Mammas pārdomas un atziņas pēc trīs bērnu laišanas pasaulē

Sieviete stāsta, ka, gatavojoties pirmā dēliņa piedzimšanai, ģimene pieturējās pie uzskata, ka viņam vajag visu jaunu – drēbītes, gultu u.c. Beigu galā pat daži apģērbi netika uzvilkti nemaz, jo bērni aug lielā ātrumā. Tas, ka katram bērnam obligāti vajag visu jauno, esot vecāku pieņēmums, jo viņas pieredze liecina, ka dēliem tīri labi pie sirds gājušas arī vecāko bērnu drēbes. Tāpēc, ja vecākus uztrauc, ka nepietiks līdzekļu, lai visu sapirktu, der apzināties, ka tas nemaz nav nepieciešams – ne zīdaiņa vecumā, ne arī pirmajos dzīves gados.

Reiz sievietei kāda paziņa esot jautājusi, kādos pulciņos bērni līdz četru gadu vecumam gājuši. Viņai nācies secināt, ka abi vecākie dēli paralēli vienu otram apmeklējuši pat ļoti dažādus pulciņus, sākot ar vingrošanu, peldēšanu un slēpošanu, beidzot ar mākslas stundām un muzikālajām nodarbībām. Taču trešo dēlu viņa tā "nenoslogoja" ar pulciņiem – viņš apmeklēja tikai futbolu. Saprotams, šādas nodarbības ir vajadzīgas, tās attīsta dažādas prasmes, kas noderēs nākotnē, bet tām nevajadzētu tik ļoti pārklāties. Starp citu, atvases arī savā starpā var aktīvi darboties, tādējādi pamācot un izklaidējot viens otru.

Vēl Reičela stāsta, ka līdz trešā dēla piedzimšanai viņai nebijis grūti iedomāties, ka vecāka meita būtu liels palīgs jaundzimušā kopšanā un mammas darbu atvieglošanā, taču viņai nekad nebija šķitis, ka tik izpalīdzīgi var būt arī dēli. Un šādas rūpes turpinājušās arī pēc tam, kad mazākais jau bija tik liels, piemēram, lai mācītos sasiet šņores. Vecākie dēli vienmēr viņu uzklausījuši un mierinājuši – gluži kā pieaugušie.

Jā, patiesi, mazāk haotiska! Jaunie vecāki parasti uztraucas – ja grūti iet ar divu bērnu audzināšanu, tad visam pa vidu vēl zīdainis situāciju noteikti nepadarīs vieglāku. Taču trīs bērnu mamma atceras, ka jaunākā bērna ienākšana ģimenē abiem vecākajiem parādīja, ka eksistē arī dzīve ārpus viņu vajadzībām. Bērni mēdz būt savtīgi vien tādēļ, ka ir nepieredzējuši, taču jaunāka māsas vai brāļa ienākšana ģimenē liek pārdomāt vēlmju un vajadzību atšķirīgumu. Viņas pieredzē beigu galā trešā bērna aura uz mājiniekiem atstāja nomierinošu efektu.

No otas puses – zīdainis prasa divtik lielu uzmanību, kā rezultātā cieš abi pārējie bērni. Viņa atceras, ka trešā bērna dēļ nevarējusi doties izbraukumos ar pārējiem puikām, kā arī apmeklēt konkrētus viņu pasākumus. Kā kompromiss tika nolemts, ka mamma lielākoties palika mājās ar jaunāko bērnu, bet tētis devās uz koncertiem, izrādēm, spēlēm u.c. Lai gan sākumā viņai šķita, ka spēs būt klāt visos bērniem svarīgos pasākumos, realitātē tā viss gan nebija.

Sieviete dalās pārdomās, ka audzināt trīs bērnus nav vienkārši, taču der paskatīties apkārt – ģimenēs ir arī pieci, septiņi un pat 10 bērni. Un visi ir paēduši, apģērbti un tiek skoloti. Viņasprāt, viena no galvenajām panākumu atslēgām ir plānošana, piemēram, jāveido maltīšu saraksti, jāievēro gulētiešanas režīms un tamlīdzīgi. Tāpat viņa uzsver, ka nevajag kaunēties prasīt palīdzību, jo bez tās dzīve būs manāmi sarežģīta. Ir vajadzīgs laiks, lai aprastu ar jauno situāciju, ka esi vecāks nevis diviem, bet trim bērniem, taču agrāk vai vēlāk visi vecāki ar to tiek galā un iezīmē savas ģimenes modeli.