Jau gandrīz desmitgadi Latvijā populārākie vārdi, kurus vecāki izvēlas savām atvasēm, ir Roberts un Sofija. Ar šo parādību esam unikāla tauta, jo "nevienā no mūsu kaimiņu valodām nav novērojams, ka viens vārds tik ilgu laiku nemainīgi ir vecāku izvēles favorīts", skaidro īpašvārdu pētniece, Latvijas Universitātes (LU) un Helsinku Universitātes asociētā profesore Laimute Balode.
Arī pagājušajā gadā visbiežāk dotais vārds jaundzimušām meitenītēm ir Sofija (284), savukārt par Robertu nosaukti 240 puisīši, tādējādi saglabājot to kā visbiežāk izraudzīto vārdu zēniem, liecina Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) apkopotā statistika no Iedzīvotāju reģistra. Sofija populārāko sieviešu vārdu topa augšgalā turas no 2010. gada, taču Roberts ir populārākais vīriešu vārds jau kopš 2009. gada. Par citiem populāriem vārdiem, lasi šeit.
Rīgas Stradiņa universitātes docents, sociālantropologs Klāvs Sedlenieks, runājot par šo abu vārdu popularitāti, atzīst, ka kopumā, tāpat kā par apģērbu u.c. modi, nav iespējams pateikt, kāpēc tieši viens vai otrs elements kļūst kādā mirklī populārs. Tam piekrīt arī Valsts valodas centra (VVC) galvenais lingvists Agris Timuška, piebilstot, ka tik ilga vienu un to pašu vārdu būšana topa augšgalā ir normāla parādība, ja ņemam vērā mūsu sabiedrības priekšstatus par šo vārdu iederīgumu vārdu došanas sistēmā. "Protams, varētu jau vecāki tomēr arī citus variantus izvēlēties, bet redzam, ka tā nenotiek, un tur īsti nav ne ko pelt, ne ko slavēt," saka VVC pārstāvis. Viņš gan neņemas prognozēt, kuri vārdi varētu gāzt Sofiju un Robertu no populārāko vārdu topa pirmās vietas – to rādīšot laiks.
Viena skaidrojuma Sofijas un Roberta popularitātei Latvijā nav, taču Laimute Balode min vairākus pieļāvumus. Viens no iemesliem varētu būt tas, ka šie vārdi, it īpaši Sofija, ir modes vārdi ne tikai Eiropā, bet arī visā pasaulē. Piemēram, "Sophia" bija populārākais jaundzimušo vārds ASV 2017. gadā, bet otrais populārākais Lielbritānijā 2018. gadā. Balode uzsver, ka mode jaundzimušo vārdu izvēlē spēlē izšķirošu lomu. "Kā ir teicis somu antroponīmikas pētnieks Ēro Kiviniemi, vārda izvēli var salīdzināt ar drēbju skapi – vecāki to atver un izvēlas vai nu kādu vecu, bet atkal nākušu modē vecmāmiņas tērpu, vai arī kādu krāšņu, neredzētu jaunmodīgu kleitu," stāsta īpašvārdu pētniece.
Balode ir pārliecināta, ka bērnu vārdi tiek izvēlēti, lai iederētos attiecīgajā kontekstā. To nosaka ne tikai lingvistiskie faktori (labskanīgums, īsums, nozīme), bet arī vairāki ekstralingvistiskie faktori: psiholoģiskie, sociālie, politiskie u.c. Kā vēl vienu no Roberta popularitātes skaidrojumiem viņa min arī skanisko formu – līdzskani r, kuri šajā vārdā ir pat divi. Šī, pēc daudzu vecāku ticējumiem, ir vīrišķīga skaņa un piestāv zēniem. Turpretī l esot sievišķīga un maiga skaņa, kas piestāv meiteņu vārdiem.
Balode min arī to, ka vārdi Roberts un Sofija ir lielā mērā starptautiski – atpazīstami un viegli lietojami jebkurā pasaules malā. Ne tikai latvieši, bet arī liela daļa cittautiešu Latvijā saviem jaundzimušajiem izvēloties šo vārdu tieši šī iemesla dēļ. Tāpat šiem vārdiem ir ļoti pozitīva sākotnējā nozīme. Valodniece un LU profesore Andra Kalnača skaidro, ka personvārds Roberts latviešu valodā ienācis no vācu valodas. Tas saistāms ar senaugšvācu valodas vārdiem "hrōd", "hroud" (slava) un" beraht" (spīdošs, slavens). Pirmoreiz reģistrēts Vidzemē 1545. gadā un latviešu kalendārā iekļauts 1889. gadā. Turpretī personvārds Sofija ir grieķu cilmes vārds – "sophiā" (gudrība). Pirmoreiz reģistrēts 1508. gadā Rīgā, taču latviešu kalendārā atrodams kopš 1889. gada, teikts Klāva Siliņa "Latviešu personvārdu vārdnīcā".
Vecāku izvēli par labu vienam vai otram bērna vārdam var noteikt dažādi iemesli, atzīst arī Kalnača. Tam var būt visai tieša saikne ar vecāku un plašākas ģimenes tautību, izglītību, kultūras tradīcijām, dažkārt arī reliģisko piederību. Ir vecāki, kam svarīga bērna vārda un uzvārda saderība, citiem svarīga labskanība, taču tā var būt visai individuāla izjūta. Kas vienam liekas labskanīgs, citam – ne. Kalnača pauž, ka citās ģimenēs ir svarīgi bērniem likt priekšteču vārdus – vecmāmiņu, vectētiņu, brāļu, māsu u.tml. vārdus. Ir cilvēki, kas bērna vārda izvēlē grib vairīties no stereotipiem un izvēlas ko neparastu, citi, tieši pretēji, seko konkrēta brīža vārdu modes tradīcijām.
Vārda izvēle pēcnācējam nebija atkarīga no tā popularitātes
Septiņus gadus vecās Sofijas mamma Ilze Stare atklāj, ka ideja dot meitai vārdu Sofija radusies jau deviņus gadus pirms meitas piedzimšanas. "Man bija 16 gadi, un es iepazinos ar vienu igauņu meiteni, kas man ļoti patika, un viņa bija pirmā mana vecuma meitene ar šādu vārdu," atklāj Ilze. Arī Ilzes vecmāmiņas māsas vārds bijis Sofija. Izvēli par labu Sofijai kā meitas vārdam vēl vairāk apstiprinājis fakts, ka Ilzes vīra uzvārda sākumburts ir s. "Man ļoti gribējās, lai sakrīt vārda un uzvārda burti," saka Ilze. Tā kā vīram sapņu par konkrētu bērna vārdu nebija, lēmums pieņemts jau tad, kad vecāki par bērniņa atnākšanu vēl tikai cerēja. Gaidību laikā, 2010. gadā, Ilze sākusi interesēties par gaidāmās meitas vārda popularitāti. Tā laika statistika par iepriekšējo gadu liecināja, ka Sofija ir populārāko vārdu topa trešajā vietā, kamēr topa augšgalu ieņēma Anastasijas. Jau tad Ilze sapratusi, ka meitas vārds būs populārs, taču tas lēmumu nemainīja. "Patika arī tas, ka Sofija ir starptautiski atpazīts vārds. Vēl mana mīļākā aktrise ir Sofija Marso." Visi iemesli saslēgušies kopā, un laimīgajiem vecākiem piedzimusi meita Sofija, kas nu jau mācās 1. klasē.
Pirms diviem mēnešiem pasaulē nākušā Roberta mamma Dace Cinava klāsta, ka nosaukt dēlu par Robertu ierosinājis viņas dzīvesbiedrs – vārda dažādo iesauku dēļ. "Viņam ļoti mīļa iesauka šķita "Robčiks", tā kā tāds mazais ķipars," stāsta Dace. Roberts gan nebija vienīgais variants, spriežot par izvēli mazuļa vārdam. Dace mazo vēlējusies saukt par Renāru, taču piekāpusies draugam, jo arī Roberts esot foršs vārds – galvenais, ka sākas ar skanīgo burtu r. Vārds dēlam bijis piemeklēts jau pirms viņa dzimšanas, tāpēc Dace par Robertu popularitāti uzzinājusi tikai vēlāk. "Ierakstīju "Googlē" un uzzināju, ka 2017. gadā tas bija populārākais vārds jaundzimušajiem," atzīst Dace. "Nesen uzzināju, ka arī pagājušajā gadā tas bija populārākais." Jauno vecāku izvēle šajā jautājumā gan neesot saistīta ar modes tendencēm vai astrologu skaidrojumiem par vārda nozīmi. Dace smej, ka varbūt tas pat ir slikti, ka dēla vārds ir tik populārs, jo nākotnē, iespējams, klasē būs pieci Roberti. "Taču galvenais, ka vārds pašiem patīk, tas ir skanīgs, un, mūsuprāt, piestāv dēlam," atzīst Dace.
Personvārdu pētnieka un teātra kritiķa Gunnara Treimaņa novērojumi grāmatā "Vārdu noslēpumi"
Sofija: Par sevi pārliecināta, necieš, ja kāds oponē viņas priekšstatiem vai iedomām. Taču izjūtas mainās ar tādu ātrumu kā filmā, kad kino kadri slīd bez mitas. Te var būt ļauna un naidīga, te izplūst nožēlā par savu nesavaldību.
Roberts: Emocionāls un racionāls, godīgs un gudrs, intelektuāls un arī izteikti romantisks. Attieksme pret visu nopietna, neatzīst ārišķības, toties uz sevi skatās no malas ar humoru. Necenšas pielīst, tāpēc Robertam jāsitas cauri dzīvei saviem spēkiem vien. Džentlmenis un labi iederētos Žoržas Sandas galerijā. Ikdienā prot ieraudzīt varavīksnes krāsas. Uz viņu var paļauties.
PMLP mājaslapā www.pmlp.gov.lv ir pieejama Personvārdu datu bāze, kurā ikviens interesents var uzzināt, cik personas reģistrētas Iedzīvotāju reģistrā ar konkrētu vārdu un iepazīties ar teātra kritiķa un personvārdu pētnieka Gunnara Treimaņa pētījumiem par vārda saistību ar personas rakstura īpašībām.