Daži no mums vispār neko neatceras par savu bērnību – ne labu, ne sliktu. Iespējams, šāda aizmāršība ir sevis pasargāšana no pagātnes? Un, vai šādā gadījumā ir jācenšas atgriezt zaudētās atmiņas?
"Brālis ar prieku stāsta par to, kā mēs cēlām štābiņu vasarnīcā, atceras mūsu strīdus, kā mēs turējām noslēpumā no vecākiem to, ka pabarojām klaiņojošu suni... Man nav nevienas bērnības atmiņas," brīnās 34 gadus vecā Elizabete, kura ar jautājumu vērusies psihologu veidotajā portālā "Psychologies".
Psihofiziologs Jurijs Grinčenko atgādina, ka galvas smadzenes fiksē visu, kas ar mums notiek: "Šī informācija turpina krāties un nekur nepazūd". Kāds tad ir iemesls šai "amnēzijai"?
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
