Trīs veidu noslēpumi, kas negatīvi ietekmē attiecības ģimenē  (1)

Ģimenes locekļi ir cilvēki, ar kuriem mūs vieno ne tikai bioloģiska, bet arī emocionāla saikne. Noslēpumi savukārt šo emocionālo saikni var palielināt vai sagraut.

Latviešu literārās valodas vārdnīcā "noslēpums" tiek definēts kā informācija, kuru nedrīkst izpaust. Savukārt "Oxford Dictionaries" šis vārds tiek definēts kā kaut kas, ko slēpj no citiem, ko citi nezina. Pāru un ģimenes terapeite Sāra Epsteina "Psihology Today" uzsver, ka ir divu veidu noslēpumi – tādi, kas var palielināt ģimenes locekļu emocionālo piesaisti un tuvību, un tādi, kas samazina savstarpējo uzticēšanos, rada nevajadzīgu stresu un kaunu.

Pirmajā grupā ietilpst tādi noslēpumi kā piemēram ģimenes iekšējie joki, kurus saprot tikai viņi, vai māsu un brāļu izdomāts alternatīvs sazināšanās veids, kas ļauj viņiem dalīties ar informāciju viens otram, bet ne vecākiem. Šāda veida noslēpumu saknes ir prieks, un tie rosina emocionālu tuvību. Savukārt otrajā grupā ietilpst tādi noslēpumi kā seksuāla vardarbība, krāpšana un fiziska vai emocionāla iespaidošana. Šādi notikumi visbiežāk tiek turēti noslēpumā, lai ģimeni pasargātu no kauna, apkārtējo nosodījuma un dažreiz arī no soda.

Terapeite izceļ trīs veidu noslēpumus un to, kā tie ietekmē ģimenes locekļu savstarpējās attiecības.

Tie ir noslēpumi, kurus no visiem pārējiem slēpj viens ģimenes loceklis. Šajā grupā tiek ieļauti arī tādi noslēpumi kā pusaudžu romantiskās attiecības, par kurām vecāki nav informēti, laulātā sānsoļi u.c Lielākoties individuālie noslēpumi rodas tāpēc, ka kāds ir pārkāpis ģimenē izvirzītos noteikumus. Cilvēki slēpj šādas lietas no citiem, lai izvairītos no sekām un, iespējams, arī tāpēc, lai pasargātu pārējos ģimenes locekļus no pārdzīvojumiem, uzzinot par notikušo.

Noslēpuma glabātājam šāda situācija var radīt nemitīgu stresu par to, ka kāds varētu atklāt to, ko viņš ilgi un pacietīgi un glabājis pie sevis. Savukārt pēcāk stress var pāraugt nemitīgās bailēs. Šīs sajūtas, visticamāk, ātrāk vai vēlāk pamanīs arī pārējie ģimenes locekļi, kā rezultātā viņi sapratīs, ka kaut kas nav kārtībā. Šī spriedze var radīt nomāktību, nesaskaņas un neizpratni ģimenes locekļu vidū, kas nebūt nav laimīgas un veselīgas ģimenes atslēga.

Ja ģimenes locekļi saprot, ka tu kaut ko turi noslēpumā, taču tu spītējies pretim un centies ieskaidrot pretējo, viņi var ķerties pie dramatiskiem soļiem. Piemēram, sievas var, vīram nezinot, lasīt viņa sarakstes, skatīties bildes un meklēt cita veida atklāsmi mīļotā telefonā. Vīri savukārt var pārmeklēt sievu somiņas, bet vecāki lasīt bērnu privātās dienasgrāmatas. Šāda iejaukšanās cilvēka personīgajā telpā nenāk par labu ne vienam, ne otram un grauj savstarpējo uzticēšanos.

Ģimenes noslēpums ir tāds, kuru zina vismaz divi ģimenes locekļi, taču tas netiek izpausts pārējiem ģimenes locekļiem. Piemēri var būt visdažādākie – tēvs, kurš tikai savai meitai paziņo, ka ir nolēmis iesniegt prasību par laulības šķiršanu, vecāki, kas slēpj dzimšanas dienas dāvanas no bērniem u.c.

Šāda veida noslēpumi ģimeni sadala divās grupās – tie, kuri zina, un tie, kuri ir atstāti neziņā. Sadalījums grupās savukārt nošķir ģimenes locekļus vienu no otra, veidojot robežas. Dažos gadījumos šāda veida robežu novilkšana ir nepieciešama, piemēram, dzimšanas dienas dāvanu slēpšanas gadījumā, jo tai seko labs iemesls – vēlme pārsteigt un iepriecināt. Šāds noslēpums ir īslaicīgs un balstīts un vēlmi radīt prieku.

Taču noslēpumi starp bērniem un vienu no vecākiem rada nesaskaņas, kas pāraug strīdos. Ja tēvs meitai ir izstāstījis, ka vēlas šķirties no viņas mātes, bet savu esošo sievu par šo lēmumu nav informējis, meita var just spriedzi, par to, ka viņai no savas mātes ir kaut kas jāslēpj. Tāpat bērnam var rasties sajūta, ka šis noslēpums ir licis viņam nostāties viena vai otra vecāka pusē. Tas var radīt nevajadzīgu spriedzi un stresu.

Ir arī reizes, kad visi ģimenes locekļi ir lietas kursā par kādu lietu vai notikumu, taču vēlas vai ir spiesti paturēt to pie sevis.

Dažos gadījumos šāda veida noslēpumi, piemēram, iekšējie joki vai tradīcijas, vieno ģimeni, bet ir arī situācijas, kurās tie rada gluži pretēju efektu, piemēram, ja runa ir par fizisko vai emocionālo vardarbību ģimenē, alkoholismu vai citām nopietnām problēmām.

Ģimenes kopīgie noslēpumi norobežo to no apkērtējiem. Dažkārt, lai paturētu noslēpumu, kādi no ģimenes locekļiem ir spiesti samazināt kontaktu ar draugiem, paziņām, skolas biedriem, kolēģiem un citiem cilvēkiem, no kuriem ģimene kaut ko slēpj. Tas kādam no ģimenes locekļiem var likt justies kā cietumā, un apgrūtināt ciešu kontaktu veidošanu ne tikai ar citiem cilvēkiem, bet arī vienam ar otru, jo noslēpums, kas bieži vien ir viena no svarīgākajām tēmām, kuru vajadzētu izrunāt, netiek pat pieminēts. Epsteina to dēvē par ģimenes "iesaldēšanu".

Cilvēki izdomā dažādus iemeslu, kāpēc šādus notikumus turēt noslēpumā. Izplatītākie no tiem ir, lai pasargātu sevi no apkaunojuma, apkārtējo nosodījuma un rīcības sekām. Dažas ģimenes uzsver, ka patur lietas noslēpumā, lai saglabātu privātumu.

Katrai ģimenei ir tiesības uz privātumu, un viņi paši var noteikt, ko stāstīt citiem, bet ko paturēt pie sevis. Taču ir jāpievērš uzmanība tam, kas ir šīs lietas, kuras tiek turētas tālāk no apkārtējo acīm. Lai nerastos pārpratumi un nepatīkamas situācijas, kas rezultējas ar nesaskaņām ģimenē, visiem tās locekļiem ir jāvienojas par privātuma politiku ģimenē un par to, ko drīkst, bet ko nedrīkst paturēt noslēpumā, uzsver terapeite.