Trīs mīti par pārkāpumiem internetā jeb Kāpēc par upuri var kļūt ikviens

Kādi vēl ir izplatītākie mīti par pārkāpumiem internetā un, kādi droša interneta lietošanas pamatprincipi jāievēro, lai tajos neiekristu, skaidro eksperte.

Latvijas Drošāka interneta centra un pētījumu aģentūras "Norstat Latvija" kopīgi veiktā aptauja apstiprina, ka cilvēkiem trūkst zināšanas par to, kādās vietnēs iespējams saskarties ar nelegālu saturu vai nokļūt neapskaužamā situācijā. Centra pieredze rāda, ka ar nelegālu saturu, piemēram, mēģinājumiem īstenot dažādas finanšu krāpšanas shēmas, savstarpējā saziņā izteiktiem draudiem un šantāžai vai paustiem pazemojošiem, naidpilniem komentāriem, kā arī pornogrāfiska rakstura materiāliem bez izvietotiem 18+ brīdinājumiem iespējams saskarties visur.

Aptaujā 28 procenti respondentu norāda, ka tikai dažreiz e-pastā var manīt minētos pārkāpumus. Patiesībā e-pasts ir viena no izplatītākajām platformām, ar kura starpniecību tiek izsūtīti vīrusi, apkrāpti cilvēki, nozagtas vai uzminētas paroles, taču interneta lietotāji to uzskata par drošu un aizsargātu vidi.

Ļoti bieži vecāki, zinot, ka bērni spēlē dažādas tiešsaistes spēles, jūtas par viņiem droši, nenojaušot un nepievēršot uzmanību tam, ka arī spēļu platformas ir pakļautas nelegāla satura un dažādu pārkāpumu riskam. Arī centra veiktā aptauja apstiprina, ka liela daļa interneta lietotāju (31 procents) nezina, ka visbiežāk ar nelegālu saturu vai pārkāpumiem var saskarties tieši šeit.

"Esam saņēmuši ziņojumus par to, ka kāds cits spēlētājs, izliekoties par spēles administratoru, piedāvā nokļūšanu nākamajā spēles līmenī tikai pēc tam, kad bērns ir veicis atkailināšanos. Ja bērns piekrīt izvirzītajām prasībām, process var tikt slepus nofilmēts un cietušais nonāk neapskaužamā situācijā. Bērnus šantažē, liekot veikt citas seksuāla rakstura darbības," stāsta Katkovska.

Šādos gadījumos būtiska ir bērna un vecāku savstarpējā uzticība un sadarbība, lai bērns, pirmkārt, sāktu par pieredzēto runāt. Nākamais solis ir ziņošana par notikušo, lai problēmu varētu atrisināt un varmāku apturēt. Kā viena no iespējām ir ziņot anonīmi, izmantojot Drossinternets.lv mobilo lietotni. Eksperti, saņemot ziņojumu, smagākajos gadījumos iesaistīs Valsts policiju. Ir arī situācijas, kurās, konsultējoties ar droša interneta lietošanas ekspertiem, iespējams tikt galā pašu spēkiem vai situāciju novērst, iesaistot konkrēto interneta platformu.

Lai gan aizdomīgi e-pasti no trešajām pasaules valstīm vai reklāmas, kuras aicina ātri un vienkārši nopelnīt naudu, ir krāpnieku paņēmieni, no kuriem jāuzmanās, Drossinternets.lv pieredzē krāpšanas shēmas bieži tiek īstenotas arī savstarpējās saziņas lietotnēs.

Nereti kādā no sociālo mediju platformām lietotāju uzrunā persona, kura vēlas iepazīties un, iegūstot lietotāja uzticību ar romantisku tekstu palīdzību, sarakste rezultējas privātu un bieži vien pikantu bilžu apmaiņā. Tiklīdz saņemts nepieciešamais materiāls, sākas šantāža un naudas izspiešana, kā arī atklājas, ka persona otrpus ekrānam nav tā, par ko izliekas.

"Šantāžas gadījumos nedrīkst piekrist krāpnieka izvirzītajām prasībām, jo izspiešana turpināsies tikmēr, kamēr cietušais sniegs to, kas tiek pieprasīts. Vienmēr ir nepieciešams pārbaudīt, vai persona ir tā, par kuru izliekas, kā arī iepazīšanās sākumposmā nevajadzētu sniegt informāciju par savu labklājības līmeni. Ja cietušie nezina, kā rīkoties, vai lietotāju māc šaubas par personas patiesumu, mēs sniedzam konsultācijas, lai risinātu nepatīkamo situāciju, un nepieciešamības gadījumā iesaistām arī Valsts policiju. Galvenais ir nekautrēties un meklēt palīdzību, nevis pieņemt notikušā apstākļus. Ir jāziņo arī sociālo tīklu platformām par kontiem, kuros darbojas krāpnieki. Iespējams tieši jūsu ziņojuma dēļ krāpnieku profils tiks izdzēsts un necietīs citi cilvēki," norāda Katkovska.

Lai gan sociālie mediji un savstarpējās saziņas lietotnes ir ikdienas rīki jauniešu un bērnu vidū, vēl arvien tiek reģistrēti gadījumi, kuros gan bērni, gan vecāki neapzinās, cik viegli ir nokļūt nepatīkamā situācijā. Piemēram, nepilngadīgas meitenes izvēlas sevi filmēt vannošanās laikā, izmantojot "live" funkciju, neapzinoties, ka šis materiāls ir pieejams visiem interneta lietotājiem. Lai gan šķiet, ka, pārtraucot filmēšanu, problēma tiks atrisināta, izrādās, ka materiāls nekur nepazūd.

Diemžēl sociālie mediji un savstarpējās saziņas lietotnes ir arī platformas, kurās bērni visbiežāk tiek emocionāli pazemoti vai tos uzrunā nepazīstamas personas. Kibermobings ir viens no mūsdienu digitālās pasaules ēnas pusēm, bet arī ļauni komentāri vai publicēto bilžu mākslīga izkropļošana bērnus ietekmē daudz lielākā mērā, nekā varētu šķist. Riebīga piezīme vai apsaukāšana klātienē tikai izskan, bet komentārs, sarakste vai izkropļotā bilde saglabājās un konstanti bērnam atgādina par pazemojumu. Tāpat arī centra pieredzē sociālie mediji ir vieta, kur nepazīstamas personas uzrunā bērnus, mudinot uz seksuāla rakstura darbībām vai arī terorizējot ar seksuāla rakstura piezīmēm.

Visiem šiem gadījumiem ir dažādas sekas, no kurām cieš gan pieaugušie, gan bērni, tāpēc Drossinternets.lv aicina ziņot par pārkāpumiem internetā vai saņemt konsultāciju mobilajā lietotnē "Drošs Internets".

"Drošs Internets" mobilā lietotne ir Latvijas Drošāka interneta centra izstrādāts atbalsta instruments, ar kura palīdzību iespējams ziņot par pārkāpumiem internetā vai saņemt konsultāciju. Lietotni iespējams lejupielādēt šeit un šeit.

Lūk, kampaņas video!

Latvijas Drošāka interneta centra un pētījumu kompānijas "Norstat Latvija" pētījums par interneta lietotāju pieredzi, saskaroties ar pārkāpumiem interneta vidē, tika veikts 2018. gada nogalē. Aptaujā piedalījās 711 respondenti vecumā no 18-65 gadiem.