No kendamām līdz spineriem: populāro rotaļlietu fenomens  (9)

Jau aptuveni gadu gandrīz ikkatra skolēna mājās ir atrodama rotaļlieta, ko dēvē par kendamu. Par šīs rotaļlietas eksistenci zina lielākā daļa Latvijas skolēnu. Taču pirms kendamu popularitātes viļņa bērnu rokas un prāti bija aizņemti ar spineriem, fidžetstikiem jeb mokuru un staipīgajām gļotām jeb slimiem. Tāpat ikviens reiz ir gribējis tikt pie sava hoverborda jeb levitācijas dēļa.

Bērnu veselības centra psiholoģe Ineta Kona skaidro, ka bērniem, īpaši skolas vecumā, ļoti aktuāls ir bara instinkts – ja vienam ir, tad citiem arī vajag. Tāpat nevar arī noliegt vēlmi izcelties un iederēties.

Kona stāsta, ka bērnus bieži vien piesaista rotaļlietas, kas palīdz viņiem savā starpā sacensties, kas sevišķi svarīgi ir puišiem. "Ja kāds tepat Latvijā izgudrotu ko tādu, kas ir uz sacensību vērsts, pieprasa piepūli un ir intriģējošs, tad viņam bizness ietu no rokas," domā psiholoģe. Tam piekrīt arī rotaļlietu veikala "XS Rotaļlietas" pārstāvis Edijs Kriķis: "Domāju ka bērni, jaunieši arī mūsdienās labprātāk izklaidējas komunicejot un sacenšoties reālā laikā un telpā, ja vien viņiem to ļauj un rada azartu. Ir iespēja apmainīties prasmēm, trenēties un pavadīt forši laiku." Kona min arī to, ka bērniem patīk rotaļlietas, kas sniedz viņiem mirkli atslodzes stundu laikā.

"Latvijā ļoti izteikts ir upura sindroms – bērniem trūkst radošas pieejas laika kavēšanā, tāpēc viņi izmanto dažādas rotaļlietas," uzsver psiholoģe. Viņa piebilst, ka bērniem jau vairākās paaudzēs nav iemācīts vienkārši relaksēties. Pat atpūtas brīžos viņiem ir nepieciešama kāda nodarbe.

Psiholoģe gan uzsver, ka ir atšķirība starp to, kāpēc bērns vēlas šo rotaļlietu, un to, kāpēc vecāki to nolemj iegādāties. Viņa uzsver, ka ir bērni, kuri vecāku mīlestību pret viņiem mēra tajā, vai tiks nopirkts kārotais: "Bērni paši to neapzinās, bet dažreiz viņiem veidojas uzskats – ja tu man nopirksi šo, tātad tu mani mīli." Savukārt ir vecāki, kas nopērk kādu rotaļlietu, lai kompensētu to, ka viņi dažādu iemeslu dēļ nepavada tik daudz laika kopā ar savu atvasi.

Lai arī kāds būtu vecāku iemesls rotaļlietas iegādei, nevar noliegt, ka dažas no viņām bērni vēlas vairāk nekā citas. Kriķis skaidro, ka rotaļlietas kļūst populāras dažādu iemeslu dēļ, bet galvenie no tiem ir, ja rotaļlieta ir balstīta uz kādu multfilmu vai kino. Tāpat nedrīkst aizmirst arī par spēcīgu mārketingu un reklāmām, kurāmm ir liela ietekme tieši uz bērniem.

Jāatzīst, ka dažas lietas savu slavas stundu piedzīvojušas tikai dažus mēnešus un tad ātri atkal noliktas plauktā pie pārējām rotaļlietām, savukārt citas kalpojušas par bērnu galveno izklaidi ilgāku laiku. Taujājot, kāpēc rotaļlietas zaudē savu popularitāti, Kona atbild, ka tā visbiežāk notiek ar tām rotaļlietām, kas nav pietiekami funkcionālas. Piemēram, spineru "vilnis" Latviju pāršalca milzu ātrumā, bet tikpat ātri arī pierima. "Bērniem ar laiku vienkārši kļuva garlaicīgi, jo daudzām rotaļlietām trūkst interesanta un praktiska pielietojuma," skaidro psiholoģe. Viņa piebilst, ka arī pašiem bērniem trūkst radošuma un iztēles, kā citādi nopirkto rotaļlietu izmantot. Jāpiemin arī, ka mūsdienās bērniem pieejams tik daudz mantu, ka viņiem zūd piesaiste tām. Tāpat arī rotaļlietu mode mainās ļoti strauji, bet bērnam vienmēr vajag jaunāko un populārāko.

Lūk, dažas no pēdējo gadu pieprasītākajām rotaļlietām un to uzvaras gājiena skaidrojumi!

Staipīgās gļotas jeb mīkstais plastelīns, kas ir nopērkamas lielākajos rotaļlietu veikalos, arī reiz ir piedzīvojušas popularitātes vilni. Līdzīgi kā spineris, arī šī rotaļlieta var vecākiem šķist bezjēdzīga, taču bērni domā citādi. Slims ir pieejams košās krāsās, un tam ir interesanta tekstūra, kas ļauj to kārtīgi izmīcīt rokās. Tās ir lipīgas un staipīgas gļotas, ka veidotas, sajaucot nātrija borātu ar ūdeni, informē portāls "Independent". Tam ir bieza, līmei līdzīga struktūra.

Staipīgās gļotas ir pieejamas ne tikai košās krāsās – zaļā, sarkanā, rozā, dzeltenā un daudzās citās, bet arī pildītas ar dažādiem mošķiem. Piemēram, veikalos slims ir nopērkams arī ar plastmasas zirnekļiem, kas iestrādāti staipīgajās gļotās.

Slima jeb staipīgo gļotu nosaukums jau pasaka priekšā, ka šo rotaļlietu iespējams izstiept, kā un cik garu vien sirds kāro. Pēcāk tā atkal ieņem sākotnējo formu. Taču tas nav plastilīns, no kura var izveidot stingru formu, gluži otrādi, taču, neskatoties uz to, bērni to ir atzinuši par aizraujošu rotaļlietu. Portālā "LSM" minēts, ka šāda veida rotaļlietas ir noderīgas bērnu roku sīkās motorikas attīstībai. Savukārt roku mazo muskuļu trenēšana palīdz attīstīt to smadzeņu daļu, kas atbild par runu un rakstītprasmi.

"YouTube" var atrast neskaitāmi daudz video, kuros redzams, kā jaunieši dažādos veidos spēlējas ar "slime". Populārākos no tiem ir noskatījušies pat vairāki desmiti tūkstošu cilvēku.

Kendama ir tradicionāla japāņu koka rotaļlieta, kuras saknes meklējamas jau 18. gadsimtā, – pie koka kāta (kena) striķī iesieta bumbiņa (dama), kas piestiprināta rokturim ar divām bļodiņām, no kurām viena ir mazāka, bet otra lielāka, un smaili. Tā attīsta balansu, kā arī veicina acu un roku koordināciju un refleksu attīstību. Pasaulē tā populāra kļuvusi aizvadītajā desmitgadē, bet Latvijā – pēdējā gada laikā. Skolotāji un vecāki uzsver, ka spēle radījusi pozitīvu efektu – šobrīd daudzi jaunieši telefona vai datora ekrāna vietā izvēlas kendamu.

Ar kendamas palīdzību var veikt dažādus trikus, kas padara šo spēli aizraujošu gan pieaugušajiem, gan bērniem. Tos veic dažādās variācijās, žonglējot bumbu kādā no trim kausiem vai uzdurot to uz kena smailes. Daudzi triki tapuši, iedvesmojoties no reiz jau populārām rotaļlietām, piemēram, jo-jo un diablo.

Gluži kā ar daudzām citām rotaļlietām, arī ar kendamu jābūt uzmanīgiem. Latvijas Radio raidījumā "Ģimene studija" divi jaunieši, kas ikdienā aktīvi taisa trikus ar kendamu, nesen skaidroja, ka paši vairākas reizes neuzmanības dēļ ir uzsituši sev zilumus zem acīm.

Kendama palīdz jauniešiem socializēties. To raidījumā "Ģimenes studija" uzsver arī "Brain Games" spēļu izstrādātājs Jānis Grunte: "Kendamai ir daudz labu īpašību, no kurām viena no labākajām ir tā, ka bērni komunicē savā starpā, nevis sēž telefonā un ik pa laikam viens otram parāda "kaķu video". Šeit mēs viens uz otru skatāmies un rādām, ko jaunu esam iemācījušies."

Latvijā ar kendamu visvairāk aizraujas skolēni dažādos vecumos, taču citviet pasaulē ar to nodarbojas arī pieaugušie. Ja sākumā kendama tika uztverta kā kārtējā rotaļlieta, tad šobrīd tā, pateicoties kendamu entuziastam Latvijā Ingum Rutulim, ir kļuvusi par pamatu nopietnam sporta veidam. Viņš ir atvēris pats savu kendamu veikalu un rīko dažādus turnīrus, kuros var piedalīties jebkurš kendamu mīlošs jaunietis. Ir valstis, kur jaunieši ar kendamas spēli nodarbojas profesionālā līmenī, piedalās sacensībās un pat pelna iztiku. Viens no viņiem ir arī Kūpers Edijs no ASV, kurš ir viens no ASV ražotāja "Sweet Kendamas" profesionālās komandas pārstāvjiem. Viņš LTV raidījumam "Panorāma" atklāja, ka patiesi ir pārsteigts par to, ka kendamas Latvijā ir ieguvušas tik lielu popularitāti. Kūpers prognozē, ka kendama no Latvijas nepazudīs tik ātri, kā tas noticis ar citām popularitāti guvušām spēlēm.

Nav skaidrs, cik Latvijā varētu kendamas spēlētāju, bet zinātāji min 20 līdz pat 25 tūkstošiem kendamas spēlētāju. Kendamas cenas ir ļoti dažādas, sākot no 10 līdz pat 100 eiro. Cena atšķiras atkarībā no dizaina, modeļa un izgatavošanas materiāla. Kendamas pieejamas visdažādākajās krāsās. Tām ir arī dažādi modeļi.

Rīgā ir vairākas skolas, kurās kendama ir aizliegta. Viena no tām ir arī Valda Zālīša pamatskola, kur aizliegums pastāv skolēnu gūto traumu dēļ. "Mēs neuzskatījām par mērķtiecīgu gaidīt brīdi, kad būs patiešām nopietna trauma. Mums bija arī viena vecāka ziņojums par to, ka trauma ir bijusi pietiekami nopietna, lai bērns dienas otrajā daļā neapmeklētu treniņus un slikti justos. Mēs arī paši skaidri redzējām, ka bija kārtīgs zilums pie acs," radījumam "Panorāma" stāsta Rīgas Valda Zālīša sākumskolas direktora vietniece Agrita Pauliņa. Par iespējamu aizliegumu tiek diskutēts arī novadu skolās, piemēram, Carnikavā.

Savukārt Patērētāju tiesību aizsardzības centra Preču un pakalpojumu uzraudzības departamenta direktore Linda Rinkule skaidro, ka šī spēle nav apdraudējums, raugoties no tā, ko nosaka spēkā esošais regulējums drošības jomā. Protams, traumu var gūt, ja neuzmanīgi rīkojas ar šīm rotaļlietām.

Kamēr ir skolas, kas saviem skolēniem aizliedz spēlēties ar kendamu, citās šādu jauniešu nodarbi atbalsta. Pozitīvs viedoklis par skolēnu jauno aizraušanos ir, piemēram, Andreja Pumpura Rīgas 11. pamatskolas darbiniekiem. "Klase interesējas, meklē jaunas metodes, kā arī sacenšas savā starpā. Šī kustība veicina arī smadzeņu darbību, uzlabo viņu domāšanu, tāpēc man liekas, ka tas ir forši. Viņi dalās. Nav tā, ka spēlē tikai tas, kuram pieder. Un laiks tiek aizņemts, nevis sēž telefonos," raidījumam "Panorāma" stāsta 6. klases audzinātāja Ilze Bērziņa.

Savukārt spineris ir ierindots 2017. gada populārāko rotaļlietu sarakstā. Valsts valodas centrs uzsver, ka "fidžetspineris" latviski būtu saucams par virpināmo jeb grozāmgrābsli. Tas ir neliels vienas rokas pirkstos turams objekts ar gultni pa vidu, kas ļauj to ar nelielu piepūli griezt ap savu asi. Spineris var būt ražots no visdažādākajiem materiāliem – plastmasas, metāla un pat koka. Tāpat tam ir visdažādākās formas un krāsas. Ir pieejamas arī versijas ar mirgojošām LED lampiņām, kuras Patērētāju tiesību aizsardzības centrs parauga testēšanas laikā atzina par nedrošām, proti, no rotaļlietas atdalās bateriju nodalījuma detaļas un tādējādi kļūst pieejamas tajos esošās baterijas, kuras, nejauši norijot, var radīt nopietnus barības vada, kuņģa, zarnu un centrālās asinsrites bojājumus. Vairāk par to lasi šajā rakstā.

Rotaļlietas galvenā funkcija ir mazināt emocionālo spriedzi, uzlabot koncentrēšanās spējas, mazināt stresu un trauksmi. Tāpat virpināmo ražotāji sola, ka palīdzēs attīstīt radošumu. Taču sākotnēji šī rotaļlieta tika paredzēta stresa noņemšanai bērniem ar autismu un uzmanības deficītu. To jau 1993. gadā izgudroja ķīmijas inženiere Katrīne Hetingere. Kā sieviete atklāj portālam "The Guardian", viņa šo rotaļlietu izgatavojusi, lai spēlētos ar savu septiņus gadus veco meitu. Ķīmijas inženiere tolaik pati cieta no autoimūnas slimības, kuras viens no simptomiem bija muskuļu vājums, kā rezultātā viņa nevarēja nodoties aktīvām rotaļām vai pat savākt meitas izmētātās rotaļlietas. Šī iemesla dēļ sieviete sāka ar līmlenti un avīzēm tīt kopā dažādas lietas. Tā pat nebija prototipa veidošana, bet radoša visdažādāko lietu savienošana, lai ar tām varētu spēlēties.

Vēlāk viņas izgudrojums iepatikās arī citiem. Sieviete pat uzsāka sarunas ar rotaļlietu ražotāju, kurš dažādu iemeslu dēļ pēcāk atteicās sadarboties. Tā arī Hetingere meta pie malas centienus izplatīt pašas izgudroto rotaļlietu. Virpināmā patents beidzās 2005. gadā, jo Hetingere nevarēja atļauties samaksāt aptuveni 400 eiro par patenta atjaunošanu, vēsta portāls "The Gurardian". Jāpiebilst, ka oriģinālais virpināmais gan atšķiras no šobrīd populārā spinera. Tas izskatās kā maza cepurīte, ko griež uz pirksta.

Ar 2017. gadā aktuālās rotaļlietas palīdzību bērni var sacensties, kuram izdosies to griezt visilgāk. Taču tā nav vienīgā lieta, ko ar šo rotaļlietu var iesākt. Internetā atrodami arī neskaitāmi video, kur ar virpināmo tiek veikti dažādi triki, to griežot pat uz deguna vai kāju pirkstiem.

Virpināmo cenas ir atkarīgas no to dizaina un izgatavošanas materiāla, līdz ar to cena var variēt no dažiem līdz pat vairākiem desmitiem, pat simtiem un tūkstošiem eiro. Dārgākais virpināmais, kas darināts no 100 gramiem zelta, maksā pat 13 000 sterliņu mārciņu jeb aptuveni 15 000 eiro, vēsta portāls "Telegraph".

Virpināmā rotaļlieta kļuva populāra skolēnu vidū, līdz ar to tas tika ņemts līdzi visur, arī uz mācību iestādi. Taču vairākos simtos ASV skolu tā ir aizliegta, lai nenovērstu bērnu uzmanību no mācībām. Tādu pašu lēmumu pieņēma arī citu valstu skolas, kurās virpināmais bija pārņēmis skolēnu prātus arī stundu laikā. Piemēram, Lielbritānijā Salfordas vidusskolā visiem vecākiem tika izsūtīta ziņa, brīdinot, ka kopš šīs dienas virpināmais skolā ir aizliegts, jo tas ir bīstams un novērš bērnu uzmanību no mācību satura, piebilstot, ka nepieciešamības gadījumā skolas personāls ir tiesīgs to konfiscēt, minēts portālā "Manchester Evening News".

Par skolēnu spēlēšanos ar virpināmo stundu laikā ir neapmierināti ne tikai skolotāji, bet arī daži skolēni. Kāda septiņgadīga Čērčilas akadēmijas skolniece Anglijā uzrakstīja direktoram vēstuli ar lūgumu šo rotaļlietu skolā aizliegt. Vēstulē meitene minēja, ka skaņa, kas rodas, griežot virpināmo, traucē viņai koncentrēties stundas darbam. Tāpat viņa kā problēmu minēja arī to, ka klasesbiedru centieni ar šo rotaļlietu rādīt dažādus trikus novērš viņas uzmanību, līdz ar to viņa nespēj pilnvērtīgi paveikt ieplānoto, minēts portālā "Washington Post".

Savukārt ir arī bērnu ar īpašām vajadzībām vecāki, kas nav apmierināti ar aizliegumiem skolās, jo, viņuprāt, virpināmais tiešām palīdz mācībās un liek justies līdzvērtīgiem.

Tas ir aptuveni kriketa bumbiņas lielumā. No dižskābārža koksnes izgatavotajai cilindra veida rotaļlietai ir divi plakani gali, zem kuriem katrā pusē ir iegrieztas trīs rievas, kas palīdz novērst slīdēšanu. Īpašu popularitāti rotaļlieta iemantoja Āzijā, precīzāk, Japānā un Ķīnā, kur ar to aizrautīgi spēlējas gan pieaugušie, gan bērni. Taču 2017. gadā tā sasniedza arī Eiropu, kur lielāko popularitāti iekaroja Lielbritānijā, vēsta portāls "The Sun".

Mokuru ir rotaļlieta, kas izmēra ziņā līdzinās nelielai bumbiņai, līdz ar to neaizņem daudz vietas un ir viegli pārnēsājama. Mokuru lietotājs var to dažādos veidos gāzelēt, griezt un mētāt, un tā gandrīz vienmēr piezemēsies uz vienas no plakanajām virsmām, kas atrodas rotaļlietas abos galos. Sašaurinātie gali palīdz mokuru viegli atsperties no galda un iegūt sākotnējo rezultātu. Gluži tāpat kā ar spineri, arī ar mokuru jeb fidžetstiku var taisīt dažādus trikus gan uz virsmas, gan gaisā. Ne velti to dēvē par spinera māsu. Taču atšķirībā no spinera ar to var spēlēties gan vienatnē, gan kopā ar draugiem.

Šī rotaļlieta palīdz uzlabot koordināciju, attīstīt roku veiklību, radošumu un palīdz atbrīvoties no stresa. Kaut portālā "YouTube" var atrast visdažādākos trikus, kuri tiek veikti ar mokuru, tā spēlētāji ir aicināti būt radošiem un pašiem izdomāt jaunus un vēl neredzētus trikus.

Mokuru ir pieejami dažādās krāsās, taču izplatītākās ir sarkana, dzeltena, zaļa un koka krāsa. Kaut paša mokuru dizains var atšķirties, tā plakanie gali, kas veidoti no silīcija gumijas, vienmēr būs sarkani. Savukārt jaunākie modeļi ir pieejami ar LED apgaismojumu. Vidējā cena Latvijā ir 3 eiro.

Hoverbords tiek dēvēts par jaunākās paaudzes skrejriteni, arī balansa motorolleri. Tā maksimālais ātrums ir 10–15 kilometri stundā, un tas pēc izskata atgādina dēli, kuram abos galos ir riteņi, kas palīdz tam kustēties uz priekšu. Tie darbojas elektroniski, un to akumulatoru vajadzības gadījumā var uzlādēt un turpināt ceļu.

Pieejami dažādu modeļu un krāsu dēļiar un bez LED gaismām. Tas sākotnēji bija paredzēts kā ērts un ātrs pārvietošanās līdzeklis, taču ar laiku iekaroja tieši bērnu sirdis, un viņi to vairāk redz kā rotaļlietu. Neskatoties uz to, par hoverbordu interesējas arī pieaugušie, kuri labprāt ar interesi izmēģina kārtējo hitu rotaļlietu pasaulē.

Tas pārvietojas uz priekšu ar braucēja līdzsvara palīdzību. Hoverbords brauks uz priekšu, atpakaļ, griezīsies pa labi vai pa kreisi atkarībā no tā, uz kuru pusi cilvēks sasvērsies. Šādi tiek noteikts ne tikai braukšanas virziens, bet arī ātrums. Taču, lai braukšana ar to būtu droša, vispirms vajadzētu to izmēģināt slēgtā teritorijā, jo tā vadīšana un kontrolēšana nav nemaz tik vienkārša, kā sākumā varētu šķist.

Hoverbordi atšķiras dizainā, krāsā, kā arī pēc maksimālā ātruma, svara un izmēra. Ja dažu modeļu akumulatori izlādējas ātrāk, ar citiem tu vari braukāt vairākas dienas bez apstājas. Tas, cik hoverbords ir smags, liels un ātrs, nosaka arī izmaksas – jo ātrāks un vieglāk, jo dārgāks, minēts portālā "HoverboardsHub". Salīdzinot ar iepriekš minētajām rotaļlietām, šī vecākiem izmaksās daudz lielāku summu. Ja vēlies savu bērnu iepriecināt ar hoverbordu, šī dāvana tev izmaksās, sākot no 150 eiro.

Kaut stilīgais pārvietošanās līdzeklis šķiet gluži nekaitīgs, ir vietas, kur tas ir aizliegts. Viena no tām ir Ņujorka, ASV. Savukārt Kalifornijā ar hoverbordu drīkst pārvietoties tikai tad, ja sasniegts 16 gadu vecums. Šajā štatā hoverbordiem ir noteikts arī ātruma ierobežojums un drošības noteikumi – tā braucējam obligāti ir jāvalkā ķivere, atklāj portāls. Taču dažādi noteikumi un ierobežojumi saistībā ar šiem jaunās paaudzes braucamrīkiem ir ne tikai ASV, bet arī Vācijā, Anglijā, Nīderlandē, Skotijā un daudzviet citur, vēstīts portālā "StreetSaw".