties dažādās nepatikšanās kā skolā, tā privātajā dzīvē," portālam "Parents" atklāj viens no pētījuma autoriem Jozefs Doile.

Pētījuma laikā tika aptaujāti vairāki tūkstoši ģimeņu Dānijā un ASV štatā Floridā. Pētnieki atklāj, ka, neskatoties uz ģeogrāfisko distanci starp abām vietām, tika konstatēts, ka, salīdzinot ar pirmdzimto, otrajam bērnam ir par 20 līdz pat 40 procentiem lielāka iespēja iekulties nepatikšanās skolā vai pārkāpt likumus. Sevišķi tas attiecas uz zēniem, uzver pētījuma autors.

Iemesls otrā bērna uzvedībai ir meklējami cilvēkā, kuru viņš uzskata par savu paraugu. Kamēr pirmdzimtā dzīves paraugi ir vecāki, otrā ģimenes atvase par savu paraugu uzskata vecāko brāli vai māsu, atdarinot viņu uzvedību. Tāpat otrais bērns nereti ir spiests spēlēties ar mantām, nēsāt drēbes un gulēt gultā, kurā iepriekš gulēja ģimenes pirmdzimtais. Tas tavai atvasei var likt justies mazāk novērtētai un izraisīt vēlmi būt dumpiniekam.

Taču tajā pašā laikā vecākā atvase otrajam bērnam kalpo par motivāciju visu darīt labāk. Starp viņiem veidojas veselīga konkurence, kuras rezultātā jaunākais cenšas panākt vecāko brāli vai māsu. Ņemot vērā šo faktu, vecākiem ir jāpievērš pastiprināta uzmanība vecāka bērna uzvedībai un jāpārliecinās, lai viņš kalpo par labu piemēru jaunākajai atvasei.

Ja otrais bērns ir arī ģimenes vidējā atvase, tad viņš bieži vien var justies atstumts no vecāku puses. Kamēr mamma un tētis visus nozīmīgos darbus uztic lielajai māsai un katru dienu ucinās ar mazo brāli, vidējam bērnam netiek ne viens, ne otrs. Kevins Lemans savā grāmatā "The Birth Order Book" atklāj, ka vidējie bērni, kuri tiek ignorēti gan no vecāku, gan māsu un brāļu puses, ģimenē cieš visvairāk. Taču visticamāk, ka viņi nekad neuzņemsies iniciatīvu atklāt savas sajūtas kādam no ģimenes locekļiem, tā vietā viņi tās izrādīs ar savu slikto uzvedību. To mēdz saukt arī par vidējā bērna sindromu. Taču ne visi vidējie bērni piedzīvo šādu sajūtu gammu. Ģimenēs, kur vecāki pret savām atvasēm izturas vienādi, šāda problēma visticamāk iet secen.

Otrais bērns bieži vien saņem mazāk vecāku uzmanības, nekā to viņa vecumā saņēma vecākais brālis vai māsa. Pētījumā tika atklāts, ka vecāki nedaudz vairāk laika pievērsa pirmā bērna audzināšanai, kas arī tiek uzskatīts par vienu no iemesliem otrā bērna nepaklausībai. "Mēs uzskatām, ka arī tas, cik daudz vai maz uzmanības vecāki pievērš otrajam bērnam, ir viens no iemesliem bērnu atšķirīgajai uzvedībai, balstoties uz viņu dzimšanas secību," skaidro pētnieks. "Pirmais bērns līdz jaunākā brāļa vai māsas piedzimšanai saņem simtprocentīgu vecāku uzmanību. Tā ir prioritāte, kuru otrais bērns nekad neiedzīvos."

Portāls "The Asian Parents" atklāj, ka vecāki arī daudz mazāk laika velta rotaļām ar otro bērnu un vēlas vairāk laika pievērst karjerai un pašizaugsmei. Tā rezultātā bērnam ir jācīnās par vecāku uzmanību ne tikai ar vecāko brāli vai māsu, bet arī mammas un tēta karjeras izaugsmi.

Savukārt pētnieki no Pensilvānijas štata universitātes, aptaujājot 364 bērnu vecumā no septiņiem līdz 19 gadiem un viņu vecākus, atklāja, ka otrais bērns ģimenē bieži vien ir kārāks un piedzīvojumiem un patstāvību, sevišķi pusaudžu gados. Un šīs īpašības gadu laikā nemainās, atklāj portāls "Daily mail". "Šis pētījums pierāda, ka pirmais bērns visbiežāk atrod komfortu tajā situācijā, kurā viņš atrodas, savukārt otrais cenšas pretoties un iet pats savu ceļu," atklāj viens no pētniekiem. Viņi nebaidās pretoties esošajai sistēmai, uzņemties risku un piedzīvot radikālas pārmaiņas, tiek uzsvērts psihologa Franka Sulovaja 1996. gadā veiktajā pētījumā.

Otrajam bērnam piemīt arī veselīgs sacensību gars, kas lieti noder kā skolā, tā privātajā dzīvē un darbā. Tāpat tava otrā atvase daudz labāk spēs sadarboties un dalīties, jo tas viņai ir bijis jādara jau no savas dzīves pirmajām dienām. Bērnībā viņam ir iemācīts komandas darbs, un sastrādāties ar citiem viņam nesagādā nekādas problēmas, portālā "We Have Kids" uzsver psihologs Alfrēds Adlers.

Portāls "Momjunction" uzsver, ka viens no veidiem, kā tu vari palīdzēt savam otrajam bērnam – dumpiniekam justies piepildītam un mīlētam, ir ļaut viņam atšķirties no savas vecākās māsas vai brāļa. Ja tavam pirmdzimtajam lieliski padodas sports, neliec arī savam otrajam bērnam sekot māsa vai brāļa pēdās. Tādā veidā tu tikai izdarīsi nevajadzīgu spiedienu uz bērnu un, pašam negribot, nemitīgi salīdzināsi viņu sasniegumus. Iespējams, viņam skolā daudz labāk padodas eksaktie priekšmeti un viņš vēlas apmeklēt ķīmijas pulciņu. Ļauj viņam atšķirties un būt pašam! Tas palīdzēs uzlabot arī viņa pašapziņu.

Protams, ne vienmēr otrais bērns būs dumpinieks. Daudzās ģimenēs situācija ir tieši otrāda, un vecākais, nevis otrais bērns ir nepatikšanu magnēts. Piemēram, kāda māmiņa portālam "Parents" atklāj, ka viņai visvieglāk ir gājis ar otro bērnu, turpretim trešais ir sagādājis vislielākās raizes: "Mans otrais bērns vienmēr cenšas atrast zelta vidusceļu, kā rezultātā visi būtu laimīgi un saņemtu kāroto. Viņa ir jauka un apdomīga. Protams, viņai ir arī dažas uzvedības problēmas, piemēram, viņa vēlas ēst tikai jogurtu un no visa pārējā spītīgi atsakās, taču es neteiktu, ka viņas audzināšana, salīdzinot ar pārējiem bērniem, man ir prasījusi lielāku piepūli." Šī situācija pierāda, ka ne jau bērna dzimšanas secība norāda uz to, kādas rakstura iezīmes viņam piemitīs, bet gan vecāku audzināšana un spēja sadalīt savu uzmanību un mīlestību tā, lai tās netrūktu nevienam no bērniem. Lūk, portāla "The Asian Parents" autoru piedāvātās iespējas, kā veltīt vienlīdz daudz laika un mīlestības katram bērnam:

Ievēro brīžus, kad bērns dažādos veidos cenšas pievērst tavu uzmanību. Dažkārt viņš to var darīt kaitinošā veidā, piemēram, uzdodot pārāk daudz jautājumu vai slikti uzvedoties. Jā, arī šāda rīcība var liecināt par uzmanības trūkumu! Ja redzi savu atvasi šādi rīkojamies, nepiever uz to acis, bet gan sniedz bērnam nepieciešamo uzmanību un mīlestību, pēc kuras viņš tik ļoti alkst.

Nenosodi savu jaunāko atvasi, sakot, ka viņai vajadzētu ņemt piemēru no sava vecākā brāļa vai māsas, un otrādi. Vecākiem var likties, ka salīdzināšana kalpos par labu motivāciju bērnam kļūt labākam, taču tā bieži vien rada pretēju efektu – dusmas un neizpratni par to, kāpēc mammai labāk patīk vecākā vai jaunākā māsa. Arī piecu bērnu māmiņa, psiholoģe un kognitīvi biheiviorālā psihoterapeite Diāna Zande strikti atgādina, ka bērnu nedrīkst salīdzināt ar citiem. "Tā ir viena no atslēgas lietām, ko stāsta vecākiem visās paaudzēs, un viņi to apzinīgi ignorē," viņa atzīst. Salīdzināšana rada spriedzi ne tikai bērnam, bet arī vecākiem.

Ja tev vai tavām atvasēm šķiet, ka jūs nepavadāt pietiekoši daudz laika kopā, viens no variantiem, kā šo problēmu atrisināt, ir ieplānot vienu vai vairākas dienas nedēļā, kad mamma, tētis vai abi kopā nodosies kādai nodarbei tikai ar vienu no bērniem. Taču pārliecinies, ka izvēlētās nodarbes ir vienlīdzīgas, lai vēlāk, kad bērni mājās viens ar otru pārrunās kārtējo "randiņu" ar mammu vai tēti, nesāktos salīdzināšana un neviens nejustos apdalīts.

Bērniem daudz biežāk nekā pieaugušajiem ir nepieciešams atgādināt, ka tu viņus mīli. Sevišķi svarīgi to ir dzirdēt ģimenēs, kurās ir vairāk pa vienu bērnu. Vecākiem ir jāatgādina, ka visi bērni tiek mīlēti vienādi. Iespējams, tu no sava vecākā jau jaunākā bērna jau esi dzirdējis frāzi "Tu mīli brāli vairāk nekā mani", bet varbūt tu vēl tikai to dzirdēsi. Lai kādā situācijā tu atrastos, ir svarīgi zināt, ka šo apgalvojumu nedrīkst ignorēt. Uz to obligāti ir jāatbild. Ko atbildēt? Saki, ka tu viņus abus mīli vienādi stipri, lai gan viņi abi ir tik dažādi: "Katrs no jums ir savā ziņā brīnišķīgs, un jūs abi esat man ļoti dārgi." Lai bērnam rastos labāka izpratne par to, kā vecāki var viņu un brāli mīlēt vienādi, salīdzini to ar bērna mīlestību pret mammu un tēti, jo arī viņš jūs abus mīl vienādi. Vairāk par to, kā cīnīties ar bērnu greizsirdību, lasi šajā rakstā.

Tev kā vecākam ir jāpaskaidro bērniem, ka kopš jaunākās māsas vai brāļa ienākšanas ģimenē tava mīlestība tiks dalīta uz divi. Palīdzi viņiem saprast, ka tu esi vajadzīga abiem bērniem vienlīdzīgi, un dalīšanās ir viena no laimīgas ģimenes atslēgām. Izskaidro, ka tu ne vienmēr varēsi būt blakus un būs situācijas, kurās bērni būs spiesti tik galā paši saviem spēkiem. Taču neaizmirsti atgādināt to, ka viņi var paļauties ne tikai uz mammu un tēti, bet arī viens uz otru.