Bērna pirmais muzeja apmeklējums: padomi un ieteikumi atpūtai februārī

Pirmais muzeja apmeklējums bērnam noteikti būs kaut kas jauns un līdz galam neizprotams. Cik vecu bērnu vest uz muzeju, lai tā apmeklējums būtu patīkams gan bērnam, gan vecākiem, gan apkārtējiem? Ģimenes psiholoģijas centra "Līna" psiholoģe Dace Melngalve uzskata, ka uz muzeju var vest arī pavisam mazu – gadu vai pusotru gadu vecu – bērnu. "Ja ģimenei muzeju apmeklēšana ir svarīga, tad kādā no reizēm var paņemt līdzi maziņo, lai viņš arī redz, ka tāda vieta eksistē. Protams, šāds apmeklējums būs ļoti atšķirīgs no ierastā. Tas noteikti būs ļoti īss un pakārtots bērna spējām – nebūs ilgas staigāšanas un lielas pētniecības, vairāk vispārēja iepazīšanās ar vietu," skaidro Melngalve. Viņa piebilst, ka iepazīstināt bērnu ar muzeju pasauli tik agrā vecumā nav nepieciešams, ja vien tā nav kā ģimenes tradīcija. Taču, ja tā ir, tad šāds kopīgs muzeja apmeklējums arī satuvinās ģimeni.

Svarīgi saprast, kāds ir mērķis šim pirmajam muzeja apmeklējumam. Melngalve iesaka vecākiem bērnu iepriekš iepazīstināt ar vārdu "muzejs" un ļoti vienkāršā valodā paskaidrot, kas tā par māju un kāpēc ģimene tādu apmeklē. Tomēr šāds muzeja apciemojums iespējams tikai tad, ja vecāki visu labi saplāno un nerēķinās ar to, ka mazais stundām skatīsies apkārt un visu pētīs. Ar tik mazu bērnu muzejā jābūt tik ilgi, kamēr viņš to spēj.

"Ja plānā ir vairāk kaut ko izpētīt un pārrunāt, tad trīs vai četri gadi būtu vecums pirmajam muzeja apmeklējumam. Tas, protams, atkarīgs arī no bērna – cik viņš var saprast to, ko viņam pastāsta, cik viņš pats savas pārdomas un sajūtas var izteikt vārdos. Šāda vecuma bērns būs arī tāds, kas noteikti jau labāk var noturēt uzmanību un kuram ir interese pievērsties vienai tēmai ilgāku laiku. Šis ir laiks, kad uz muzeju var iet mērķtiecīgāk – domājot, par to, ka mēs tagad darīsim to, ko parasti muzejā dara, nevis tikai līdzi paņemt," atzīst psiholoģe.

Domājot par bērna sagatavošanu pirmajam muzeja apmeklējumam, Melngalve teic, ka trīsgadniekam jau var paskaidrot vairāk. Piemēram, ja bērnu ved uz mākslas muzeju, var pateikt, ka "tur būs lielas telpas un bildes, uz kurām paskatīsimies, varēsi pateikt, kuras tev labāk patīk un es pateikšu, kuras man labāk patīk". Ja tas ir dabas muzejs, tad var izstāstīt, ka tur būs dzīvnieku veidoli vai spēļu dzīvnieki.

Melngalve atzīst, ka vislielākā gatavošanās šādā situācijā ir tieši pieaugušajiem, jo būtu ļoti labi plānot muzeja apmeklējumu, domājot par to, kāds ir bērns. Ja bērns ir lielāks un nav tik ātri nogurdināms, jebkurā gadījumā trīs, četru gadu vecumā spēja noturēt uzmanību nav ļoti liela. Psiholoģe iesaka muzeja apmeklējumu dalīt daļās, lai aktivitātes būtu dažādas un lai bērnam nebūtu visu laiku jāskatās tikai uz gleznām vai zvēriem. "Proti, kaut kādu daļu laika veltīt vienai lietai – ekspozīcijas apskatei –, tad ieplānot laiku atpūtai rotaļu stūrītī, ja muzejā tāds ir. Trīsgadnieks vai četrgadnieks var uz kādu brīdi iziet arī ārā un pēc tam mēģināt iet atpakaļ paskatīties kaut ko citu. Pēc paša bērna varēs redzēt, vai viņš ir gatavs darboties tālāk," saka Melngalve.

Divu dēlu mamma un bloga "Viens plus viens" autore Laura Grēviņa piekrīt uzskatam, ka mazo ar muzejiem var sākt iepazīstināt jau no pusotra gada vecuma. Arī viņas dēli, kuriem šobrīd ir pieci un divi gadi, pirmo reizi devās uz muzeju aptuveni šādā vecumā. Grēviņa atzīst, ka jaunāko dēlu sanācis vest vēl ātrāk, ņemot viņu līdzi, kad uz kādu no muzejiem tika vests lielais brālis.

Vieni no pirmajiem muzejiem, kurus Grēviņas dēli apmeklēja, bija Latvijas Dabas muzejs un Latvijas Dzelzceļa vēstures muzejs. "Iemesls tam gluži vienkāršs – nezinu nevienu mazu bērnu, kurš nebūtu sajūsmā par vilcieniem vai dzīvniekiem. Dabas muzejs ir plašs, tāpēc pašiem mazākajiem sākotnēji, iespējams, pilnīgi pietiek ar pirmā un otrā stāva apskati, jo visu muzeju rūpīgi izstaigāt arī ir diezgan nogurdinoši. Turpretī Dzelzceļa muzeja mērogs ir piemērots arī mazākiem bērniem," atzīst dēlu mamma.

Pirms pirmās muzeja apmeklējuma reizes viņa neko daudz vecākajam dēlam nestāstīja. "Pateicu, ka dosimies uz muzeju, un pieminēju muzeja tematiku, kas tajā brīdī dēlam bija aktuāla, līdz ar to automātiski radās interese to apmeklēt, sākotnēji īsti neapzinoties, kas tas muzejs tāds ir," stāsta Grēviņa. Pati tam gatavojusies, tikai un vienīgi apzinoties, ka būs nepieciešama pacietība un būs jāpielāgojas bērna tempam. "Pirmais muzeja apmeklējums bija daudz veiksmīgāks nekā pirmais kino apmeklējums. Domāju, tas tādēļ, ka muzejā bērns visu var apskatīt savā tempā un nav obligāti jāapskata visi eksponāti. Tāpat, piemēram, Dabas muzejā ir arī aptaustāmi eksponāti, kas patiesībā ir īpaši svarīgi maziem bērniem," uzsver Grēviņa. Viņa iesaka jo īpaši padomāt par šo aspektu, izvēloties pirmo muzeju: "Nav jēgas ar divgadnieku doties uz muzeju, kurā neko nedrīkst aiztikt. Tad var nākties vilties gan bērnam, gan vecākiem, jo, protams, ka mazie grib arī šo to aiztikt ar rokām, bet ne visos muzejos to drīkst."

Lauras Grēviņas piecu muzeju, kas piemēroti apmeklējumam ar mazu bērnu, topā iekļuvis Latvijas Nacionālais mākslas muzejs, Latvijas Dabas muzejs, Latvijas Dzelzceļa vēstures muzejs, kā arī Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs un Rīgas Motormuzejs. Piedāvājam nelielu ieskatu šo muzeju aktualitātēs februārī.

Latvijas Nacionālais mākslas muzejs (LNMM) kopš tā atvēršanas pēc renovācijas 2016. gadā ir visvairāk apmeklētais muzejs Latvijā. Varētu šķist, ka gleznu apskatīšana nav tā interesantākā nodarbe bērniem, taču patiesībā LNMM piedāvā daudz un dažādus veidus, kā izklaidēt gan lielus, gan pašus mazākos muzeja apmeklētājus. Par ģimenēm ar bērniem interesējošām aktualitātēm februārī stāsta LNMM Komunikācijas nodaļas vadītāja Annija Sauka.

"Šobrīd viens no apjomīgākajiem projektiem ir izstāde "Portrets Latvijā. 20. gadsimts. Sejas izteiksme", kas notiek līdz 24. februārim. Šī izstāde ir viens no simtgades projektiem, un tā vienlaicīgi notiek gan LNMM galvenās ēkas Lielajā zālē, gan izstāžu zālē "Arsenāls", un arī Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejā. Pašiem mazākajiem muzeja apmeklētājiem mums ir programma "Mazie mākslas pētnieki: Telpiskie portreti", kas ir domāta pirmsskolas vecuma bērniem," informē Sauka. Nodarbību laikā mazākie muzeja apmeklētāji iepazīstas ar portretiem izstādē un to autoriem, attēlotos personāžus vēlāk dziļāk pētot bibliotēkā pieejamajās mākslas attēlu grāmatās. Nodarbību papildina neliela tematiska radošā aktivitāte. Pasākums notiks 14. februārī, nepieciešama iepriekšēja pieteikšanās, jo vietu skaits ir ierobežots.

Tāpat ģimene, nākot uz izstādi "Portrets Latvijā", muzeja informācijas punktā bezmaksas var saņemt izstādes ceļvedi ar iespēju savā mobilajā lietotnē noklausīties daudzu portretos redzamo personību balsis. "Tie ir īsi audio ieraksti no Latvijas Radio arhīva. Bērns var gan skatīties uz gleznu, gan noklausīties kādu īpašu citātu, ko teicis tajā redzamais cilvēks," skaidro LNMM pārstāve.

Galvenajā ēkā vienmēr pieejami arī pastāvīgie piedāvājumi bērniem, kas nav saistīti ar nevienu konkrētu izstādi. "Vienmēr ir iespēja muzeja Informācijas punktā saņemt ģimenes somu, kas ir ļoti populārs produkts, jo to ģimenes var saņemt bez maksas. Uz muzeja apmeklējuma laiku tiek iedota maza mugursoma, kurā ir daudz dažādu uzdevumu, kas pārsvarā ir orientēti uz attīstošu un taktilu pieredzi," pauž Sauka. Pētot somas saturu, mazie apmeklētāji gūst pirmos priekšstatus par mākslas valodu un tiek iedrošināti tuvāk aplūkot detaļas. Ar spēlēm darboties var bērni jau no divu gadu vecuma, savukārt vecākiem soma piedāvā vērtīgi un izzinoši pavadīt laiku kopā ar bērniem, veidot kopīgas sarunas un gūt jaunus iespaidus mākslas iepazīšanas procesā.

Pastāvīgs piedāvājums LNMM ir arī muzeja 3. stāva Detektīvkarte. Ar tās palīdzību ikvienam ir iespēja piedalīties astoņās aizraujošās detektīvoperācijās, atrisināt detektīvuzdevumus un satikt muzeja slavenību. Detektīvkarte ir izzinoša spēle jaunākā skolas vecuma bērniem ar mērķi aizraujošā veidā, patstāvīgi – bez skolotāja vai muzeja gida palīdzības – iepazīt LNMM kolekcijas darbus, to tapšanas aizkulises un noslēpumus, mākslinieciskos paņēmienus, stilus un mākslas procesus. Detektīvkarti var saņemt LNMM kasē, informācijas punktā un pie muzeja gidiem.

"Es un māksla I" ir programma ģimenēm ar bērniem no četru līdz desmit gadu vecumam. Tā piedāvā iepazīt mākslu tuvāk caur bērna personisko pieredzi. Muzeja pastāvīgās ekspozīcijas un izstāžu darbi nodarbību laikā kļūst par izpētes objektu un tēmu zīmēšanas uzdevumiem. Šādi – skatoties, domājot, zīmējot – iespējams vairāk uzzināt par mākslas tapšanas procesu, mākslas darbu iekšējo struktūru, autoru personībām un laika kontekstu. Nodarbību struktūru veido pedagoga stāstījums par dienas tēmu un ar to saistīts zīmēšanas uzdevums – kopija, brīvā interpretācija vai radošs darbs, ko nosaka izvēlētās tēmas specifika. Nodarbības vada māksliniece un muzejpedagoģe Diāna Dimza-Dimme. Nodarbības notiek sestdienās pulksten 12–15, līdzi jāņem eļļas pasteļa krītiņi.

"Dabas muzejā tiešām ir daudz ko pētīt gan mazākiem, gan lielākiem bērniem. Pašiem mazākajiem sajūsmu izraisīs dzīvnieku un putnu eksponāti, muzejā ir arī dažādi aptaustāmi eksponāti un spēles. Tāpat var uzzināt daudz jauna par dažādiem procesiem dabā: ieskatīties mikroskopā, atvērt dažādus lodziņus un citos veidos interaktīvi," saka divu dēlu mamma Laura Grēviņa.

Latvijas Dabas muzejs no oktobra līdz maijam katra mēneša 1., 2. un 3. sestdienā no pulksten 11 līdz 15 aicina apmeklēt īpašas ģimeņu nodarbības par dabas tēmām kopā ar muzejpedagoģi Eleonoru Zuimaču. Nodarbību tēma februārī – garākās upes un lielākie ezeri pasaulē. Uz nodarbībām iepriekš jāpiesakās, tās notiek gan latviešu, gan krievu valodā.

Tāpat katra mēneša pēdējā sestdiena Dabas muzejā ir veltīta jaukam ģimeņu pasākumam – Ģimenes dienas. Katru mēnesi tās tiek veltītas atšķirīgam tematam, un 23. februārī ģimenes dienas temats būs "Mamuti". Dabas muzeja speciālisti būs sarūpējuši uzdevumus un radošas aktivitātes par milzīgajiem ziloņiem – mamutiem. Vispiemērotākā auditorija ir ģimenes ar bērniem vecumā no pieciem līdz 12 gadiem, taču aicināts piedalīties ir ikviens. Šim pasākumam iepriekšēja pieteikšanās nav nepieciešama.

Laura Grēviņa par Dzelzceļa muzeju izsakās šādi: "Šis muzejs vilina bērnus, jo te ir viss par un ap vilcieniem! Vilcieni ir gan iekštelpās, gan ārā, un, ja paveicas, pa tiem var arī pastaigāties. Ir tikai viens "mīnuss" – bērnus no šī muzeja ir gandrīz neiespējami pierunāt doties prom."

Dzelzceļa muzeja ekspozīcijas atrodamas ne tikai Rīgā, bet arī Jelgavā. Tās sniedz ieskatu dzelzceļu vēsturē Latvijā un lepojas ar plašāko platsliežu ritekļu kolekciju Baltijā. Apmeklējot muzeju, var gūt ceļojuma sajūtas, uzzināt, kā vada vilcienu kustību un kā darbojas dažādas ierīces.

Šis muzejs ir bērniem piemērots tāpēc, ka atrodas svaigā gaisā, Juglas ezera krastā. "Labos laikapstākļos noteikti iesaku doties tieši uz šo muzeju. Bērni varēs kārtīgi izstaigāties, izskraidīties, tajā pašā laikā uzzinot daudz jauna par mūsu senču dzīvi," teic Laura Grēviņa.

Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs ir Latvijā dzīvojošo tautu dzīvei un vēsturei veltīts muzejs, kurā var apskatīt Latvijas zemnieku ēkas un sadzīves priekšmetus no 17. gadsimta beigām līdz 20. gadsimta 30. gadu beigām.

10. februārī no pulksten 12 līdz 16 muzejā notiks Meteņu dienas svinības, kur ģimenes ar bērniem aicinātas piedalīties dažādās darbnīcās, kas saistītas ar ziemas darbiem. Būs arī maskošanās un danči kopā ar folkloras grupu, kā arī bērni varēs doties izjādē ar zirgu.

Muzeja pārstāve Harita Maniņa aicina ģimenes gan 10. februārī, gan jebkurā citā dienā ņemt līdzi ragaviņas un ļauties ziemas priekiem muzeja teritorijā.

"Viens no interaktīvākajiem muzejiem manā topā. Man jau šķiet, ka nav bērnu, kuri būtu vienaldzīgi pret dažādiem auto, autobusiem un ugunsdzēsēju mašīnām," stāsta Grēviņa.

Muzeja ekspozīcija veidota kā interaktīvs stāsts par unikāliem spēkratiem, ievērojamām personībām un nozīmīgākajiem notikumiem auto un cilvēces vēsturē. Muzeja apmeklētāji var gan paši izbraukt Biķernieku trasi simulatorā, gan interaktīvos ekrānos uzzināt visu par apkārtesošajiem spēkratiem, gan protams, izsekot auto attīstībai un vēsturei.

Motormuzejā atrodamas izklaides dažāda vecuma bērniem – iespējams piedalīties trases automodelisma pulciņā, tehniski radošajās nodarbībās un pat iegūt velosipēda vadītāja tiesības. Gados jaunākajiem muzeja apmeklētājiem piemērota ekskursija gida pavadībā par autobūves vēsturi un tās attīstību. Tāpat viscaur ekspozīcijai bērniem pieejamas interaktīvās darba stacijas, atpūtas zonas ar dažādām spēlēm, kā arī bērnu spēļu stūrītis.